Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā Jelgavā 2. martā tika godināti meža nozares izcilākie ļaudis, kuru vidū – arī Madonas novada mežinieki. Gada balvas ieguvēji saņēma lielo "Zelta čiekuru", savukārt pārējiem laureātiem tika pasniegts mazais "Zelta čiekuriņš".
Balvu "Zelta čiekurs" nominācijā "Par mūža ieguldījumu", kas tiek piešķirta par nozīmīgu mūža ieguldījumu nozares attīstībā, saņēma Meža pētīšanas stacijas direktors Edgars Šmaukstelis no Kalsnavas pagasta. Nominācijā "Par ilgtspējīgu saimniekošanu" ar mazo "Zelta čiekuru" tika sveikts meža īpašnieks Dzintars Balodis, kas saimnieko Bērzaunes pagastā.
Edgars Šmaukstelis ir nostrādājis četrdesmit sešus gadus meža nozarē, divdesmit trīs gadus – Meža pētīšanas stacijas (MPS) direktora amatā. Profesionālās darbības nozīmīgākais devums saistās ar darba gaitām MPS. Kā dendrologs viņš kopā ar kolēģiem piedalījies MPS "Kalsnava" arborētuma kolekcijas veidošanā, pavairojamo materiālu vācot ne tikai ekspedīcijās Latvijas parkos un mežos, bet pat Tālajos Austrumos. Vēlāk jau kā introdukcijas laboratorijas vadītājs bijis atbildīgs par arborētuma uzturēšanu un attīstību. 1993. gadā saimnieciski un politiski sarežģītos apstākļos Edgars Šmaukstelis pārņēmis MPS "Kalsnava" vadīšanu, direktora amatā pavadot vairāk nekā 20 gadu. Pirmais nozīmīgākais darbs direktora amatā bijis tieši Kalsnavas arborētuma kā vienota veseluma saglabāšana valsts īpašumā sarežģītajos zemes īpašumu denacionalizācijas līkločos. Šobrīd Kalsnavas arborētums ir AS "Latvijas valsts meži" apsaimniekošanā un izveidotās kokaugu kolekcijas dēļ neoficiāli tiek saukts par Latvijas trešo botānisko dārzu. Ieņemot direktora amatu, līdz 2000. gadam E. Šmaukstelim bija jāveic arī tobrīd piekritīgie virsmežziņa pienākumi. 2001. gadā MPS apsaimniekošanā nonāca zinātniskās nozīmes meži Jelgavas, Auces, Talsu, Smiltenes novadā un integrālo meža monitoringu poligonu teritorijas Rucavā un Taurenē, teritoriāli paplašinot darba lauku.
Dzintaru Balodi, Bērzaunes pagasta īpašuma "Dainas" saimnieku, mežinieku balvai izvirzīja MKPC Madonas nodaļas vecākā konsultante Mairita Bondare. Viņa arī pamato, kāpēc Dzintars Balodis ir pelnījis paveiktā darba novērtējumu: "Īpašumā ir 11 hektāri meža, bet Dzintars joprojām apsaimnieko paša izauklēto mazdēlam dāvāto īpašumu "Dzērvītes" ar 30,5 ha meža. "Dzērvītēs" savulaik tika cirstas kailcirtes, lai samaksātu mantojuma kompensāciju savām abām māsām un brālim. Tagad izcirtumu vietā aug gan dabiskas, gan stādītas jaunaudzes, kuru kopšanai tiek aktīvi izmantots pieejamais ES atbalsts. Dzintara vislielākais ieguldījums mežā veikts pēc aiziešanas pensijā 2000. gadā.
Lai arī saimniekam jau ir 77 gadi un viņš dzīvo pilsētā, sirds ir tur, kur kuplo skaistās jaunaudzes, koptās mežaudzes. Laiks paiet, saimniekojot abos īpašumos, regulāri apsekojot mežaudzes, lai arvien izvērtētu, kas kurā darāms. Saimniecībās pamazām aizstādīta neizmantotā, ar kokiem aizaugošā lauksaimniecības zeme, vē-
lāk – arī saņemta atļauja mainīt zemes lietošanas mērķi. Pa šiem gadiem "Dainās" ir ieaudzēti 9,23 ha, bet "Dzērvītēs" – 13,7 ha jauna meža. Tagad pašām vecākajām mežaudzēm jau ir ap 18-20 gadiem. Nu jau saaugušas un pāraugušas pašu stādītāju, priecē acis skaistas egļu, egļu/bērzu jaunaudzes. Dzintars visus nocirstos un notīrītos krūmājus, kādreizējos tīrumus un pļavas apmežojis ar eglēm, jo šī koku suga viņa platībās esot padevusies vislabāk.
Dzintars Balodis meža apsaimniekošanu uztver kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas rezultātus dod pakāpeniski, pēc gadiem 10 vai vairākiem gadu desmitiem. Viņa svarīga atziņa – tikai kopjot mežu, vērtējot mežaudzes, vajadzīgajā mirklī ieguldot darbu, var panākt, ka meža apsaimniekošana būs ienesīga. Viņš visus šos gadus, kopš pieejams ES atbalsts, ir aktīvs tā saņēmējs. Tā kā rosīgais pensionārs bija parūpējies par jauna meža ieaudzēšanu nepilnu 23 ha platībā, šīs audzes vajadzēja kopt. Ar ES atbalstu iegādājies jaunu motorzāģi un krūmgriezi, kas tagad lieti noder kopšanā un arī, kad atbrauc palīgā mazdēls. Viņš ir viens no retajiem īpašniekiem, kurš ne tikai veicis jaunaudžu kopšanu, retināšanu, bet arī atzarošanu. Kamēr vēl daudzi mežu īpašnieki domā, vai ir vērts, Dzintars jau atkal viens no pirmajiem iesniedzis un saņēmis arī apstiprinājumu aktivitātei uz pāraugušu baltalkšņu audžu nomaiņu, saskatot labu iespēju nomainīt esošo audzi uz vērtīgāku. Šobrīd vecie, pāraugušie baltalkšņi jau nocirsti, vēl rudenī paspēts sastādīt bērzus, pavasarī tiks piestādītas vēl eglītes, veidojot mistraudzi, kā paredzēts projektā. Dzintars Balodis ir viens no aktīvākajiem semināru dalībniekiem jau kopš 2007. gada, kad sākās šādu projektu rakstīšana. Viņš joprojām aktīvi pilnveido savas zināšanas, gan regulāri lasot "Čiekuru" un semināros saņemtos izdales materiālus, gan piedaloties mācībās."
07.03.2017.