Madonas novada administratīvā komisija darbojas kopš 2009. gada, kad pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas Latvijā tika ievēlētas jaunizveidoto novadu domes. Vienā no pirmajām sēdēm Madonas novada dome pieņēma lēmumu par pašvaldības administratīvās komisijas izveidi.
Par tās priekšsēdētāju apstiprināja bāriņtiesas locekli Ļaudonas pagastā Rutu Vizāni, bet par sekretāru – domes juristu Gunti Gailumu. Arī četrus gadus vēlāk viņi atkārtoti tika apstiprināti šajos amatos. Komisijas sastāvā šajos gados gan notikušas nelielas izmaiņas. Arī pagājušajā gadā komisijas locekles pienākumus uzsāka pildīt Inga Strazdiņa, Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta sociālā darbiniece ar ģimenēm un bērniem.
Pavisam Madonas novada administratīvā komisija kopš tās izveides, ieskaitot 2016. gadu, ir izskatījusi 2824 administratīvā pārkāpuma lietas. Visvairāk lietu (392) tika izskatītas 2010. gadā.
Savukārt pagājušajā gadā ir notikušas 19 sēdes, kurās izskatīti 268 administratīvā pārkāpuma protokoli jeb par 22 vairāk nekā 2015. gadā. Pavisam piemēroti 129 naudas sodi, izteikts 81 brīdinājums, bet 58 gadījumos administratīvā pārkāpuma lietas izbeigtas.
Madonas novada pašvaldības administratīvās komisijas priekšsēdētāja Ruta Vizāne, balstoties uz komisijas sekretāra Gunta Gailuma veikto analīzi, pastāstīja, ka visvairāk –
118 – administratīvo pārkāpumu protokolu, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, ir sastādījuši policijas darbinieki; 54 – pašvaldības kārtībnieki; 13 –
būvinspektori. Komisijas sēdēs izskatīti arī administratīvo pārkāpumu protokoli (83) saistībā ar Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu neievērošanu – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu; par vizuālās komunikācijas objektu izvietošanu; par sabiedrisko kārtību Madonas novadā; par Madonas novada pašvaldības teritorijas un tajā esošo būvju uzturēšanas un tām piegulošo publiskajā lietošanā esošo teritoriju kopšanas noteikumiem. Visaktīvāk Madonas novada saistošo noteikumu izpildi kontrolējuši Madonas novada pašvaldības kārtībnieki, sastādot 55 pārkāpumu protokolus.
Raksturojot situāciju Madonas pilsētā un pagastos, pašvaldības administratīvās komisijas priekšsēdētāja atzina, ka visvairāk administratīvo pārkāpumu ir veikti Madonas
pilsētā – 157. Salīdzinoši daudz pārkāpumu ir fiksēts Mārcienas pagastā – 20. Tad seko Sarkaņu pagasts – 11, Barkavas un Liezēres pagasts – katrā 10, Lazdonas pagasts – 9, Dzelzavas un Kalsnavas pagasts – katrā 8, Bērzaunes un Praulienas pagasts – katrā 7, Aronas un Vestienas pagasts – katrā 5, Ļaudonas pagasts – 4, Mētrienas pagasts – 3, Ošupes pagasts – 2.
Pagājušajā gadā viens administratīvās komisijas lēmums par līguma neslēgšanu ar SIA „Madonas namsaimnieks" par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tika pārsūdzēts Madonas rajona tiesā, kas to atcēla.
– Mēs lēmumus pieņemam, balstoties uz abu pušu sniegto informāciju. Konkrētajā gadījumā izrādījās, ka tā bija nepilnīga, jo par to, ka konkrētā persona, nenoslēdzot līgumu par atkritumu apsaimniekošanu, tomēr nelielu summu bija maksājusi par tiem SIA „Madonas namsaimnieks", mēs netikām informēti. Jāpiebilst, ka arī iepriekš (apmēram vienu vai divas reizes gadā) kāds lēmums tika pārsūdzēts. Tiesas lēmumi ir dažādi – daži mūsu pieņemtie lēmumi tiek atcelti, bet citi – atstāti spēkā, – atzīmēja Ruta Vizāne.
Viņa norādīja, ka joprojām daudz lietu tiek izskatītas saistībā ar to, ka vecāki pienācīgi nerūpējas par saviem bērniem, to, ka skolēni neapmeklē skolu, klaiņo apkārt, smēķē un lieto alkoholu.
– Beidzamajos gados ir iezīmējusies vēl viena nepatīkama tendence – palielinājusies ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un citu speciālo dienestu apzināti nepamatota izsaukšana. Piemēram, šopiektdien, 10. februārī, mums ir ieplānota administratīvās komisijas sēde. No iekļautajiem 12 jautājumiem pieci ir saistīti ar apzināti nepamatotu speciālo dienestu izsaukšanu. Var tikai pabrīnīties par šādu rīcību, jo brīdī, kad, piemēram, ?tr? pal?dz?baātrā palīdzība devusies uz nepamatota izsaukuma vietu, mediķu palīdzība var būt ļoti nepieciešama citā vietā un šādam nepamatotam izsaukumam var būt pat dzīvības cena, – uzsvēra Ruta Vizāne.
Raksturojot komisijas darbu viņa atzīmēja, ka komisija strādā, ievērojot soda samērīguma principu. Ne jau naudas sods ir galvenais. Tiek izteikti arī brīdinājumi cerībā, ka likumpārkāpēji savu rīcību pārdomās, izdarīs vajadzīgos secinājumus un atkārtoti administratīvās komisijas redzeslokā nenonāks.
– Administratīvajai komisijai darba ir ļoti daudz, it īpaši liela noslodze ir komisijas sekretāram Guntim Gailumam, kam jāsagatavo lietas izskatīšanai sēdēs. Sekretārs savus pienākumus veic profesionāli. Vadot administratīvo komisiju jau astoņus gadus, varu teikt, ka mums ir laba komanda. Pavisam esam seši: es, Guntis, komisijas locekļi –
Andris Sakne, Gatis Kušķis, Iveta Vāvere un Inga Strazdiņa, kas mums pievienojās pagājušajā gadā. Esam iepriecināti par šādu papildinājumu. Inga kā sociālā darbiniece labi pārzina situāciju tieši riska ģimenēs ar bērniem. Tas palīdz iedziļināties un objektīvāk izspriest konkrētās lietas. Lai paaugstinātu kvalifikāciju, mēs apmeklējām arī dažādus kursus. Katrā ziņā visi komisijas locekļi uzticētos pienākumus veic apzinīgi un apmeklē visas sēdes, bet, ja kādu reizi tas nav iespējams, laikus par to informē, lai, sasaucot sēdes, komisija būtu lemtspējīga, – akcentēja Ruta Vizāne.
10.02.2017.