Saeimas komisijas deputāti Valsts kontroliera amatam atkārtoti virza Elitu Krūmiņu. Viedokli, kā vērtē Elitas Krūmiņas vadītās Valsts kontroles līdzšinējo darbu un vai nepieciešams palielināt Valsts kontroles pilnvaras, paredzot lielāku atbildību no amatpersonām, kuru dēļ radušies zaudējumi valstij, lūdzu izteikt Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu un Varakļānu novada domes priekšsēdētāju Māri Justu.
Otrais termiņš ir vajadzīgs
– Aiz katras pārbaudes ir konkrēts cilvēks, kas to veic, un arī tas ietekmē galarezultātu. Viens pārbaudītājs atzīst, ka līdzekļi nelietderīgi tiek izmantoti sportam, savukārt cits to pašu saka attiecībā uz kultūras aktivitātēm, – atzīmē Aigars Šķēls. – Bet tas, ka Elitu Krūmiņu atkārtoti virza valsts kontroliera amatam, domāju, ir pareizi, jo otrais termiņš šajā amatā ir vajadzīgs. Cilvēks pirmajos gados varbūt ir tikai iepazinis to, kas īsti darāms, tāpēc viņam ir jādod iespēja to īstenot. Visticamāk, Elita Krūmiņa tiks arī apstiprināta, jo vismaz pagaidām plašsaziņas līdzekļos nekas slikts nav izskanējis. Taču attiecībā uz ieceri paplašināt Valsts kontroles pilnvaras – manuprāt, tas nebūtu īsti pareizi, ja tad viena un tā pati persona varētu pieņemt lēmumu gan par to, kāds nodarījums valstij ir veikts, gan arī par soda mēru. Tādā gadījumā vara būtu pārāk koncentrējusies vienās rokās.
Lietišķa sadarbība
– Pagājušajā, 2016., gadā Valsts kontrole veica pārbaudi arī Varakļānu novada pašvaldībā. Mums izveidojās lietišķa sadarbība, varējām aizstāvēt un pamatot līdzekļu izlietojumu. Valsts kontroles pārstāvji iedziļinājās katrā situācijā un mēģināja izvērtēt pēc būtības. Kopsaucēju un vienotu slēdzienu mums izdevās rast visos jautājumos, un būtiskus aizrādījumus nesaņēmām, – uzsver Māris Justs. – Varbūt tāpēc veikto pārbaudi uztveram diezgan pozitīvi, kaut gan pašas metodes nedaudz atgādina izmeklēšanu. Savukārt par to, vai būtu jāpalielina Valsts kontroles pilnvaras, kas skar tieši sodu piemērošanu, domāju, ka tā īsti nav Valsts kontroles funkcija. Tas droši vien būtu jādara citām institūcijām. Bet Valsts kontrolei gan vajadzētu straujāk reaģēt uz acīmredzamiem vai vismaz šķietamiem lielākiem pārkāpumiem. Pārbaudot tādas pašvaldības kā mūsu, ekonomiskais efekts nav tāds, ko vajadzētu sasniegt tādai kontrolējošajai iestādei kā Valsts kontrole. Protams, bija arī pozitīvas lietas, uz ko tika vērsta mūsu uzmanība, taču no finansiālā viedokļa šādas revīzijas ir ne īpaši lietderīgas.
13.01.2017.