Pagājušajā nedēļā, atsaucoties sadraudzības partneru Gruzijā aicinājumam, Boržomi un Bakuriani pašvaldības apmeklēja skaitliski neliela Madonas novada pašvaldības delegācija, ko vadīja Madonas novada pašvaldības izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētājs Kaspars Udrass.
Delegācijas sastāvā aptuveni nedēļu Gruzijā viesojās arī pašvaldības uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans, kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš un pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dzintra Stradiņa. Ar pašvaldības delegāciju kopā bija arī Madonas uzņēmējs Oskars Janovičs, kas Gruzijas apmeklējumu bija ieplānojis kopīgi ar pašvaldības pārstāvju vizīti.
Ziemas galvaspilsētas
Gruzijas apmeklējuma nedēļa pašvaldības pārstāvjiem bija visai piesātināta. Jāatzīst, ka nedēļu ilga tā bija arī tādēļ, ka tiešie avioreisi no Gruzijas uz Latviju un otrādi ziemā ir tikai reizi (vasarā – divas reizes) nedēļā. Kā pastāstīja pašvaldības delegācijas vadītājs Kaspars Udrass, uzturēšanās izdevumus Gruzijā delegācijas pārstāvjiem sedza uzaicinātāji, bet ceļa izdevumu segšana gūlās uz uzaicinātajiem.
Vizītes sākumā Madonas novada pašvaldības delegācija piedalījās Bakuriani ziemas tūrisma sezonas atklāšanas pasākumā, kas ir pielīdzināms pilsētas svētkiem un norit vairākas dienas.
– Interesanti, ka viņi līdzīgi kā Madona arī sevi dēvē par valsts ziemas galvaspilsētu, un, redzot sniega pārbagātību kalnos, kļūst skaidrs, kur viss sniegs palicis. Protams, šobrīd ziemas tūrisma infrastruktūra tur ir augstākā līmenī nekā Madonā, un mēs daudz ko varam no viņiem mācīties, taču jāatzīst, ka arī iespējas tur ir citas, jo Bakuriani ir kalnains apvidus, kas atrodas ap 2000 metru virs jūras līmeņa, un tas ir ļoti piemērots kalnu slēpošanai. Arī mūsu reisā uz Gruziju bija daudz cilvēku ar slēpēm, kuri no Latvijas devās slēpot šajās trasēs, – pastāstīja Dzintra Stradiņa.
Madonieši gan nebija vienkāršu pasākuma dalībnieku statusā. Un gan šajā pasākumā, gan turpmākajās dienās no vietējo puses delegācijas pārstāvjiem tika pievērsta īpaša uzmanība. Kasparam Udrasam pat radās iespēja sniegt interviju Tbilisi televīzijai, kas bija ieradusies atspoguļot sezonas atklāšanas pasākumu.
„Māk priecāties par mazām lietām"
Vizītes pamatsaturu gan veidoja izglītības sadaļa. Pašvaldības delegācijai bija iespēja piedalīties priecīgā pasākumā – Boržomi 6. vidusskolas, kurā mācās aptuveni 300 skolēnu, atjaunotās sporta zāles atklāšanā. Lentes pārgriešana tika uzticēta tieši Boržomi viesiem. Boržomi pašvaldības vadītājs Dmitrijs Kipiani Madonas novada delegācijas pārstāvjiem izteica arī pateicību par iespēju 20 Boržomi skolēniem šovasar piedalīties starptautiskā nometnē, kas norisināsies Madonas novadā. Plānots, ka tajā vienkopus sabrauks ap 80 jauniešu no Madonas novada sadraudzības pilsētām. Dzintra Stradiņa minēja, ka vietējā pašvaldība to kā balvu sniegs labākajiem pašvaldības skolēniem un jau šonedēļ sāksies šo skolēnu atlase.
Kaspars Udrass pēc Boržomi un Bakuriani izglītības iestāžu apmeklējuma laikrakstam atzina, ka tieši viesošanās skolās un bērnudārzos uz viņu atstājusi vislielāko iespaidu.
– Līdzekļu apjoms, ko ieguldīt izglītības iestāžu sakārtošanā, viņiem ir krietni mazāks nekā mums, taču viņi spēj priecāties par katru, kaut arī niecīgāko, paveikto darbu, kas mums, iespējams, pat nešķistu ievērības cienīgs. Arī mums dažkārt ir jāspēj priecāties par mazām lietām, un, tieši iepazīstot citu valstu pieredzi, dažkārt apjaušam, cik salīdzinoši laba ir situācija pašu novadā, – pastāstīja Kaspars Udrass.
Delegācijas vadītājs minēja, ka gan Latvijā, gan Gruzijā ir daudz risināmu lietu izglītības nozarē. Šobrīd arī Boržomi ir norisinājusies skolu reforma, apvienojot divas pilsētas vidusskolas. Vietējie skolotāji izteica vēlmi uzzināt, kā, piemēram, Madonas novada skolās audzēkņi tiek ieinteresēti apgūt angļu valodu, kā skolās tiek nodrošināta bērnu drošība u. c.
Arī Dzintra Stradiņa, kam šis bija jau trešais Boržomi apmeklējums, atzina, ka lielākā uzmanība šajā braucienā atšķirībā no iepriekšējām reizēm tika pievērsta izglītības iestāžu apmeklējumam.
– Apmeklējām abu pašvaldību izglītības iestādes. Izglītības ziņā mums ir daudz kopīga, un, kaut arī Latvija ir ES dalībvalsts un varētu šķist, ka esam izrāvušies tālāk uz priekšu, ir lietas, kuras no gruzīniem var tikai pamācīties. Priecē, ka jau veidojas aizmetņi pedagogu savstarpējiem pieredzes apmaiņas braucieniem, – sacīja Dzintra Stradiņa.
– Tas, kas patiesi saviļņoja, bija prieks, ar kādu Boržomi puse uzņēma mūsu uzaicinājumu 20 vietējiem skolēniem apmeklēt vasaras nometni Madonā. Ik uz soļa jutām, ka viņi šo neuztver kā formālu sadarbību tikai „ķeksīša pēc", – turpināja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Valsts svētku cienīgs notikums
Madonas novada delegācijas viesošanās laika ziņā sakrita arī ar kādu Gruzijai nozīmīgu notikumu. 2. februārī Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis bezvīzu režīma ieviešanu ar Gruziju. Kaut gan lēmums vēl jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei un tas stāsies spēkā tikai tad, ja tiks ieviests bezvīzu režīma apturēšanas mehānisms, kas ļaus uz laiku atjaunot vīzu režīmu gadījumā, ja pieaugs migrācija vai būs risks sabiedriskajai drošībai, šis ir vērtējams kā solis pretim Gruzijas ciešākiem kontaktiem ar ES. Gan Kaspars Udrass, gan Dzintra Stradiņa atzina, ka EP lēmums Gruzijā bija ļoti gaidīts un vietējie tam bija jau iepriekš gatavojušies. Informācija par bezvīzu režīmu bija sastopama ik uz soļa.
– Jutāmies gluži kā valsts svētkos. Daudzviet bija izkārti ES karogi, arī uz galvenā tilta bija izgaismots ES karogs ar visām zvaigznēm. Tā bija arī centrālā ziņa visos plašsaziņas līdzekļos. Laikā, kad pašās ES valstīs attieksmē pret ES ir vērojams skepses periods, bija interesanti redzēt, kā cita valsts tik spēcīgi tiecas uz savienību un tāds notikums kā bezvīzu režīma noteikšana tiek tik plaši svinēts, – savos iespaidos dalījās Kaspars Udrass.
Arī Dzintra Stradiņa atzīmēja, ka bezvīzu režīma ieviešana Gruzijā uztverta kā ievērības cienīgs notikums.
– Par to runāja visi, un jutām, ka viņiem EP lēmums ļoti daudz nozīmē. Arī mēs viņus apsveicām ar priecīgo notikumu, taču vienlaikus novēlējām, lai virzībā uz ES un vēlmē kļūt eiropeiskai Gruzija nezaudētu savu vienreizējo šarmu, tradīcijas un nacionālo identitāti, – sacīja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.
Kultūra un uzņēmējdarbība
Kaut gan uzsvaru vizītes laikā delegācijas pārstāvji lika uz izglītības sadaļu, arī kultūra un uzņēmējdarbība nepalika novārtā. Kultūras nodaļas vadītājs Jānis Kļaviņš kopā ar Batumi jaunās brīvdabas koncertarēnas „Black Sea Arena" direktoru Dito Beridzi Gruzijas Kultūras ministrijā tikās ar kultūras ministra vietnieku Kakha Kandelaki un Gruzijas kultūras kameras prezidentu Davidu Okitashvili, lai pārrunātu iespēju jaunajā Batumi koncertarēnā organizēt kopīgu starpvalstu projektu.
Savukārt jau vizītes noslēgumā pašvaldības delegācija apmeklēja pērn atklāto Gruzijas biznesa attīstības centru „Techpark".
– Kā zināms, arī Madonā nesen tika atvērts biznesa inkubators, un mēs varējām salīdzināt jau esošās iespējas, kā arī jau taustāmā veidā aplūkot, kas notiek, kad biznesa attīstības centrs tiek pacelts jaunā līmenī, kā Madonas novada pašvaldība to plāno darīt tā dēvētajā Poligrāfista ēkā.
Kā atzina Romāns Hačatrjans, „Techpark" ir daudz ideju, ko pārņemt, pilnveidojot un attīstot Madonas biznesa inkubatoru. Jaunāko tehnoloģiju centrs Tbilisi ir izveidots, balstoties uz valsts finansējumu, sniedzot sākuma atbalstu jaunajiem uzņēmējiem un radot mūsdienīgu, visjaunākajām tehnoloģijām aprīkotu vidi inovatīvu ideju ģenerēšanai. Centrs sadarbojas ar Silīcija ielejas ekspertiem, un jau vairāki gruzīnu topošie jaunie uzņēmēji ir prezentējuši savas idejas Amerikā, – skaidroja sabiedrisko attiecību speciāliste.
Sadarbība jāpaplašina
Kaspars Udrass sarunā laikrakstam atzina, ka viņu nodarbina jautājums par tālāko sadarbību starp Madonas novadu un Boržomi pašvaldību.
– Ir labi, ka notiek apmaiņa kultūras sadaļā – mūsu mākslinieki brauc pie viņiem, viņu – pie mums, taču es vēlētos, lai tā notiktu arī citos virzienos, tai skaitā izglītības un veselības aprūpes. Lai skolotāji un mediķi dotos pieredzes apmaiņas braucienos un gūtu plašāku ieskatu gan speciālistu ikdienas darbā, gan tajā, kā kopumā šajās jomās tiek organizēts darbs, – sacīja Kaspars Udrass.
Domes deputāts minēja, ka gruzīni savstarpējā saskarsmē ir ļoti atvērti. Jāņem gan vērā, ka gruzīni atšķirībā, piemēram, no vāciešiem pieredzes apmaiņu vairāk uztver kā saviesīgu pasākumu. Vāciešiem viss apmeklējums ir saplānots līdz sīkākajām detaļām, Gruzijā tik noteikti laiks plānots netiek, jo svarīga ir kopābūšana.
Kā potenciāls sadarbības lauks, pēc delegācijas vadītāja vārdiem, joprojām ir arī uzņēmējdarbība, uz kuras bāzes arī izveidojās abu pašvaldību sadarbība.
– Apmeklējot Gruziju, man šķita, ka tur cilvēki dzīvo tādā kā pirmskrīzes bumā, kādu mēs savulaik piedzīvojām. Ļoti strauji noris būvniecība. Uzņēmējiem, kas ir gatavi uz risku, Gruzija pašlaik ir iespēju zeme, jo tai piemīt vēl neapgūts potenciāls, taču, kā jau minēju, man pašam bija tāda kā deja vu izjūta, jo, vērojot valsts attīstības līmeni, likās, ka esmu atgriezies 90. gadu beigās, – par saviem novērojumiem pastāstīja domes deputāts.
10.02.2017.