Iepriekšējos laikraksta numuros jau informējām par 2016. gada Saharova balvai par domas brīvību politisko grupu vai Eiropas Parlamenta deputātu izvirzītajiem kandidātiem. Viens no tiem ir Turcijas žurnālists Kans Dundars.
Kans Dundars ir Turcijas žurnālists, komentētājs un dokumentālists, kurš šobrīd ir kļuvis par simbolu cīņā pret prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana īstenoto vēršanos pret plašsaziņas līdzekļiem.
Publikācijas augstā cena
No 2015. gada februāra līdz 2016. gada jūlijam Kans Dundars bija laikraksta „Cumhuriyet" galvenais redaktors. 2015. gada novembrī K. Dundaru kopā ar laikraksta "Cumhuriyet" Ankaras biroja vadītāju Erdemu Gulu arestēja, jo laikrakstā bija publicēta informācija par Turcijas valsts izlūkošanas dienesta dalību ieroču piegādēs nemierniekiem Sīrijā. Pēc tam, kad viņi 92 dienas bija pavadījuši ieslodzījumā, Turcijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka ir pārkāpta vārda brīvība un preses brīvība, un žurnālisti tika atbrīvoti līdz tiesai. 6. maijā K. Dundaram tika piespriests 5 gadu un 10 mēnešu cietumsods, apsūdzot viņu par palīdzību bruņotai organizācijai un valsts noslēpumu izpaušanu. Šo spriedumu K. Dundars ir pārsūdzējis. Tajā pašā dienā pret viņu tika izdarīts atentāts, taču viņam izdevās laimīgi izvairīties no slepkavām. Pēc 15. jūlija neveiksmīgā valsts apvērsuma K. Dundars atkāpās no "Cumhuriyet" galvenā redaktora amata. Viņš arī paziņoja, ka nepadosies tiesībaizsardzības iestādēm, kamēr būs spēkā ārkārtas stāvoklis. Kans Dundars atzina, ka ir izbraucis no Turcijas, jo uzskata, ka tur atrasties viņam vairs nav droši. Turcija pagājušā gada septembrī arī liedza K. Dundara sievai, kas arī ir žurnāliste, pamest valsti, konfiscējot pasi. Turcijā notiek arvien vairāk tiesas procesu nolūkā ierobežot vārda brīvību, palielinās apcietināšanas un notiesāšanas gadījumu skaits. Jo īpaši apdraudēti ir plašsaziņas līdzekļi. Turcija 2016. gada preses brīvības indeksā ieņem 151. vietu no 180 valstīm; ja apcietināto žurnālistu skaitu rēķina proporcionāli valsts iedzīvotāju skaitam, Turcija šajā rādītājā ieņem pirmo vietu.
Turcijas integrācija ES nobremzēta
Kans Dundars, tiekoties ar ES valstu žurnālistiem, neslēpa, ka līdz šim ir aktīvi iestājies par Turcijas integrāciju Eiropā, Eiropas Savienībā, un pauda nožēlu, ka ES integrācijas procesā jau pirms 10-15 gadiem nespēj pavirzīties tālāk, jo pašreiz, pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma un tā sekām, šis jautājums, visticamāk, tiks iesaldēts.
– Turcijas atrašanās ES ir jautājums, kas ir vienlīdz svarīgs gan Turcijai, gan ES. Turcija ir vienīgā sekulārā valsts reģionā, kur dominē islāmticīgā valsts. Turcija ir vistuvāk Rietumu pasaulei, tās ideāliem, demokrātijas principiem, tādēļ šādas valsts atrašanās ES rādītu pārējai pasaulei, ka tomēr ir iespējams nākt kopā un risināt dažādas starptautiskas problēmas. Diemžēl šo cīņu mēs šobrīd zaudējam, un notiek aizvien izteiktāka polarizācija starp kristiešu un islāma valstīm. Šo cīņu zaudē arī Turcija. Ir skaidrs, ja pirms 15 gadiem Turcija būtu ES vai tuvu iestājai tajā, situācija reģionā attīstītos pavisam citādāk. Ja vaicā, kādas ir valsts tālākās attīstības perspektīvas ar Erdoganu pie varas, vēlos teikt, ka pašreizējais režīms nav tikai viens cilvēks, kas atrodas pie varas, – tā ir visa sistēma, kas šobrīd virzās uz vienvaldību. Ir centieni mainīt konstitūciju, tās jaunais variants jau tiek izstrādāts, un, kā minēju, tas ir pretrunā ar bagātīgajām Turcijas demokrātijas tradīcijām, jo iezīmē varas centralizāciju, – procesus Turcijā raksturoja Kans Dundars.
Uz jautājumu, vai Erdogana draudi pavasarī atvērt valsts robežas nelegālajiem imigrantiem, kas šobrīd uzturas Turcijā, lai tie varētu ieplūst Eiropas valstīs, ir vērā ņemami, Turciju pametušais žurnālists uzsvēra – Erdogans nav slēpis no starptautiskās sabiedrības, ka patvēruma meklētājus izmanto kā maiņas kārti darījumā ar ES, tādēļ viņa draudi pēc EP balsojuma par rezolūciju, kurā aicināts apturēt iestāšanās sarunas ar Ankaru, jāuztver ļoti nopietni.
Nepieciešams atbalsts, kaut morāls
Žurnālisti K. Dundaram arī vaicāja, kāda veida solidaritāti, zinot to, ka Turcijas iestāšanās ES sarunas, Erdoganam esot pie varas, visticamāk, iestrēgs, valsts sagaida no Eiropas.
– Par solidaritāti es nevēlos runāt valdību līmenī – tai jābūt lokālai, profesionālai. Erdoganam bija visai viegli ar draudiem par robežu atvēršanu apklusināt Eiropas valstu līderu kritiku par cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā, tādēļ šajā līmenī par solidaritāti grūti runāt. Tādēļ es neesmu cerību pilns, raugoties uz solidaritāti valdību līmenī. Taču Turcija nav tikai Erdogans un viņa valdība. Vēl pastāv tā Turcija, kas ir tuva Eiropas ideāliem, demokrātijai, cilvēktiesībām, preses brīvībai utt., un solidaritāti nepieciešams izrādīt arī tām grupām, kas iemieso šo Turciju, piemēram, žurnālistiem. Patlaban ieslodzījumā atrodas liels skaits žurnālistu. Eiropas plašsaziņas līdzekļi un tos pārstāvošās organizācijas varētu nākt klajā ar vienotu paziņojumu, aktīvi paust savu viedokli, rīkot žurnālistu apmaiņas braucienu, lai ES žurnālisti redzētu, kādos apstākļos strādā viņu kolēģi. Tā ir solidaritāte, kuru mēs no jums sagaidām. Ieslodzījumā atrodas arī liels skaits akadēmiķu. Kādēļ Eiropas universitāšu vadība nevar ar viņiem solidarizēties? Ieslodzīti ir arī Erdogana politiskie oponenti – vai Eiropas valstu politiķi nevarētu ierasties Turcijā un tikties ar viņiem to ieslodzījuma vietās? Tā būtu gan solidaritātes izrādīšana, gan spēcīgs vēstījums Erdoganam, – uzsvēra Kans Dundars.
Vaicāts, vai, zinot, kā ir attīstījušies notikumi kopš 2015. gada publikācijas, kas ir arī radījusi draudus ne tikai viņa drošībai, bet arī tuviniekiem, Kans Dundars būtu rīkojies citādāk un jutīgo rakstu nepublicējis, Turcijas žurnālists atzina, ka savā rīcībā neko nenožēlo.
– Kā žurnālistiem mums sev jāuzdod tikai divi jautājumi un jārūp tikai tiem: vai rakstā paustais ir patiess un vai publikācija ir sabiedrības interesēs. Ja valdība kaut ko vēlas slēpt no sabiedrības, tautas vai parlamenta, tas ir žurnālista pienākums to darīt zināmu, un tādēļ es nejūtu nožēlu par to, kā rīkojos, – par žurnālista pienākumu izteicās Kans Dundars.
EIROPAS PARLAMENTA foto
10.01.2017.