Ar Pelnu trešdienu šonedēļ aizsākās Lielais gavēnis, kas kristīgajā pasaulē ilgs līdz Lieldienām – 16. aprīlim.
1. marta dievkalpojumā sanākušajiem uz galvas baznīcā tika kaisīti pelni. Pelnu dienas tradīcija Baznīcā pastāv kopš 7. gadsimta, un pelni bibliskā nozīmē simbolizē grēku, kā arī cilvēka vājību un nepilnību. Gudrības grāmatā teikts, ka grēcinieka sirds ir līdzīga pelniem (Gudr. 15, 10). Un pelnu kaisīšana kā liturģiskā zīme norāda uz mūsu eksistences trauslumu, atgādina, ka esam atkarīgi no sava Radītāja, esam grēcinieki, kuriem nepieciešama Dieva žēlsirdība un piedošana. Šī laika ieteicamā dzīves formula ir vienkārša: lūdzies, atturies (gavē) un palīdzi otram žēlsirdības darbos.
Šonedēļ interesantu pieredzi izdzīvoja kristieši, kas Madonā apmeklē Bībeles stundas. Otrdienas vakarā, klausoties izcilā komponista Arvo Perta sakrālo skaņdarbu „Sāra bija deviņdesmit gadu veca", tika apgūta lūgšanu prakse ar mūziku. Visvairāk pārsteidza komponista atrašanās vieta. Viņa novietojums, garīgā platforma, uz kuras atrodoties Perts sludina savu fantastisko ticības pasauli. Tur un no tās nekas nav sadzīvisks, nesvarīgs vai vienkāršs. Tas ir Dieva tuvums, kurā atklājas dzīvju kopsavilkums, esence, katra atspoguļotā tēla (personāža) būtiskākais kodols.
Arvo Perta mūzikai raksturīgs izteikts, pašizveidots minimālisms – savdabīga kompozīcijas tehnika, kas nodēvēta par tintinnabuli (latīniski „tintinnabulum" nozīmē ‘zvaniņš'). Lielu iedvesmu Perts guvis no gregoriāņu dziedājumiem, pētījis renesanses polifoniskos skaņdarbus. Darbs „Sāra bija deviņdesmit gadu veca" sākas ar Dieva „klauvējieniem", kas uzmodina apjausmu par cilvēka nepilnību, pārkāpumiem, grēku. Ieskanas arī Dieva „soļi" un pēc tiem – Viņa pilnības skaņa – Mīlestība, Žēlsirdība, Miers – apskaidrotas Debesis. Tad atkal rībina Dieva sūtītas „īsziņas", pēc kurām rit pravietiski, visai cilvēcei svarīgi notikumi. Ieskanas ērģeles – Karalienes balss. Sāpes, ciešanas – radības mirklis. Un tad arī šūpuļdziesma bērnam, kas ir kā pateicība, gandarījums un prieks. Bet tālāk jau gluži kā Rakstos – sevis nolikšana citu labā, uzupurēšanās, ciešanas, dziļdziļas sāpes un krusts.
„Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam!" (Ps. 90. 12)
03.03.2017.