Biodrošības noteikumi putnkopjiem un mājputniem ir stājušies spēkā, paredzot, ka no 1. marta līdz 31. maijam visus mājputnus tur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem.
Kā tas atsaucas uz piemājas saimniecībām, kur tur putnus? Aicināju vairāku saimniecību īpašniekus dalīties viedoklī un rīcībā.
Bioloģiskās dabas sētas "Aparēni" Vestienas pagastā saimniece Ligita Vītoliņa telefonsarunā sacīja: – Nesen portālā draugiem.lv no vienas pazīstamas kundzes saņēmu jauku fotokartīti ar vaicājumu par to, ko tagad darīs mani putniņi. Es viņai nosūtīju atpakaļ tādu pašu skaistu fotokartīti ar pīlīti, uzrakstot "Es un mani putni politikā nemaisāmies". Uzskatu, ka tā ir politika, un neviena putnu gripa visus putnus neizpostīs. Tā kā Latvijā Āfrikas cūku mēra dēļ tiek likvidēta cūkkopība, tagad atkal uz strīpas ir putnkopība. Uzskatu, ja grib likvidēt putnkopību, tad putnu gripa ir ļoti labs iemesls. Putniem aploki ir norobežoti, visur ir uzlikti tīkli, dekoratīvie putni dzīvo būros. Domāju, ka katru gadu ir "būts draugos" ar putnu gripu – no savvaļas putniem katru gadu kāds aiziet bojā. "Aparēni" ir atvērta bioloģiska lauku saimniecība, kas sadarbojas ar asociāciju "Lauku ceļotājs". Pie mums ekskursanti brauc ne tikai putnus skatīties, arī – dārzu, lauku ainavu, vidi. Negribētu, ka lauku tūrisma saimniecībām tagad būtu jānoslēdz vārti un jāaizver durvis.
Bērzaunes pagasta SIA "TD Sveķi" saimniece Dzintra Karavaičuka, kam ir mājputnu kolekcija, par putnu gripas draudiem un biodrošības prasību ievērošanu telefoniski teica: – Protams, putnu gripa baida, tāpēc jācenšas pašiem savus mājputnus sargāt. Mēdz gan runāt, ka kaut kas pa gaisu skrien, bet mūs tas neskars, tomēr ik pa laikam skar gan, tāpēc labāk ir piesargāties. Tik liels laika posms, lai to neizturētu, jau nav. Var jau izdomāt, kā izveidot kādu slēgtu laukumiņu, kur tiem putniem iziet. Latvieši taču ir praktiski un diezgan izmanīgi, lai kaut kādu risinājumu rastu. Arī to, ka putni nedabūs zaļbarību, piecietīs, jo ziemā arī zaļo zāli nesaņem, knābā saknes. Mēs jau arī nezinām, kad īsti iestāsies pavasaris. Varbūt – tikai maija beigās. Kaut kā novilksim. Vismaz es nevaru tā teikt: "Tas uz mani neattiecas." "Sveķos" ir gadiem izveidota mājputnu kolekcija. Patlaban esam atteikušies no visiem ūdensputniem, bet vistas ir. Jau pagājušā gada rudenī, kad rādīja TV sižetu, kur Vācijā likvidē tītaru fermas, šis fakts lika saausīties un aizdomāties, kā būs pavasarī. Tā ka te der teiciens: "Ja pats sevi sargāsi, arī Dievs tevi sargās." Tomēr ir jāieklausās, ko saka Pārtikas un veterinārais dienests. Arī tad, ja jāreģistrē tikai piecas vai desmit vistas, nevienam gabals nenokritīs. Ar lielu galvu nevar dzīvot, kaut gan tā ir katra saimnieka paša atbildība.
Uz jautājumu par biodrošības pasākumiem Ļaudonas pagasta netradicionālajā lauku saimniecībā "Bieles", kur ir arī putnu kolekcija, uzrunātā saimniece Inese Biele atbildēja: – Visi mājputni tagad sēž kūtī, dabu nevar baudīt. Mēs, protams, meklēsim risinājumu – uzbūvēt kādu āra novietni, kur nevarētu piekļūt savvaļas putni. Tas ir ilgs laiks – līdz maija beigām turēt putnus slēgtā telpā un nelaist ārā, tomēr ir jābūt piesardzībai. Mums veterinārārsts izskaidroja, ka var būt arī bēdīgi, un, ja neviens nelaiž putnus ārā, tad – neviens. Lauku tūrisma interesentus uzņemsim, kad būsim tam gatavi.
07.03.2017.