11. janvārī kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis un LLTA "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele pasniedza zīmi "Latviskais mantojums" 19 lauku tūrisma uzņēmējiem, kuru vidū – arī trīs mūsu novada tūrisma vietu saimnieki.
Katrai tūrisma sētai zīme tika piešķirta par kādu konkrētu prasmi vai latviskā dzīvesveida izpausmi, kas tiek iesaistīta arī tūrismā. Starp "Latviskā mantojuma" nominantiem 2016. gadā keramiķis Jānis Seiksts kopā ar kundzi Tiju, Dumpju darbnīcas saimnieki Baiba un Einārs Dumpji šo zīmi saņēma par podniecības tradīciju saglabāšanu. Savukārt bišu dravas "Kalnu medus" saimnieks Sandris Akmans, kas saimnieko Liezēres pagasta "Rogās", – par biškopības tradīciju kopšanu. Mūsu novada tūrisma vietu saimniekus sveica Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas tūrisma darba organizatore Sanita Soma.
Keramiķim Jānim Seikstam ir gandrīz 50 gadu ilga darba pieredze. Savos darbos viņš atspoguļo tradicionālo Latgales keramiku, ko apdedzina Latgalei raksturīgā malkas ceplī. Darbnīcā Madonā keramiķis izgatavo svečturus, vāzes, liela formāta grīdas vāzes, dekoratīvos sienas šķīvjus, servīzes, saimniecībā izmantojamus traukus, dārza keramiku, svilpauniekus u. c. Izmanto gan tradicionālās, gan mūsdienu glazūras. Piedāvā ekskursiju, cepļa apskati un līdzdalību māla izstrādājumu tapšanā.
Podnieki Baiba un Einārs Dumpji savās lauku mājās Mētrienas pagastā dalās zināšanās gan par 19.-21. gs. tradicionālās podniecības tradīcijām, gan podniecības evolūciju jau no akmens laikmeta, demonstrējot pašu gatavotus dažādiem vēsturiskajiem periodiem raksturīgos māla izstrādājumus, kas tapuši ilgstošā arheoloģiskajos izrakumos iegūto senlietu izpētes un pašu īstenotā eksperimentālās arheoloģijas ceļā. Piedāvā dalību cepļa atvēršanā, noderīgu keramikas priekšmetu iegādi un izglītojošu stāstījumu.
Bitenieks Sandris Akmans, atverot savu saimniecību apskatei, stāsta par bišu lomu dabas norisēs un cilvēka dzīvē, izmantojot tradicionālās dravošanas metodes un Latvijas stāvstropus. Ekskursantu grupām piedāvā uzvilkt bitenieka apģērbu un iesaistīties dravas darbos.
"Kalnu medus" dravā biškopis Sandris Akmans lauku tūrisma interesentus rosina apsekot un apkopt saimes, naglot un stiepļot rāmīšus, kausēt vaska šūnas, kurināt dūmekli, izcelt rāmīšus no stropa, noņemt ziedputekšņus, izviest medu un iepildīt to burciņā. Iepazīstina ar sezonāliem savvaļas nektāraugiem, ar "Kalnu medus" bioloģisko produkciju, ko var gan degustēt, gan iegādāties.
Zīme "Latviskais mantojums" veidota pēc "Lauku ceļotāja" iniciatīvas, kas ir kā pateicība par paveikto kultūras mantojuma daudzināšanā un arī kā mārketinga zīme, kura norāda apmeklētājam, ka šajos objektos var iepazīt latvisko mantojumu. Zīmi kopš 2013. gada "Lauku ceļotājs" sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību piešķir lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina latvisko kultūras un sadzīves mantojumu, rādot to apmeklētājiem. Pēc šīs zīmes var pazīt vietas, kur saimnieki ekskursantiem un apmeklētājiem gatavi rādīt, stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus. Zīmi saņem saimnieki – naktsmītnes, lauku saimniecības, amatnieki, lauku krodziņi, latvisko tradīciju pasākumu rīkotāji un vadītāji, muzeji, kolekciju, prasmju, arodu zinātāji.
Kopumā zīmi saņēmušas nu jau 72 saimniecības visā Latvijā. Ar visām saimniecībām var iepazīties "Lauku ceļotāja" mājas lapā http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/heritage.
17.01.2017.