Pagājušajā otrdienā, 14. martā, Valsts kontrole (VK) publiskoja divu apjomīgu 20 Latvijas novadu pašvaldībās, tai skaitā Madonas un Varakļānu, veikto revīziju ziņojumus. Revīzijas tika veiktas par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem norādīja, ka VK jau iepriekšējos gados kā vienu no savas darbības prioritātēm ir izvirzījusi lietderības revīzijas, kurās tiek apzināts, vai līdzekļi tiek izlietoti efektīvi, sasniedzot izvirzītos mērķus, un kā plašākais darba lauks ir tieši pašvaldības.
– Revīzijas ir aptvērušas plašu pašvaldību loku, kas ir ļāvis identificēt labās prakses piemērus, kuri jau savukārt būs ieguvums citām pašvaldībām, kuras vēlas identificēt tās lietas, kas ir uzlabojamas un pilnveidojamas. Pirms četriem gadiem, uzsākot revīziju ciklu pašvaldībās, no to darbinieku puses saskārāmies ar neizpratni par VK darbu, taču pēdējos gados redzam, ka attieksme uzlabojas un arī pašvaldības pozitīvi novērtē to, ko mēs darām, un ņem vērā VK ieteikumus, jo tas nāk par labu pašu pašvaldību darbam, – uzsvēra Elita Krūmiņa.
Gan pozitīvie, gan negatīvie piemēri
Revidenti, iepazīstinot ar revīziju secinājumiem, minēja, ka nevienā no revīziju izlasē iekļautajām pašvaldībām netiek veikta izmaksu uzskaite tādā līmenī, kas ļautu pašvaldībai apzināt, cik katra pakalpojuma sniegšana izmaksā. Nezinot, cik pakalpojuma nodrošināšana izmaksā, nav iespējams šīs izmaksas mērķtiecīgi samazināt. Saistībā ar maksas pakalpojumiem visās revīzijā iekļautajās pašvaldībās tika konstatēti pilnvaru pārsniegšanas gadījumi, kad pretrunā ar normatīvo aktu prasībām lēmumi par pakalpojumu maksu ir pieņemti vienpersoniski vai iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa vairāk nekā 180 tūkstošu eiro apmērā.
Lai pieņemtu pamatotus lēmumus par pakalpojumu maksu, ir jāvērtē, cik izmaksā pakalpojumu sniegšana un vai pakalpojumus nav izdevīgāk sniegt sadarbībā ar citām pašvaldībām. Piemēram, lielāko novadu pašvaldībās būvvaldes pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 3,50 līdz 3,93 eiro. Mazākās pašvaldībās tik zemas izmaksas nebūtu iespējamas, tāpēc likumsakarīga ir kaimiņu pašvaldību sadarbība.
– Novados, kur pašvaldības sadarbojas, kā, piemēram, Madonā, kur darbojas arī Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novada apvienotā būvvalde, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir no 2,20 līdz 5,24 eiro. Savukārt Rucavas novadā, kur pašvaldība nesadarbojas ar citām pašvaldībām, būvvaldes izmaksas uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 18 eiro, – norādīja VK 5. revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.
Pakalpojumu maksu samazinātu arī administratīvo procesu optimizēšana. Piemēram, vērtējot tādu būtisku atbalsta procesu kā grāmatvedība, uzskatāmas izmaksu atšķirības konstatētas pašvaldībās, kurās šī uzskaite ir centralizēta un kurās nav. Aprēķināts, ka Rēzeknes novada pašvaldība, centralizējot grāmatvedības procesu, ik gadu varētu ietaupīt vismaz 43 tūkstošus eiro, ko varētu novirzīt citām vajadzībām.
Pašvaldībām nozīmīga būtu arī darbību izvērtēšana, nodrošinot dažādus procesus. Piemēram, Madonas un Gulbenes novada pašvaldībās nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņas procesā ir trīs soļi – lēmuma projekts, lēmuma pieņemšana un nosūtīšana adresātam. Savukārt deviņas citas pašvaldības papildus veic vēl astoņas darbības, līdz ar to tiek iesaistīts lielāks darbinieku skaits, palielinās birokrātija, un tas pats rezultāts tiek panākts, iztērējot ievērojami augstākas izmaksas.
Vērtējot atsevišķu maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts kontrole centās noskaidrot, vai pašvaldību piedāvājums apmierina iedzīvotāju vajadzības. Revidenti secināja, ka pašvaldības nereti pat nepārzina iedzīvotāju patiesās vajadzības un problēmas. Tāpēc bažas raisa pašvaldību lēmums līdzfinansēt maksas pakalpojumus. Piemēram, ūdensapgādes pakalpojumus sniedz piecas izlasē iekļautās pašvaldības. Novirzot nodokļu maksātāju naudu lielos apmēros maksas pakalpojumu līdzfinansēšanai, iespējams, līdzekļu pietrūkst iedzīvotājiem būtiskākām jomām.
Valsts kontrole ir secinājusi, ka maksas pakalpojumiem, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, piemēram, viesnīcu pakalpojumiem vai instrumentu un transportlīdzekļu īrei, ir negatīva ietekme uz vietējo uzņēmējdarbības vidi. Lai arī pašvaldībām ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā sniegt šādus pakalpojumus, tomēr saprātīgi to būtu darīt jomās, kurās objektīvu iemeslu dēļ pakalpojumu nevar nodrošināt uzņēmējs. Kā iepriekš norādīts, pašvaldībām pārāk neveicas maksas pakalpojumu sniegšanā, un tās pat cieš zaudējumus. Vienlaikus tiek radīta konkurence un mazinātas iespējas nopelnīt vietējiem uzņēmējiem, kuri nodrošina darbavietas un maksā nodokļus. Piemēram, pašvaldība, kura ir atvērusi viesnīcu, konkurē ar sava novada viesnīcām vai viesu mājām. Kā zināms, ik pa laikam arī Madonas novadā ir aktualizēts jautājums par to, ciktāl pašvaldības iestāžu un uzņēmumu sniegtie pakalpojumi kropļo brīvo tirgu.
Pakalpojumu saņemšana attālināti
Pakalpojumu pieejamība mūsdienās aizvien biežāk tiek nodrošināta arī ar informācijas tehnoloģiju starpniecību. Diemžēl šo labo praksi pašvaldības, saskaņā ar revīzijas ziņojumiem, nav attīstījušas. Elektroniskajā vidē bieži vien nav pieejami pat pašvaldību sniegto pakalpojumu apraksti un veidlapas, kuras nepieciešams aizpildīt, lai pieteiktos pakalpojuma saņemšanai, nemaz nerunājot par pakalpojumu saņemšanas iespēju elektroniski. Pašvaldības vēl joprojām neizmanto arī visus pieejamos datu reģistrus valstī, līdz ar to informācija, kas faktiski ir pašvaldības rīcībā elektroniskajā vidē, tiek pieprasīta no iedzīvotājiem klātienē.
– Pakalpojuma saņemšana klātienē ir dārgākais un resursu ziņā ietilpīgākais veids gan pašai pašvaldībai, gan arī cilvēkam, kas pakalpojumu saņem, jo īpaši novados, kur sabiedriskā transporta kustība ir neregulāra, – skaidroja Edgars Korčagins.
Valsts kontrole ir sniegusi vairākus būtiskus ieteikumus pašvaldību darbības uzlabošanai, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus, ērti pieejamus un izmaksu ziņā pamatotus pakalpojumus. Valsts kontrole arī mudina pašvaldības sakārtot sava darba organizāciju, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas, un plānot resursu izlietojumu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām.
Revidē Madonu un Varakļānus
Raugoties detalizētāk uz mūsu novadiem, kuros VK kopš 2015. gada 1. janvāra veica lietderības revīziju, jāmin, ka, raugoties uz attīstības plānošanu, uz kopējā citu pašvaldību fona Madonas novads un jo īpaši Varakļānu novads, kura labie rezultāti, šķiet, pārsteidza pat revīzijas veicējus, izskatās labi. Vērtējot vairākas ar šo tēmu saistītās kategorijas, abi novadi ir izpelnījušies vērtējumu „gandrīz labi" un „labi" iepretim citu novadu „apmierinošajiem" un „gandrīz apmierinošajiem" rādītājiem. Novērtējums „labi" abiem novadiem ir sadaļā uz mērķu noteikšanu, kuri veicinātu efektīvu pārvaldi un uzlabotu pakalpojumus.
Tiesa, ne viss ir tik rožaini. Madonas novada pašvaldībā VK revidenti identificējuši vairākas sistēmiskas problēmas, kuras ir jārisina, lai pašvaldība ar finanšu līdzekļiem rīkotos gan likumīgi, gan lietderīgi, un snieguši arī savus ieteikumus.
Revīzijas ziņojumā par Madonas novadu teikts, ka pašvaldības darbība nodrošina, ka iedzīvotāji saņem publiskos pakalpojumus, tomēr rīcība ar pašvaldības administratīvajiem resursiem nav pietiekami ekonomiska un produktīva un to ir iespējams pilnveidot. Lai arī pašvaldībā ir spēkā esoši un aktuāli attīstības plānošanas dokumenti un tajos ir noteikta ar efektīvas pārvaldes nodrošināšanu saistīta vidēja termiņa prioritāte, pašvaldībai nav izdevies pamatot, kādas ir aktuālās problēmas un iedzīvotāju vajadzības, kuras ir jārisina, īstenojot pašas noteiktos uzdevumus, piemēram, uzlabot un paplašināt pašvaldības pakalpojumu pieejamību, attīstīt iedzīvotāju informēšanas formas un dialogu ar sabiedrību. Iepriekš minētajiem uzdevumiem pašvaldība nav noteikusi rezultatīvo rādītāju skaitliskās vērtības, līdz ar to nav iespējams novērtēt šajā jomā sasniegto. Revīzijas laikā revidentiem nebija iespējams novērtēt administratīvo resursu izlietošanas efektivitāti, jo pašvaldībai ir jāpilnveido budžeta plānošanas process, t. i., plānotos izdevumus ir nepieciešams sasaistīt ar konkrētiem attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem. Pakalpojumu sniegšanas organizācija Madonas novada pašvaldībā ir vērsta uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu, un pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem pakalpojumu pieejamību, tomēr pašvaldības izveidotā pakalpojumu sniegšanas sistēma atsevišķās jomās atbalsta tikai pakalpojumu nodrošināšanu klātienē, un ne vienmēr pakalpojumu pieejamība ir samērīga ar pieprasījumu, līdz ar to nenodrošina pašvaldības administratīvo resursu ekonomisku izlietojumu un daļā gadījumu rada administratīvo slogu iedzīvotājiem.
Madonas novada pašvaldība, saskaņā ar VK publiskoto revīzijas ziņojumu, arī neveic pakalpojumu sniegšanas izmaksu uzskaiti un pašizmaksas aprēķinu, tādējādi nevērtē arī reti pieprasītu pakalpojumu sniegšanas izmaksu nepieciešamību un to samazināšanas iespējamību. Pozitīvi tiek vērtēta pašvaldības sadarbība ar citām pašvaldībām, tā mēģinot nodrošināt ekonomiskāku pašvaldības administratīvo resursu izlietojumu, tomēr pašvaldībai būtu jāizvērtē plašākas sadarbības iespējas.
Izvērtējot vienpadsmit pašvaldībā īstenotos pakalpojumu sniegšanas un atbalsta procesus, tika konstatēts, ka pašvaldība administratīvos resursus var izlietot produktīvāk: novēršot liekos soļus – samazinot sagatavoto dokumentu skaitu un apriti, atbalsta procesos un pakalpojumu sniegšanā iesaistot tikai nepieciešamos speciālistus, atslogojot darbiniekus, piemēram, apmācot darbiniekus pilnīgāk izmantot pašvaldības rīcībā esošās informācijas sistēmas u. c. Pilnveidojot procesus, tiktu samazināts arī administratīvais slogs klientiem, piemēram, nepieprasot tiem uzrādīt tādus dokumentus, kas ir pašvaldības rīcībā un nav nepieciešami lēmuma pieņemšanai, tādā veidā tiktu ietaupīti pašvaldības administratīvie resursi, jo tiktu samazināta papīra dokumentu aprite, tiktu likvidētas liekas kustības, kas nerada pievienoto vērtību, un tiktu iekasētas atbilstošas valsts nodevas. Turklāt, pilnveidojot procesus un samazinot darbinieku noslodzi, būtu iespējams pilnveidot darbinieku darba kvalitāti, jo darbinieki varētu veltīt laiku apmācībām, kļūdu identificēšanai un savas darbības novērtēšanai, kā arī regulārai procesu pārvērtēšanai.
Pašvaldībā ir decentralizēta grāmatvedības organizācija, t. i., pagastu pārvaldēs ir izveidotas atsevišķas grāmatvedības nodaļas ar vairākiem grāmatvežiem. Revīzijas laikā tika iegūta informācija, kas ļauj secināt, ka, centralizējot grāmatvedību, ir iespējams finanšu līdzekļu ietaupījums vismaz 43 tūkstoši eiro gadā. Lai visi izdevumi pašvaldības budžetā būtu vērsti uz konkrētu uzdevumu veikšanu un mērķu sasniegšanu gan konkrētu struktūrvienību darbā, gan konkrētās jomas organizācijā funkciju ietvaros, pašvaldībā būtu jāievieš funkcijām, pakalpojumiem un to analīzei piemērotāks izdevumu uzskaitījums, tā nodrošinot attīstības un budžeta plānošanas sasaisti, iegūstot ekonomiski pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai un darbības rezultātu salīdzināšanai un novērtēšanai.
Resurss jāizlieto produktīvāk
Arī Varakļānu novada pašvaldībā VK identificējusi vairākas sistēmiskas problēmas, kuras ir jārisina, lai pašvaldība ar finanšu līdzekļiem rīkotos gan likumīgi, gan lietderīgi.
Līdzīgi kā Madonas novadā arī Varakļānos pakalpojumu sniegšanas organizācija ir vērsta uz iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu iedzīvotājiem, tomēr izveidotā pakalpojumu sniegšanas sistēma dažās jomās atbalsta tikai pakalpojumu nodrošināšanu klātienē, un ne vienmēr pakalpojumu pieejamība ir samērīga ar pieprasījumu, līdz ar to nenodrošina pašvaldības administratīvo resursu ekonomisku izlietojumu un daļā gadījumu rada administratīvo slogu iedzīvotājiem. Izvērtējot desmit pašvaldībā īstenotos pakalpojumu sniegšanas un atbalsta procesus, tika konstatēts, ka pašvaldība administratīvos resursus var izlietot produktīvāk: novēršot darbības, kas nerada pievienoto vērtību, piemēram, NĪN parādu piedziņas dokumentu izskatīšanu komiteju un domes sēdēs; atslogojot darbiniekus, piemēram, apmācot darbiniekus pilnīgāk izmantot iegādātās informācijas sistēmas un programmas; ieviešot atbilstošas kontroles, tā nodrošinot valsts nodevu iekasēšanu, u. c. Tādā veidā tiktu ietaupīti pašvaldības administratīvie resursi, jo tiktu samazināta papīra dokumentu aprite, tiktu likvidētas liekas kustības, kas nerada pievienoto vērtību, un tiktu iekasētas atbilstošas valsts nodevas. Turklāt, pilnveidojot procesus un samazinot darbinieku noslodzi, būtu iespējams uzlabot darbinieku darba kvalitāti, jo darbinieki varētu veltīt laiku apmācībām, kļūdu identificēšanai un savas darbības novērtēšanai, kā arī regulārai procesu pārvērtēšanai.
Plašāk gan ar Madonas un Varakļānu novada pašvaldību, gan pārējo novadu pašvaldību apjomīgajiem revīzijas ziņojumiem var iepazīties Valsts kontroles mājas lapā www.lrvk.gov.lv.
21.03.2017.