Ir tik daudz izgudrojumu, kas ir vienkārši elementāri, bet ikdienā var būt labākie palīgi dažādos darbos vai nodarbēs. Ļoti bieži šo izgudrojumu rezultāts tik ļoti šķiet pats par sevi saprotams, ka mēs to plaši lietojam ikdienā, bet tā svarīgumu nenovērtējam, mums pat liekas, ka tas vispār nav pelnījis titulu „izgudrojums".
Tāda lieta, bez kuras ofisā ir grūti iztikt, ir papīru saspraudes, kuras mēs esam pieraduši saukt padomju laiku vārdā par „skrepkām". Šī vienkāršā salocītā metāla stieplīte ir izgājusi ilgus vispiemērotākās formas meklējumus un, protams, arī patentēta.
Par kancelejas saspraudes izgudrotāju parasti tiek minēts Norvēģijas pilsētas Eurskogas iedzīvotājs Juhans Volers, kas jau kopš jaunības bija pazīstams kā izgudrotājs entuziasts. 1899. gadā viņš izveidoja skici saspraudei, kas bija ļoti līdzīga mūsdienās lietotajai saspraudei, bet 1903. gadā Vācijā savu izgudrojumu patentēja. Voleram gan nebija ne jausmas, ka angļu firma Gem Manufacturin Company Ltd. viņu apsteigusi par veseliem septiņiem gadiem un pilnā sparā jau izlaiž līdzīgu produkciju, kurai, atšķirībā no Volera taisnstūra formas saspraudes, augšējā daļā bija mums tik pierastais dubultais ovāls. Lai gan Gem firmas saspraudi mēs faktiski lietojam vēl šodien, tā grūti izprotamu iemeslu dēļ tā arī netika patentēta, tāpēc mēs tā arī nezinām tās radītāja uzvārdu. Gem produkcija kļuva tik populāra, ka firma bija spiesta pāriet uz ražošanu trijās maiņās. Saspraude parādījās īstajā laikā – straujais ražošanas pieaugums XX gs. sākumā radīja tikpat vētrainu dokumentu skaita pieaugumu. Dokumentu kalnus vajadzēja sistematizēt un sastiprināt, pie tam tā, lai katrs atsevišķais dokuments būtu viegli pieejams un izņemams no komplekta. Pirmo problēmu vēl varēja atrisināt, dokumentus iesienot, taču otrā šajā gadījumā bija grūti realizējama. No 1901. līdz 1940. gadam tika izdomātas daudzas dažādu formu kancelejas saspraudes modifikācijas, bet neviena no tām nespēja konkurēt ar britu firmas produkciju. Gem saspraudes lietoja arī Norvēģijā.
„Nacionālās" formas saspraudes norvēģiem kļuva vajadzīgas tikai 1940. gadā, kad Norvēģiju okupējušo vāciešu ieceltā valdība aizliedza valsts ierēdņiem nēsāt formas pogas ar padzītā Norvēģijas karaļa Hokona VII monogrammu. Tad viņa pavalstnieki atcerējās par Volera izgudrojumu un pie apģērba sāka nēsāt viņa taisnstūrveida saspraudes, kas kļuva par nacionālās identitātes simbolu un bija okupācijas perioda tautas devīzes „Mēs esam vienoti!" (burtiskā tulkojumā – „saistīti kopā") vizuāls iemiesojums.
EGILS JUCEVIČS
27.01.2017.