Laikraksta 31. janvāra numurā informējām par to, kāds, vadoties pēc Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas apkopotās informācijas, 2016. gads Madonas novadā bijis saskaņā ar demogrāfijas rādītājiem. Šajā „Stara" numurā plašāk pievērsīsimies laulībām – gan noslēgtajām, gan šķirtajām.
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte atzina, ka līdzīgi kā ar dzimstību un mirstību arī laulību statistikā pagājušajā gadā iztikts bez straujiem kāpumiem vai kritumiem.
– Pērn reģistrējām 130 laulības, un tas bija par četrām laulībām mazāk nekā 2015. gadā. Nedaudz pārsteidza tas, ka bija vairāki izteikti „tukšie" mēneši. Piemēram, aprīlī un novembrī tika noslēgts tikai pa vienai laulībai. Parasti tik maz laulību kādā mēnesī netiek noslēgts. Sešpadsmit no laulībām tika noslēgtas baznīcā (visbiežāk Romas katoļu draudzes baznīcās), un šī tendence pieaug. Priecē, ka 79% no jaunlaulātajiem šī ir bijusi pirmā laulība, un šajā ziņā mūsu novads pozitīvi izcēlās uz citu fona, jo mums katru gadu vairāk nekā 70% no laulībām abiem laulātajiem ir pirmās. Otrajā laulībā pērn ir stājušies 19% laulāto, trešajā – 2%, bet ceturtajā – 0,4%. Jāatzīst, ka ir bijuši gadi, kad cilvēks stājas jau sestajā laulībā. To, ka Madona ir latvisks novads, apliecina fakts, ka 82% laulību abi jaunlaulātie ir latvieši. Deviņas laulības noslēgtas ar ārvalstniekiem, tas ir mazāk, salīdzinot ar 2015. gadu, – pastāstīja Vineta Lamberte.
Pieprasītas kļūst izbraukuma laulības
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja minēja, ka laulības slēdz aizvien nobriedušāki cilvēki. Pagājušajā gadā nebija neviena, kas laulātos vecumā līdz 20 gadiem, nemaz nerunājot par nepilngadīgām personām.
– Visvairāk laulību ir vecumā no 26 līdz 35 gadiem. Protams, ir arī gadījumi, kad laulības notiek jau cienījamā vecumā. Piemēram, pērn vecumā virs 60 gadiem laulājās trīs sievietes un pieci vīrieši. Tiesa, šīs visbiežāk nav pirmās, bet gan atkārtotas laulības. Trīspadsmit laulātie pāri bija viena vecuma, savukārt 36 pāriem sieva bija vecāka par vīru, un šim statistikas rādītājam piemīt tendence pieaugt. 89% laulību ģimenes izvēlējušās uzvārdu pēc vīra uzvārda, pārējie gadījumi, kad tiek saglabāti pirmslaulības uzvārdi, veidoti dubulti uzvārdi vai arī vīrs pāriet sievas uzvārdā, vērtējami kā izņēmumi. Pērn aktīvāk laulībā stājušies Madonas pilsētas, Ļaudonas un Kalsnavas pagasta iedzīvotāji, kas, ņemot vērā pilsētas un pagastu iedzīvotāju skaitu, nav liels pārsteigums. Jau tradicionāli par piemērotāko laiku laulībām jaunie pāri izvēlas vasaru. Pārliecinoši pieprasītākais mēnesis pērn bija augusts, kad laulību noslēdza 32 pāri, kā arī jūlijs, kad tika noslēgta 21 laulība. Pērn nedaudz pieauga tendence rīkot izbraukuma kāzas. Kopumā šādas ceremonijas bija 12. Kā populārākās vietas izbraukuma kāzām var minēt Kalsnavas arborētumu un „Mārcienas muižu". Vienas 2016. gada izbraukuma kāzas gan sevišķi palikušas atmiņā. Tās tika rīkotas ģimenes saimniecībā pavasarī, ķiršu ziedēšanas laikā, un laulību ceremonija norisinājās ķiršu dārzā. Izbraukuma laulības raksturo mērķtiecīga un ilgstoša gatavošanās. Tās parasti tiek plānotas gadu vai pat vēl ilgāku laiku iepriekš, un jau šobrīd mums ir pieteiktas vairākas izbraukuma laulības, – situāciju ar laulībām pagājušajā gadā ieskicēja Vineta Lamberte.
Šķiras biežāk
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja sacīja, ka labprāt nerunātu par statistiku, kas saistīta ar šķirtajām laulībām, taču diemžēl bez tās iztikt arī nevar.
– 2016. gadā Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā izdarītas 88 atzīmes par laulības šķiršanu, tas ir par 10 vairāk nekā 2015. gadā. 25% laulību šķirtas tiesā, 75% – pie notāra. Ilgākā laulība bija noslēgta 1970. gadā, bet īsākā – 2014. gadā. Pērn visvairāk šķirtas 2008. gadā noslēgtās laulības. Grūti objektīvi izvērtēt visus šķiršanās gadījumus. Ir gadījumi, kad laulātie sen vairs nedzīvo kopā, taču, kolīdz tiesības šķirt laulības ieguva arī zvērināti notāri, vairāki pāri vēlējās juridiski sakārtot šo jautājumu un laulību izšķirt. Paraugoties statistikā, vasaras mēneši ir ne tikai pieprasītākais laiks laulību slēgšanai, bet arī šķiršanai. Visvairāk laulību tiek šķirts tieši augustā, kad, kā jau minēju, tās arī visbiežāk pērn tika noslēgtas. Ir gadījumi, kad cilvēks, tikko saņēmis dokumentus par laulības šķiršanu, tai pašā dienā nāk pie mums noslēgt jaunu laulību. Šādi gadījumi gan visbiežāk ir saistīti ar jau minēto situāciju, kad laulība ir bijusi vien uz papīra, taču nevar noliegt, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem gluži vienkārši bijusi vieglprātīga attieksme pret laulību institūciju, – skaidroja Vineta Lamberte.
Saskaņā ar apkopoto informāciju, tikai nepilna puse – 49% – no novadā dzimušajiem bērniem ir piedzimuši laulībā. 46% gadījumu paternitāte tika atzīta, ierakstot ziņas par tēvu.
– Bez ziņām par tēvu pērn tika reģistrēti 7% jaundzimušo. Priecē, ka šis rādītājs samazinās. Tēvi kļūst atbildīgāki, vai arī likumi kļuvuši bargāki un viņus piespiež atzīt savus bērnus. Ja paraugāmies uz iepriekšējo gadu statistiku, gadījumu, kad, reģistrējot bērnu, tēva vārds netiek ierakstīts, bija krietni vien vairāk. Protams, ir arī situācijas, kad konkrētajā brīdī tēvs nav varējis uzrakstīt iesniegumu un izdara to vēlāk. Kā pozitīvs fakts, atskatoties uz 2016. gadu, jāmin arī rādītājs, ka pērn nebija neviena bērna, kurš būtu atradenis. Diemžēl 2015. gadā tādi bija, un arī jau šā gada janvārī viens bērns tika ievietots glābējsilītē, – minēja dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Pozitīvā vairāk nekā negatīvā
Vaicāta, kāds kopumā bijis aizvadītais gads, Vineta Lamberte atzina – priecē tas, ka aizvien mazāk paliek bērnu, kuri tiek reģistrēti bez tēva.
– Vienlaikus gan pieaug bērnu skaits, kas nav dzimuši laulībā. Pret pašu laulības institūtu attieksme gan pamazām kļūst nopietnāka. Agrāk valdīja uzskats – kam tā vajadzīga, šobrīd, nākot reģistrēt savu bērnu, no tēva jau dzird – drīz nāksim sakārtot arī laulību jautājumu. Savā ikdienas darbā jūtu, ka laulību nozīme pieaug. Jau minētie divi gadījumi, kad pāri vēlējās svinīgu ceremoniju sudrabkāzām, par to liecina. Pērn bija arī iespēja piedalīties Ginesa rekorda uzstādīšanā, kad Valentīndienā vienlaicīgi gaisa balonos jāvārdu teica 50 laulātie pāri. Pasākumā piedalījās jaunlaulātie arī no mūsu novada, – priecīgākos mirkļus no aizvadītā gada atminējās Vineta Lamberte, paužot cerību, kā arī 2017. gads būs ja ne ar augšupejošu tendenci demogrāfijas rādītājos, tad vismaz noturēs līdzšinējo stabilitāti.
08.02.2017.