Iepriekš laikrakstā „Stars" informējām par negadījumu aizvadītā gada 11. decembrī, kad ugunsdzēsēji glābēji bija steigušies dzēst ugunsgrēku Rūpniecības ielā Madonā. No dzīvokļa tika izglābta arī 80 gadu veca sieviete, kas bija saindējusies ar dūmiem. Toreiz kaimiņi cēla trauksmi – tā bijusi jau otrā reize togad, kad milzīgajā nekārtībā, kas valda sievietes dzīvoklī, aizdegušās mantas. Turklāt, kaut gan kaimiņi dūmus sajutuši jau kāpņutelpā, sieviete liegusies, ka jebkas atgadījies, un neļāvusi iekļūt savā dzīvoklī.
Toreiz kaimiņiene Elizabete laikrakstam atklāja: „Zvanīju arī sociālajam dienestam, lūdzu, lai apskatās. Bet viņi šeit bija atbraukuši jau pēc pirmās dedzināšanas, bija iekšā dzīvoklī un redzēja, kas tur ir. Esmu jautājusi darbiniecei, kas šai sievietei nes produktus, viņa atbildēja, ka it kā svecīti dedzinot. Lūdzu, lai salasa visus sērkociņus un neļauj viņai ar tiem darboties. Cilvēks taču nav adekvāts! Ceram, ka atbildīgie dienesti mūs sadzirdēs. Mēs baidāmies par savu drošību! Vai tiešām ir jānotiek lielai nelaimei – jānodeg visai mājai vai jācieš kādam no kaimiņiem, lai situāciju varētu atrisināt?"
Par laimi, gados vecā kundze ir saņēmusi nepieciešamo palīdzību un šobrīd atrodas ārstniecības iestādē. Tomēr kaimiņu aktualizētais jautājums paliek – kā rīkoties, ja kaimiņš, iespējams, apdraud apkārtējo drošību? Jo šī nebūt nav vienīgā šāda situācija Madonas reģionā. Jāatgādina, ka Valsts policijas Madonas iecirkņa priekšnieks Gundars Trops, atbildot uz šo jautājumu, aicināja iedzīvotājus problēmu gadījumā zvanīt uz tālruni 110.
Līdzīgu domu pauda arī Madonas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītājs Gundars Riekstiņš: – Jebkādu bažu vai aizdomu gadījumā par iespējamiem draudiem paša iedzīvotāja vai kaimiņu drošībai sliktākais ir nedarīt neko. Pat ja iedzīvotāji nezina, pie kā griezties, kaut vai lai griežas savā sociālajā dienestā. Ja jautājums būs mūsu kompetencē, to noteikti risināsim, bet, ja arī nebūs, palīdzēsim ar informāciju un šo jautājumu centīsimies novirzīt. Protams, ir jāsaprot, ka sociālais dienests nav visspēcīgs, ir lietas, ko mēs varam un ko nevaram darīt. Arī šajā konkrētajā gadījumā sociālais dienests izdarīja, cik varēja. Jau aizvadītajā pavasarī, kad arī šis dzīvoklis dega, iesaistījāmies palīdzības operācijā, un ieradās gan ugunsdzēsēji glābēji, gan policisti, gan ?tr? pal?dz?baātrā palīdzība. Toreiz sieviete tika nogādāta psihiatriskajā iestādē. Jāteic, mediķiem ir mediķu darbs, kas jāizdara, arī psihiatram. Tomēr, kad cilvēku no šādas iestādes izlaiž, viņš ir tāds, kāds viņš ir. Visu mūžu piestāvēt klāt viņam nevarēs. Tādēļ mans ieteikums šādās situācijās, kad ir kādas problēmas, pirmkārt, ziņot cilvēka tuviniekiem, radiniekiem, iespējams, kāds ir uzņēmies aizgādnību. Šajā sakarā gribētos atgādināt, ka aizgādņiem ir jāizpilda savi pienākumi, un tikai tad var runāt par dienestu darbu. Ja cilvēkam šādu tuvinieku nav vai nav zināmi viņu kontakti, protams, var ziņot sociālajam dienestam, Valsts policijai, glābējiem vai mediķiem. Par visiem dzirdētajiem gadījumiem, arī valstiskā līmenī, kad nepamanīta notikusi kāda nelaime mājokļos, jāuzsver ir viens – ja nav neviena no kaimiņiem vai līdzcilvēkiem, kas nodod šo informāciju, diemžēl dienesti nevar uzminēt visus iespējamos gadījumus un atbilstoši savai kompetencei iesaistīties.
25.01.2017.