Pītās sandales ar saitīti, kas izlaista starp kājas pirkstiem, jau kopš seniem laikiem pazīstamas kā pats izplatītākais apavu veids Dienvidaustrumu Āzijā; japāņu variants, kurš varētu būt pats senākais, saucas „dzori".
ASV un Jaunzēlandes karavīriem, kuri pēc Otrā pasaules kara nokļuva Japānā, šie vienkāršie un ērtie apavi iepatikās. 1957. gadā jaunzēlandietis Moriss Joks patentēja tagad bezmaz vai katram pazīstamo plastmasas plakano sandaļu dizainu. Viņš savam sandaļu modelim deva vārdu „džandals" (jandals – no japanese sandals – japāņu sandales): tagad šis apavu veids ir populārs visā pasaulē. Tiesa, vēlāk amerikāņu biznesmeņa Džona Koui pēcnācēji paziņoja, ka tieši viņu tēvs jau 1940. gadā savā plastmasas izstrādājumu rūpnīcā Honkongā uzsācis šādu sandaļu ražošanu un pat izdomājis nosaukumu „džandals", bet Joks, importējot produkciju uz Jaunzēlandi, vienkārši piesavinājies sev izgudrotāja slavu, taču tiesā pierādīt savu taisnību viņiem līdz šim tā arī nav izdevies. Jaunzēlandē vēl šodien lieto nosaukumu „džandals", kaut gan daudzās zemēs populārāks ir nosaukums, kas atgādina zoļu skaņu ejot -„flip-flops".
Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās nēsāt sandales jau bija iemācījusies visa pasaule. Šodien tās visbiežāk gatavo no plastmasas, kaut gan daudzās jaunattīstības zemēs nabagāki iedzīvotāji tās meistaro no salmiem vai lietotām automobiļu riepām. Bet Indijā vietējo sandaļu variantu „čappalas" gatavo no speciālā veidā izstrādātas ādas (tās nereti tiek lietotas arī kā ierocis ielu kautiņos).
Ārsti jau pusgadsimtu sandales nosoda, apgalvojot, ka bezpapēžu apavu nēsāšana izraisa kāju locītavu deformāciju, plakanās pēdas veidošanos un citas ortopēdiskas slimības. Ražotāji no savas puses cenšas patērētājiem piedāvāt jaunas sandaļu modifikācijas, piemēram, ar saitēm ap potītēm.
Pagaidām ārsti šajā cīņā zaudē – sandaļu popularitāte nemazinās. 2005. gadā to dēļ pat izraisījās, ja tā varētu teikt, „protokola skandāls": amerikāņu sportistu delegācija, kas bija ieradusies uz pieņemšanu pie ASV prezidenta Džordža Buša (jaunākā), visi bija sandalēs, un Baltā nama protokola dienestam vajadzēja pielikt ne mazums pūļu, lai viņus pierunātu apmainīt tās pret kaut ko atbilstošāku oficiālajai etiķetei.
Sandaļu popularitāte ir radījusi vēl vienu problēmu: poliuretāns, kas ir galvenais to ražošanas materiāls, slikti padodas utilizācijai un praktiski nenoārdās dabā, tādēļ novalkātie apavi pamatīgi piesārņo apkārtējo vidi. Atbildīgāki ražotāji sākuši sandales gatavot no kokvilnas vai kokosa šķiedrām.
24.03.2017.