Iestājoties pavasarim, Madonas novada pašvaldības kārtībnieki atzīst, ka darba kārtībā aktualitāte numur viens šobrīd ir klaiņojošie mājdzīvnieki. Turklāt ne tikai – iedzīvotāji ziņo arī par dažādiem citiem mājdzīvnieku turēšanas pārkāpumiem. Tādēļ kārtībnieki atgādina mājdzīvnieku īpašniekiem ievērot noteikumus, lai viņus nevajadzētu saukt pie administratīvās atbildības.
– Sevišķi kā tagad, kad ir tā saucamais „suņu laiks", saimnieki suni pat nepalaiž speciāli vaļā, bet gan „dabas saukti" suņi paši mēdz norauties, izmukt no sētas un tamlīdzīgi, nojoņojot pat lielus gabalus. Ja suns nav čipots, viņa klaiņošanas gadījumā, protams, ir ļoti grūti atrast saimnieku. Tādēļ mēs cenšamies veidot savu datubāzi, ikdienas gaitās piefiksējot, kurš suns pieder kuram saimniekam. Tādēļ arī šobrīd aktuālais jautājums par čipošanu un reģistrēšanu – lai cilvēki nebrīnās, mēs to pārbaudīsim. Madonas novada pašvaldība ir iegādājusies čipu nolasītājus, tāds aparāts ir arī mums, kārtībniekiem, lai varam noteikt, vai klaiņojošais dzīvnieks ir čipots. Diemžēl nereti suns ir čipots, bet nav reģistrēts. Numurs parādās, tad apzvanām veterinārārstus, kas Madonas reģionā čipo, un viņi pēc saviem žurnāliem skatās, vai nevar sadzīt rokā saimniekus. Nupat tāds gadījums bija, ka Cesvainē suns bija sakodis bērnus, suns bija čipots un, kā izrādījās, atskrējis no Liezēres pagasta Ozoliem. Caur veterinārārstiem atradām suņa saimniekus. Šis gadījums pierāda, ka no čipošanas ir jēga, jo sevišķi, ja vēl suns ir arī reģistrēts. Cilvēki tomēr pamana klaiņojošos dzīvniekus, par viņiem ziņo, un tad ir iespējams veiksmīgāk atrast saimnieku, – secina Madonas novada pašvaldības kārtībnieks Gatis Kušķis. Jautāts, vai varētu teikt, ka ir mazinājusies to klaiņojošo suņu problēma, kurus saimnieki vienkārši palaiž „izskrieties", viņš atbild: – Lai gan esam par to daudzkārt rakstījuši un brīdinājuši, nevarētu teikt, ka šī negatīvā tendence ir pilnībā samazinājusies – tas notiek kaut kā viļņveidīgi. Ir brīdis, kad ir miers, un ir, kad suņi klaiņo un saimnieki atklāti arī atzīst, ka palaiduši paskraidīt. Atkarībā no situācijas ir gadījumi, kad ar cilvēku izrunājamies, izskaidrojam, rakstiski brīdinām. Ja pārkāpums atkārtojas, nākamreiz sastādām administratīvā pārkāpuma protokolu. Soda mēru izlemj administratīvā komisija. Ir gadījumi, kad saimnieks pārkāpumus izdara pat vairākkārt, piemēram, Sarkaņu pagastā ir suņa saimniece, kurai ir jau vairāki pārkāpumi, bet viņa nekādi nevar saprast, ka noteikumi jāievēro. Pamatā tomēr cilvēki, kad viņiem izskaidro, cenšas saprast un laboties.
Turklāt pārkāpums ir ne tikai suņa klaiņošana, kārtībnieki kontrolē arī to, lai kopumā tiktu ievēroti mājdzīvnieku turēšanas noteikumi un Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi.
– Nupat bija iesniegums, ka suns nepārtraukti rejot. Apsekojām adresi, jā, suns rej, jo viņš lāga nekur netiek. Izrunājāmies, izskaidrojām, ja saimnieks situāciju nerisinās, tiks saukts pie atbildības. Lai suņu saimnieki arī nebrīnās, ja pastaigas laikā viņiem paprasām, kur ir maisiņi, kuros savākt sava mājdzīvnieka ekskrementus. Tādēļ tomēr ir izvietotas urnas ekskrementu izmešanai. Pārbaudām, vai ir vakcinācijas pases un derīga atzīme par obligāto vakcināciju pret trakumsērgu. Tie visi ir noteikumi, kas suņu saimniekiem jāievēro, – uzsver kārtībnieks.
Tāpat šomēnes saņemts zvans, ka Lazdonā, pie uzņēmuma, savairoti kaķi. Gatis Kušķis informē: – Pašvaldība iespēju robežās veic programmu „noķer-sterilizē-atlaiž", tādēļ iedzīvotājus vēlētos mudināt ne vien bezsaimnieka kaķus barot (turklāt darīt to tādās vietās, kas netraucē pārējiem mājas iedzīvotājiem), bet arī pieteikt kaķus šai programmai, lai mājdzīvnieki nekontrolēti nevairotos. Bet tam ir problēma, ka saimnieki laiž savus nekastrētos kaķus brīvi pastaigāties, arī tas ir iemesls dažādām problēmām – nekastrēti kaķi ir agresīvāki, var nekontrolēti vairoties, runči iezīmē „savu teritoriju" un tamlīdzīgi. Arī par šādiem gadījumiem var ziņot kārtībniekiem, jo prasības paredz, ka kaķis, kas vecāks par 6 mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus īpašnieka vai turētāja valdījuma vai teritorijas tikai tad, ja kaķis ir sterilizēts. Ja tas netiek ievērots, saimnieku var saukt pie atbildības.
Gan jautājumos, kas skar mājdzīvnieku turēšanas noteikumus, gan citās sadzīviskās tēmās ar Madonas novada kārtībniekiem var sazināties un par iespējamiem pārkāpumiem informēt: Iveta Vāvere (tālr. 29158156), Gatis Kušķis (tālr. 28639412), Jānis Gļauda (tālr. 27878363), Roberts Krauklis (tālr. 28760063); pieņemšanas laiks pirmdienās no pulksten 16 līdz 18 Madonas novada domes ēkā, 407. kabinetā, e-pasts: [email protected].