Šogad aprit četri gadi, kopš Vents Ikaunieks SIA „Madonas slimnīca" strādā par ekonomistu, bez tam jau trešo gadu viņš ir arī sporta pasākumu organizators Aronas pagastā.
Sarunas laikā Vents saka, ka patlaban viņa dzīvē ir vērojams balanss, jo darbu slimnīcā papildina darbošanās Kusas sporta zālē. „Ir forši, jo ir tas nopietnais darbs, kad sēžu, rēķinu, analizēju, bet pēc tam dodos uz sporta zāli, kas manā skatījumā ir vairāk kā hobijs, ne darbs."
Vents nāk no Barkavas. Kā pats saka, visa dzīve ir pagājusi tur. Barkava ir sirdī mīļa, ja esot brīvs brīdis, tas noteikti tiekot pavadīts tur. Viņš stāsta: „Mājās vienmēr esmu juties labāk, varu aizbraukt paceļot, bet ilgi būt prom man nepatīk. Laikam arī šī iemesla dēļ izvēlējos studēt tuvāk mājām."
Studēt izvēlas tuvāk mājām
Vents ir absolvējis Rēzeknes Augstskolas (tagad Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) Ekonomikas un vadības fakultāti. „Kad pabeidzu Madonas pilsētas 1. vidusskolu, nezināju, kur vēlos studēt, drīzāk varētu teikt, ka zināju, ko nevēlos darīt – valodas man nekad nav padevušās, tādēļ visu, kas saistīts ar tām, uzreiz noliku malā, bet eksaktās zinātnes gan šķita interesantas. Tētis mani jau diezgan agrā vecumā prata pievērst matemātikai, skaitļi, loģiskā domāšana, veikt aprēķinus – tas man vienmēr ir paticis. Dokumentus iesniedzu Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē (tajā laikā mani sāka ļoti interesēt nanotehnoloģijas), kā arī Rēzeknes Augstskolā Ekonomikas un vadības fakultātē. Universitātē netiku budžeta grupā. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ izvēlējos studēt Rēzeknē. Studēt par maksu Rīgā negribēju, nebiju arī gatavs tik krasām pārmaiņām dzīvē, bez tam arī nevēlējos savu brīvo laiku pavadīt sastrēgumos. Par Rēzeknes Augstskolu biju dzirdējis labas atsauksmes, un arī es pats kā absolvents par skolu varu teikt tikai to labāko. Skola strauji attīstās un ar katru gadu kļūst aizvien labāka," tā Vents.
Studiju gados puisis bijis ļoti aktīvs, kādu laiku dejojis tautiskās dejas, spēlējis teātrī, protams, sportojis, apmeklējis vēl dažādus pulciņus un paspējis arī labi mācīties. Vents ar sajūsmu atceras studiju laiku, īpaši liels prieks ir par to, ka divus gadus pēc kārtas viņš saņēma „Gada Studenta" apbalvojumu. Vents uzsver, ka dzīvē ar mērķtiecību var panākt ļoti daudz, ir vajadzīgs tikai mērķis, uz ko tiekties.
Jaunietis neslēpj, ka pirmais gads pēc studiju beigšanas viņam neesot bijis viegls. To drīzāk varot dēvēt par pārbaudījumu laiku, jo atrast darbu savā profesijā neesot sanācis. „Sāku strādāt Barkavas „Latraps" graudu kaltē, principā tas bija melnais darbs, kas deva labu rūdījumu. Vēlāk mani uzaicināja strādāt Madonas slimnīcā par ekonomistu. Tā kā augstskolā padziļināti par medicīnas ekonomiku nekas netika mācīts, vajadzēja mācīties papildus, bet tagad jau esmu iekšā tajā ritenī, un nav nekādu lielu problēmu."
Vēl pēc gada Ventam piedāvāts darbs Aronas pagasta Kusā par sporta pasākumu organizatoru. Darbs sporta zālē esot īsta relaksācija, kā arī atpūta acīm. „Šobrīd esmu apmierināts, mana dzīve kārtojas tik uz priekšu. Dzīvei ārpus Rīgas nav nekādas vainas. Jāstrādā būs: vienalga – dzīvosi Rīgā vai Madonā. Ja sēdēsi rokas klēpī salicis, tad visur būs slikti."
Vents atminas, ka jau kopš mazām dienām viņš un brālis Gints tēta vadībā aktīvi apmeklējuši sporta zāli. Vēlāk šie apmeklējumi tik ļoti iepatikušies, ka nekāds speciālais mudinājums tur doties vairs neesot bijis vajadzīgs. Vents stāsta: „Vidusskolā 10. klasē traumas dēļ nevarēju sportot, tas bija smags posms – visi gāja lēca, skrēja, bet es neko. Toties tagad visu atdaru ar uzviju (smejas). Iedomāties dzīvi bez sportiskām aktivitātēm ir visai grūti, tādēļ, šķiet, nav nekāds brīnums, ka, būdams pieaudzis, sportam ar roku neesmu atmetis," pārdomās dalās Vents.
Regulāri rīko pasākumus
„Vismaz reizi mēnesī rīkoju kādu sporta pasākumu, lai piesaistītu cilvēkus, kas reizēm mēdz būt kūtri. Katra pasākuma mērķis ir prieks ne tikai sev, bet arī citiem. Pirmais lielais organizētais sporta pasākums man bija pirms desmit gadiem Barkavā, kad kopā ar divām klasesbiedrenēm uzrīkojām pirmo nakts orientēšanos „Apkārt Barkavai". Cilvēkiem šis pasākums ir ļoti iepaticies, katru gadu to gaida ar lielu nepacietību. Arī strādājot Kusā, cenšos ieviest jaunas tradīcijas vai atsaukt atmiņā sen piemirstas lietas. Pagājušajā gadā aktīvi piedalījāmies Latvijas Veselības nedēļā, šogad noteikti darīsim to atkal. Ir ieviesta jauna tradīcija „Ģimeņu orientēšanās", tāpat arī sporta dienu katru gadu cenšos papildināt ar jauniem uzdevumiem, pagājušajā gadā rīkojām laivošanas sacensības. Ir izveidojusies laba sadarbība ar multifunkcionālā centra „1. stāvs" vadītāju Ivetu Kaparkalēju, kopīgi rīkojam „Sniega dienu" un citus pasākumus. Arī pagasta pārvalde ir ļoti pretimnākoša, cepuri nost Andreja Piekalna priekšā, vienmēr saņemu atbalstu. Pašlaik sporta zālei ir pasūtīti divi jauni tenisa galdi, pagājušajā gadā tika nopirkti florbola borti. Tuvākais lielākais mērķis Aronas pagastam ir piedalīties Latvijas florbola čempionātā."
Prieks par aktīvajiem
Vents atzīst, ka vislielākais gandarījums ir par labi apmeklētiem pasākumiem. „Prieks, ka cilvēki speciāli izbrīvē brīvas dienas, lai ierastos uz sporta dienu. Pagājušajā gadā sporta svētkus Kusā apmeklēja teju 350 cilvēku. Pagastam tas ir ļoti daudz, vēl lielāks prieks par to, ka 90% no viņiem ir vietējie. Liels gandarījums ir par 2016. gadā Madonas novadā iegūto sportiskākās pagasta pārvaldes titulu, tas ir liels stimuls strādāt."
Taujāts par jauniešu interesi sporta zāles apmeklējumos, Vents brīdi klusē un tad saka: „Tie, kuri regulāri nāk uz zāli, tie arī nāk, bet reizēm ir grūti saprast tos jauniešus, kas neko negrib. Nespēju saprast, vai viņi vienkārši neko negrib vai negrib neko no dzīves. Nesaprotu tos, kuri saka, ka viņus neinteresē sports. Man grūti iedomāties, kas vēl var interesēt, ja nav vēlēšanās kaut vai tikai sevis dēļ pasportot. Vienmēr esmu teicis, ka labāk, lai bērni nāk un izskrienas kaut vai pa sporta zāles gaiteņiem, nevis slīpē ielas."
Pa vidu aktīvajām darba gaitām Vents ir arī tētis 2,5 gadus vecajam dēliņam. „Arī viņu reizēm paņemu līdzi uz treniņiem. Viņš ir iemīļojis televīzijā skatīties sporta sacensības, tādēļ, kad mājās imitējam, piemēram, hokeja spēli, viņš pirms tam noteikti nodziedās valsts himnu. Man ir liels prieks, ka dēlam jau tagad interesē sports, ceru, ka arī nākotnē viņš ar to aizrausies. Liels atbalsts ikdienā man ir sieva, viņa saprot, ka pēc darba slimnīcā izskriešanās sporta zālē ir tieši laikā. Pēc dabas esmu nosvērts cilvēks, un to saglabāt noteikti palīdz sporta zāles apmeklējumi, kuros varu izlādēties."
Vents piebilst: „Maz esmu konfliktējis ar cilvēkiem. Sieva arī apgalvo, ka nekad nav mani redzējusi strīdamies ar kādu, varbūt kādreiz ir pateikts kāds stingrāks vārds, bet skaļa vārdu apmaiņa gan nav manā dabā. Ar ļaunu neko nepanāksi, tādēļ problēmas parasti cenšos izrunāt, tas ir pierādījies gan darbā slimnīcā, gan sportā – jo mierīgāk pieej lietai, jo kvalitatīvāks rezultāts."
22.03.2017.