17. februārī Madonā notika Latvijas simtgadei veltīta konference „Jaunatnes izglītošana Latvijas līdzsvarotai attīstībai, dabas un kultūras vērtību saglabāšanai", ko tiešraidē varēja vērot arī portālā „Delfi".
Madonas novada pašvaldība ir iesaistījusies projekta „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana" norisēs. Projekta gaitā notiek forumi un konferences: Rēzeknē, Ludzā, Madonā un Līvānos, kā arī tiek veidota Rāznas nacionālā dabas parka desmitgadei veltīta izstāde. Pasākumos aplūko būtiskākās problēmas un valsts līmenī risināmos uzdevumus, lai veidotu augstvērtīgu vides un reģionālo politiku Latvijā.
Atklājot konferenci 17. februārī, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra: – Veidojot šo projektu, vēlējos, lai Madonā būtu konference par uzņēmējdarbības tēmu, bet šī tēma tika Ludzai. Mēs runāsim, manuprāt, par visatbildīgāko no konferenču cikla tēmām, un tā ir izglītība. Tik daudz izaicinājumu, kā izglītības jomā, mūsu valstī reti kurā sfērā vēl ir. Sakarā ar iedzīvotāju skaita sarukšanu ir jāmainās gan formā, gan – pats svarīgākais – ir jāmainās izglītības saturā, pieejā un mērķī. Nav jābūt lielam stratēģim, lai saprastu, ka pie iedzīvotāju skaita samazināšanās valsts ekonomika jābalsta uz ražošanu un pakalpojumiem ar augstu un īpaši augstu pievienoto vērtību. Ja atražosim tautsaimniecības ekstensīvās nozares, mums būs jādomā, kā papildināt strādājošo skaitu, lai varētu tautsaimniecības visas sfēras, tai skaitā izglītības un sociālo, uzturēt. Īpaši daudz risinājumu nav. Lai sevi nodrošinātu, nākotne jābalsta uz attīstību un zināšanām, uz izglītotiem cilvēkiem un to, ka no bērnudārza pirmā apmeklējuma mūsu iedzīvotājiem tiek dota skaidra un vērtīga informācija, kas noderēs, lai viņi kļūtu par konkurētspējīgiem pasaulē un lai mēs savā mazajā Latvijā varētu veidot īpaši vērtīgas nozares, jomas un pakalpojumus. Kad sabiedrība ir nodrošināta, tā novērtēs arī otru dimensiju, par ko šodien runāsim, – dabu un dabas vērtības. Dabas saglabāšana nav pašmērķis, tas ir milzīgs resurss, to saudzējot un izmantojot pakalpojumu un ražošanas zīmolu nostiprināšanā, var virzīt kā pienesumu ekonomikai, pievēršot visas pasaules uzmanību.
Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka Latvijas valstij joprojām nav stratēģisko mērķu un uzdevumu, kas sabiedrībai būtu būtiski un dotu virzību turpmākajam.
Sveicot konferences dalībniekus, ar dzirkstošu priekšnesumu saieta nama zālē uzstājās Mārcienas folkloras kopa „Marksnīte". Kolektīva vadītāja Aldona Gudrīte vēlēja, lai visas slāgas (grūtības) ietu garām un lai konferences dalībniekus pavada tikai šķirma (veiksme).
Laimdota Straujuma, LR 12.
Saeimas Ilgtspējīgās attīstības komisijas priekšsēdētāja, atklāja, ka Saeimas dokumentā, kas pieņemts 2008. gadā, jau skaidri ierakstīts, ka nepieciešama izglītības paradigmas maiņa, satura maiņa, pieaugušo izglītība, izglītošana no bērnudārza. – Tas tiek uzrakstīts, reģionos izdiskutēts, pieņemts un pēc tam aizmirsts un runāts no jauna, – secināja L. Straujuma.
– Esam divi miljoni iedzīvotāju, mums jābūt izciliem, lai mēs daudzu miljardu vidū nepazustu.
Pārdomās dalījās arī Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, un Edmunds Teirumnieks, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors. Prezentācijas sniedza Guntars Catlaks, Valsts izglītības satura centra vadītājs, Solvita Seržāne, Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja, un Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks.
Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas pārstāve Vivita Vecozola pieskārās jautājumiem par mūžizglītību, Madonas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Iveta Vabule atklāja spožo pieredzi saistībā ar skolēnu mācību uzņēmumiem, Guntars Agate Paeglis pievērsa uzmanību statistikas līknei par cilvēkiem, kas izglītību neizvēlas. Viņš uzsvēra, ka jādomā, kā saglabāt izglītotus cilvēkus Latvijā un atjaunot masās vēlmi būt izglītotiem.
Konferences otrajā daļā „Izglītības loma sakārtotas vides veidošanā, sekmējot gudru saimniekošanu, dabas un kultūras vērtību saglabāšanu" prezentācijas sniedza Anda Zeize, Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore, Ēriks Leitis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta pārstāvis, un Juris Jātnieks, Dabas aizsardzības pārvalde, projekta „LIFE – programme" vadītājs. – Ir svarīgi apzināt dabas kapitālu un to pacelt tik augstu, lai mēs saprastu, ka ar to varam radīt pievienoto vērtību, – uzsvēra Juris Jātnieks. – Izglītība ir ceļš uz savu tēlu dzīvē, un reģionālā politika rada iespēju šo tēlu veidot. Šodien mums visiem ir svarīga izcilība, dzirdējām arī to, ka daudzi beidz mācīties jau pēc vidusskolas absolvēšanas. Kāpēc viņiem mācības turpināt? Ir jāredz, uz kurieni sevi virzīt, kādā tēlā (pievilcīgā, labi apmaksātā) ieiet. Mums ir jāredz vīzija daudzus gadus uz priekšu, Madonas novadam šāda vīzija ir, un tajā ļoti skaidra ir arī dabas sadaļa.
Pārdomās par dabas vērtībām dalījās Regīna Indriķe, Latgales reģionālās administrācijas Dabas izglītības centra vadītāja, Lubāna mitrāja informācijas centra pārstāve Lelde Jātniece, Līga Lieplapa, uzņēmuma „55 mārītes" vadītāja, Aldis Verners, Madonas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles sektora vadītājs, un citi.
No praktiķiem izskanēja atzinums, ka likumdošanas sen pieņemtās normas, dažādu iestāžu atrašanās izkaisītās vietās un administratīvi teritoriālās reformas atnestās korekcijas bieži traucē un ir par kavēkli sekmīgai darbībai.
– Atjaunotā Latvijā esam nodzīvojuši 26 gadus, – piekrita Andrejs Ceļapīters. – Ir pienācis laiks izvērtēt, kuri normatīvi ir attīstību virzoši, kuri ir neitrāli un kuri attīstību bremzē. Bremzējošie ar „delete" taustiņu ir jāizdzēš. Protams, likumdošanu vienā dienā izmainīt nevar, bet varam sākt šai virzienā strādāt.
Piebildīšu, ka projekta noslēguma forums „Ilgtspējas faktori un dabas vērtību saglabāšana Latvijas nākamajos simt gados" notiks Latgales kongresa vēsturiskajā datumā 28. aprīlī Rēzeknē.
AGRA VECKALNIŅA foto
22.02.2017.