„2016. gads nav iezīmīgs ar demogrāfisko rādītāju uzlabošanos, taču arī krasa samazinājuma nav bijis," tā demogrāfisko situāciju, atskatoties uz pērno gadu, raksturoja Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vineta Lamberte.
Raugoties uz novadu kopumā, ja ņem vērā dzimstības un mirstības savstarpējo bilanci, Madonas novads gada laikā ir zaudējis 100 cilvēku, kas aptuveni ir tikpat, cik 2015. gadā (-96 iedzīvotāji) un 2014. gadā (-99 iedzīvotāji), taču krietni labāk nekā senākā pagātnē (2009. gadā, kad tika izveidots Madonas novads, samazinājums bija pat par 168 cilvēkiem).
Daži novadi „saņēmušies"
– Dzimušo skaits 2016. gadā ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, taču starpība nav liela. Pērn dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēts 231 dzimušais (kopumā reģistrēti 245 jaundzimušie – 117 zēni un 128 meitenes – taču 14 bērni ir no citiem novadiem), kas ir par 16 bērniem mazāk nekā 2015. gadā. Ja paraugāmies, kas ir bijušas ražīgākās novada teritorijas, pārsteigumu nesagādā tas, ka pirmajā vietā ir Madonas pilsēta, kur arī ir lielākais iedzīvotāju skaits. Pilsētā tika reģistrēti 69 jaundzimušie. Liels prieks ir par Praulienas pagastu, kur pērn reģistrēti 23 jaundzimušie, kas ir par 5 bērniem vairāk nekā 2015. gadā un par 9 vairāk nekā 2014. gadā. Prieks arī par Vestienas pagastu, kur agrāk jaundzimušo gada laikā pat nav bijis, taču pērn šajā pagastā reģistrēti 5 jaundzimušie. Arī Barkavas pagastā, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, pērn ir bijis dzimstības līmeņa uzlabojums. Ne tik iepriecinoša ir situācija saistībā ar salīdzinoši lielo Ļaudonas pagastu, kur pērn reģistrēti tikai 6 bērni. Arī Mētrienas pagastā dzimstības rādītāji ir vāji – gada laikā vien 2 jaundzimušie, – par dzimstības rādītājiem novadā laikrakstam pastāstīja Vineta Lamberte.
Latvisks novads
Madonas novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja kā pozitīvu faktu minēja apstākli, ka Madonas novads joprojām var sevi pamatoti uzskatīt par latvisku, jo 85% bērnu dzimuši ģimenēs, kurās abi vecāki ir latvieši. 2% bērnu nākuši pasaulē ģimenēs, kurās abi vecāki ir krievi, savukārt 13% bērnu dzimuši jauktās ģimenēs.
– Pieļauju, ka jaukto ģimeņu procents ar laiku kļūs aizvien augstāks un līdzās ierastajām reģistros parādīsies aizvien neparastāku tautību nosaukumi. Pērn diviem bērniem tētis ir lietuvietis, savukārt ēģiptietis, norvēģis, indietis, polis un baltkrievs kā tēvi reģistrēti pa vienai reizei, – minēja Vineta Lamberte.
Laulībā pērn dzimuši 47% bērnu, bet paternitāte atzīta 46% bērnu. Skumji, ka ieraksta par tēvu, reģistrējot dzimšanu, nav 7% bērnu. 35% gadījumu jaundzimušais mātei ir pirmais bērns, 39% – otrais, 16% -trešais, ceturtais – 5%, piektais – 4%, sestais – 0,4%, septītais – 0,8%. Jaunākais tēvs dzimis 1997. gadā, bet vecākais – 1956. gadā. Jaunākā māte dzimusi 2000. gadā, savukārt vecākā – 1971. gadā. Trīs mātes bērna dzimšanas brīdī ir nepilngadīgas.
– Pieaug tendence nepilngadīgo māšu skaitam samazināties, un bērnus dzemdē aizvien nobriedušākas sievietes, par ko liecina fakts, ka pērn bērnus pasaulē laida nevis viena, bet vairākas 1971. gadā dzimušās sievietes, – norādīja Madonas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.
Populārākie bērnu vārdi Madonas novadā zēniem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir mainījušies maz, taču meitenēm izmaiņas ir būtiskākas. Pērn 8 zēnu vecāki saviem dēliem dāvāja vārdu Roberts. 2016. gadā pie šāda vārda tika 10 jaundzimušie, un abus gadus tas ir bijis populārākais zēnu vārds ne tikai Madonas novadā, bet arī kopumā Latvijā. Pērnais gads novadam ir dāvājis arī sešus Gustavus. Meitenēm savukārt 2016. gadā ir dominējuši vārdi, kas sākas ar burtu „E", – Estere, Evelīna, Elizabete, kurus savām meitām dāvājuši pieci vecāki. Tikpat daudz pērn ir bijis Kristu un Paulu. Četru meitu vecāki savas atvases ir nosaukuši par Alisi un Martu. Citviet Latvijā populārais Sofijas vārds Madonas novadā pagaidām nav iecienīts.
Kā jau katru gadu, ir daļa vecāku, kas izvēlas saviem bērniem dot nepopulārus un neparastus vārdus. 2016. gadā tie ir bijuši: Braijens, Deivids, Everts, Hārdijs, Marsels, Niko, Sanders – zēniem un Aleksija, Alīsija, Demija, Jasmīna, Klēra, Lijanda, Mejuhada, Reičela, Rūbija – meitenēm. Divi vārdi doti 22 bērniem – 12 zēniem un 10 meitenēm.
– Kaut arī, salīdzinot ar 2015. gadu, bērnu, kuriem doti divi vārdi, ir par pieciem vairāk, nekā gadu iepriekš, šī tendence iet mazumā, un nereti pēc kāda laika vecāki atnāk un otro vārdu izsvītro. Tiesa, ir arī pretēji gadījumi, kad vecāki atnāk reģistrēt otru kristīgo vārdu, ko likums atļauj, – piebilda Vineta Lamberte.
Mirstība samazinās
Demogrāfijas rādītāji saistīti ne tikai ar pozitīvo cilvēka pasaulē nākšanas faktu, bet arī ar šīs zemes gaitu izbeigšanos, un tabulā, raugoties uz pozitīvo ailīti par pasaulē nākušajiem bērniem, uzmanība jāpievērš arī tai blakus esošajai kolonnai, kurā atainoti mirstības rādītāji. Skumji, ka tikai trīs pagasti (Lazdonas, Praulienas un Vestienas) var palepoties ar pozitīvu dzimstības/mirstības bilanci, bet diviem novadiem (Dzelzavas un Mārcienas) tā ir neitrāla.
– Kopumā pērn Madonas novada dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 397 miršanas gadījumi, tai skaitā 331 – mūsu novada iedzīvotāji, tas ir par 8 mirušajiem mazāk nekā 2015. gadā. Miruši 153 vīrieši un 178 sievietes (Madonas novada iedzīvotāji). Visvairāk mirušo reģistrēts Madonas pilsētā – 83, Ļaudonas pagastā – 32, Kalsnavas pagastā – 28. Nāves cēloņi gadu no gada paliek nemainīgi. 60,7% gadījumu tās ir sirds un asinsrites sistēmas slimības, 18,1% – ļaundabīgi audzēji (visbiežāk – bronhu un plaušu, savukārt mazumā gājis krūts vēža izraisīto miršanas gadījumu skaits), 8,1% – elpošanas sistēmas slimības, 2% – vecums, savukārt 0,5% – tīšs paškaitējums jeb pašnāvība. Vecākais mirušais bija sasniedzis 103 gadu vecumu. Trīs jaundzimušie pērn dzima nedzīvi, kas iepriekšējos gados netika fiksēts. Jāatzīst, ka miršanas gadījumu skaita samazināšanos var saistīt ar iedzīvotāju skaita samazinājumu novadā kopumā. Analizējot dzimumu struktūru, redzam, ka sieviešu dzimst vairāk un arī mirst vairāk. Ievērojami lielāks nekā vīriešiem ir arī sieviešu vidējais mūža garums – 78,4 gadi pret 68,5 gadi (vidējais mūža garums Madonas novadā ir 73,8 gadi, tas ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 2015. gadu), – skaidroja Vineta Lamberte.
Plašāku informāciju par Madonas novadā slēgtajām un šķirtajām laulībām sniegsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
31.01.2017.