Mūsu dienās mēs praktiski visu rakstām vai nu datorā, vai arī izmantojam lodīšu pildspalvu. Bet tik un tā katrā mājā atrodams arī krietni vien senāks rakstāmrīks –
zīmulis.
Pirmie XVI gadsimta vidū atklātā minerāla, ko vēlāk nosauca par grafītu (no grieķu vārda grapho – ‘rakstu'), iespējas novērtēja Kamberlendas grāfistes (Anglijā) fermeri – viņi ar to iezīmēja savas aitas. Un, lai nenotraipītu rokas, grafīta gabaliņu piesēja nūjiņai. Drīz vien iemācījās no grafīta izgatavot stienīšus, tos aptina ar audekla lenti – un pirmais primitīvais zīmulis bija gatavs. Kad stienītis nodila, lenti mazliet attina un varēja rakstīšanu turpināt. Toreiz labs grafīts maksāja lielu naudu, to sāka arī eksportēt uz kaimiņu valstīm. Lai saglabātu grafīta atradnes arī pēcnācējiem, Anglijas karaliene atļāva to iegūt tikai sešas nedēļas gadā un aizliedza to izvest uz ārzemēm. Taču atradnes 200 gadu pastāvēšanas laikā grafīts jau bija kļuvis tik iecienīts, ka vienā mirklī kļuva par pieprasītu kontrabandas preci – un līdz ar to vēl dārgāks.
Taupīgie vācieši izgudroja nelielu viltību – Nirnbergā koka stienīšos sāka pildīt maisījumu no līmes, sēra un sīkām grafīta druskām. Šādi zīmuļi bija nekvalitatīvi, ar tiem bija grūtāk rakstīt – bet tie bija krietni lētāki. Meklējot metodi kvalitatīvāku, tomēr pietiekami lētu zīmuļu serdeņu ražošanai, austrietis Jozefs Hardtmuts sajauca grafīta pulveri, mālus un kvēpus un iegūto masu apdedzināja krāsnī. Tajā pašā laikā, pildot Francijas Konventa uzdevumu, franču zinātnieks un izgudrotājs Nikola Žaks Konte radīja jaunu zīmuļu serdeņu masu no grafīta, māliem, cietes, kvēpiem un ūdens. Mainot maisījuma sastāvdaļu proporcijas, viņš 1794. gadā iemācījās izgatavot dažādas cietības zīmuļu serdeņus. Ar mazliet izmainītām proporcijām šī metode tiek lietota vēl šodien.
Pieprasījums pēc zīmuļiem auga, izveidojās lielas zīmuļus (vēlāk arī citus rakstāmrīkus un kancelejas piederumus) ražojošas firmas, kuras pastāv vēl šodien: „Koh-i-Noor" 1790. gadā, „Schwan Stabilo" 1865. gadā un citas. 1761. gadā Bavārijas pilsētā Štainē savu pirmo zīmuli izgatavoja galdnieks Kaspars Fabers, viņa ģimenes uzņēmumu sekmīgi turpināja viņa pēcnācēji. Pēc simt gadiem viņa mazdēlam (nu jau grāfam) Lotaram fon Fāberam apnika no galda ripojošie apaļie zīmuļi, un viņa firma tos sāka izgatavot ar sešām šķautnēm. Viņš arī noteica zīmuļu garuma, diametra un serdeņa cietības standartus. Arī firma „Faber Castell" strādā vēl šodien.
Ginesa rekordu sarakstā ierakstīts 2001. gada maijā kompānijas „Cumberland Pencil" izgatavotais 7,91 m garais un 446,036 kg smagais zīmulis.
06.01.2017.