(Sākums 20. un 27. janvāra numurā)
Jeruzaleme ir vienīgā vieta pasaulē, kur vienviet saplūst tik daudz reliģiju, cita citai netraucējot. Blakus kristiešu baznīcām slejas minareti, mošejas. Svētajā zemē pazūd konfesiju robežas. Pārsteidzoši, ka visi svētumi – ikonas un pat Jēzus kaps – ir visiem pieejami. Pirmo reizi liecības par Jeruzalemi atrodamas 18.-19. gs. līdz mūsu ērai, kad tā tika saukta par Rusalimum. Senebreju valodā vārds „Jeruzaleme" skan kā „Jerušalaim", kas nozīmē ‘miera pilsēta'. Bet Jeruzalemes likteni nevar nosaukt par mierīgu. Neviena pasaules pilsēta savā pastāvēšanas laikā nav tik daudz postīta, cik daudz ir bijis jāpārcieš Jeruzalemei. Pilsēta dalās divās daļās – vecās pilsētas teritorija un jaunās pilsētas teritorija. Visa Jeruzalemes cietokšņa garumā ir izvietoti pašreiz darbojošies Vecās pilsētas vārti: Jaffas, Damaskas, Stefana, Atkritumu un Ciānas. Vecā pilsēta ir sadalīta četros kvartālos – ebreju, armēņu, musulmaņu un kristiešu. Vienojošais elements pilsētas arhitektūrā ir Jūdejas tuksneša gaišais akmens, kas izmantots namu celtniecībai vai apdarei. Līdz mūsdienām saglabājušās vecās pilsētas sienas savā laikā cēla sultāns Suleimans Lieliskais. Tieši par viņu ir televīzijā pašlaik skatāmais seriāls „Lieliskais gadsimts". Īpaša vieta Jeruzalemē ir Kristus Augšāmcelšanās baznīca, saukta arī par Kristus Kapa Baznīcu, jo te atrodas gan Jēzus kapavieta, gan pieredzēta viņa augšāmcelšanās. Pirmais, kas sagaida baznīcā, ir mirru svētīšanas akmens. Kad Jēzu nocēla no krusta, te nāca mirru nesējas sievas. Akmens plāksne gan pati izdala mirres, gan to ar eļļām iesmērē kristieši pateicībā vai lūdzoties par kādu lietu. Telpā, kur atrodas Jēzus kaps, izvietoti dažādu konfesiju altāri: iepretī – grieķu pareizticīgo, blakus – katoļu, tad sīriešu, koptu, armēņu (nekur pasaulē kaut kas tāds nav atrodams). Pirmajā stāvā atrodas ne tikai Kristus kaps, bet arī Ādama kaps un pasaules centrs. Kristīgā mitoloģija vēsta, ka Kristus tika sists krustā tieši virs vietas, kur bija apbedīts Ādama galvaskauss. Otrs baznīcas stāvs atrodas virs Golgātas, pa īpašu atveri var pieskarties Golgātas akmenim. Līdzās ir Dievmātes skulptūra, kas katru gadu Lielajā piektdienā raudot. Savukārt pagrabā ir telpa, kurā Romas imperatora Konstantīna māte Helēna atrada krustu, pie kura bija cietis Jēzus. Kā liels svētums mājās tiek vests 33 svecīšu saišķis, kuras tiek aizdedzinātas ar svēto uguni un, nedaudz degušas, turpat tiek nodzēstas. Raudu mūris savukārt ir jūdaisma vissvētākā vieta, un daudzi šeit ierodas izsūdzēt grēkus un apraudāt templi. Pirms piekļūšanas visi tiek pakļauti stingrai drošības pārbaudei, gluži kā lidostās. Mūrī tiek liktas zīmītes ar lūgumiem Dievam uzklausīt vajadzības un lūgšanas. Reizi mēnesī zīmītes tiek savāktas un apraktas speciālos konteineros Eļļas kalnā. Iet pie Raudu mūra var arī visi tie, kas nav ebreji.
Eilata – pilsēta pie Sarkanās jūras. Atrodas Izraēlas dienvidu daļā, tur ir daudz siltāks, nekā ziemeļu daļā – Tibērijā. Šogad decembra nogalē gan Tibērija, gan Jeruzaleme mūs sagaidīja ar diezgan vēsu un lietainu laiku, toties Eilatā bija krietni siltāks un varēja pasauļoties un izbaudīt jūru. Tie, kas vēlējās, izmantoja izdevību ienirt Sarkanās jūras dzidrajos ūdeņos un apskatīt koraļļus un retās zivju sugas. Eilata, salīdzinot ar citām pilsētām, radīja tīrības iespaidu. Bija iespēja vakarā vērot muzikālās strūklakas un pastaigāties pa ļaužu pilnajām ielām, kā arī apskatīt pasaulē vienīgo fabriku, kur apstrādā slaveno Eilatas akmeni un no tā izgatavo brīnišķīgus juvelierizstrādājumus.
Konkurss un ceļojums beidzies. Esam atkal guvušas tik daudz iespaidu, brīnišķīgajā Ziemassvētku laikā apmeklējušas Betlēmi, Jeruzalemi un vēl tik daudz skaistu vietu. Kas var būt labāks par šo! Paldies mūsu gidam Mottijam un „Coral-Tours-Eilat" gidam Dmitrijam par interesantajiem stāstījumiem. Mottijs bija ļoti zinošs vēstures lietās, savukārt Dmitrijs daudz zināja par reliģiju.
Pateicamies par atbalstu Bērzaunes pagasta pārvaldei, Bērzaunes pagasta kultūras un sporta darba organizatoram Kristapam Šķēlam, bērnu un jauniešu centram „Rīts" un tā vadītājiem Anitai un Raimondam Aizstrautiem, SIA „Hydra Baltic" vadītājam Uģim Irbem, audumu veikalam "Vīzija" Madonā un visiem tiem, kas mūs atbalstīja, lai mēs tiktu uz šo konkursu. Paldies arī tiem, kas gaidīja mūs atgriežamies.
03.02.2017.