Nākamgad vairāk nekā divas reizes tiks paaugstināts nodoklis nešķirotiem atkritumiem, tas nozīmē, ka par sadzīves atkritumiem būs jāmaksā vairāk.
Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), paaugstinot nodokli, iecerēts veicināt atkritumu šķirošanu, jo nodokļa pieaugums uz dalīto atkritumu izvešanu neattieksies. Pašlaik dabas resursu nodoklis (DRN) ir 12 eiro par tonnu, bet jau no nākamā gada nodoklis tiks paaugstināts līdz 25 eiro par tonnu nešķirotu atkritumu.
Atkritumu radītājiem likmes pieaugums maksu par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu sadārdzinās par aptuveni 15 līdz 20%.
DRN likmes nav pārskatītas kopš 2010. gada, taču, paaugstinot nodokļa likmi, tiks veicināta dabas resursu efektīvāka izmantošana, jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešana, kā arī ierobežota vides piesārņošana, atbalstīta tautsaimniecības ilgtspējīga attīstība, kā arī finansiāli nodrošināti vides aizsardzības pasākumi.
VARAM ir analizējusi DRN likmju efektivitāti vairākiem ar nodokli apliekamiem objektiem un secinājusi, ka atsevišķās pozīcijās nodokļa likmes ir vēl jāpaaugstina, lai veicinātu resursu pārdomātu izmantošanu.
Lai gan likmes paaugstināšana sadārdzinās maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu, ietaupīt būs iespējams, šķirojot atkritumus.
Daļa iedzīvotāju gan norāda, ka daudziem nav iespējas tos šķirot, jo trūkst specializēto konteineru. Madonas pilsētā un arī daudzviet citur šāda iespēja tiek nodrošināta. Tiesa, dalīto atkritumu konteineru varēja būt vēl vairāk, taču jāatzīst, ka liela daļa iedzīvotāju ir par kūtriem, lai atkritumus šķirotu, un pat pēc svētkiem visai iespaidīgos maisus ar tukšajām stikla pudelēm izmet kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Bet tas būtiski, it sevišķi pēc jaunā gada, kad tiks piemērots paaugstinātais dabas resursu nodoklis par nešķirotiem atkritumiem, atsauksies uz katra maciņu.
Stikla pudeles, burkas utt., kā zināms, ir smagas un ļoti iespaido izvesto atkritumu kopējo svaru. Vēl ne tik sen, pirms Madonā tika ieviesta jauna atkritumu uzskaites un maksas aprēķināšanas kārtība, tika rēķināts, ka vidējais atkritumu kubikmetra svars ir 97 kg, bet šogad, kā „Staram" pastāstīja SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns, tas ir palielinājies līdz 112 kg.
– Sakarā ar dabas resursu nodokļa palielināšanos nākamajā gadā esmu informējis Madonas novada domes deputātus, ka atkritumu kubikmetra noglabāšanas izmaksas pieaugs no 1,46 līdz 1,77 eiro. Savukārt kopējā maksa par m3 atkritumu, ja tā vidējais svars būs tāds kā šogad – 112 kg, no 16,88 eiro palielināsies uz 18,65 eiro par m3 (kopā ar PVN). Jo lielāks būs m3 svars, jo vairāk būs jāmaksā par tā noglabāšanu poligonā. Jāņem vērā, ka dabas resursu nodoklis vēl vairāk palielināsies nākamajos gados. 2018. gadā tas jau būs 35 eiro par tonnu, 2019. gadā – 43 eiro par tonnu, bet 2020. gadā – jau 50 eiro par tonnu. Sadarbībā ar Madonas novada domi mēs kā atkritumu apsaimniekotājs centīsimies maksimāli nodrošināt ar dalīto atkritumu konteineriem, lai iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas šķirot atkritumus, – atzīmēja Osvalds Lucāns.
Jāpiebilst, ka atkritumu konteineru uzstādīšana ir pašvaldības pārziņā. Dalīto atkritumu konteineri ir pieejami 70 no 119 Latvijas pašvaldībām, tostarp arī Madonas novadā.
Nākotnē, iespējams, iedzīvotājiem Madonas novadā tiks piedāvātas arī citas iespējas šķirot atkritumus, piemēram, speciālos maisos. Tas ļautu atkritumu šķirošanā aktīvāk iesaistīties privātmāju iedzīvotājiem. Nesen SIA „Madonas namsaimnieks" vadītājs apmeklēja Poliju un Vāciju, kur iepazinās ar pieredzi atkritumu apsaimniekošanā, kādas tehnoloģijas atkritumu šķirošanā tur tiek izmantotas.
– Poļi iet Skandināvijas valstu virzienā. Polijā patiešām ir dažādi dalīto atkritumu konteineri un maisi (katrs savā krāsā), un šādus maisus arī mēs varētu piedāvāt iedzīvotājiem. Tas gan būs atkarīgs no pieejamā ES finansējuma. Lielāka skaidrība būs pēc tam, kad tiks atvērtas attiecīgas ES fondu programmas, tāpat vai pašvaldība nodrošinās nepieciešamo līdzfinansējumu. Viens pats atkritumu apsaimniekotāja uzņēmums to finansiāli nav spējīgs īstenot, jo tādā gadījumā būs jāiegādājas speciāla tehnika, jauna atkritumu savācējmašīna, lielie konteineri utt. Te svarīga ir arī izšķiršanās – vai mums kaut kas tāds ir vajadzīgs? Polijā un Vācijā tas attaisnojas, tam ir pozitīva pieredze, ņemot vērā lielo iedzīvotāju skaitu šajās valstīs, ko nevar salīdzināt ar mums. Turklāt Vācijā atkritumu šķirošanai pieiet vienkāršāk, pieturas pie pārbaudītām vērtībām daudzu gadu garumā un šim nolūkam vairāk izmanto maisus. Bet Polija attīstās, atkritumu šķirošana tur tikai tagad uzņem apgriezienus, tāpēc arī ievieš jaunās tehnoloģijas. Mums parādīja arī iekārtas, kas sasmalcina plastmasu un spēj atdalīt metālu. Tādas iekārtas ar laiku varētu uzstādīt arī Madonas pārkraušanas šķirošanas stacijā, bet svarīgi ir arī apjomi. Jo tie būs lielāki, jo ātrāk atmaksāsies arī ieguldījumi. Katrā ziņā par to ir jādomā un jāmeklē risinājumi, lai ieinteresētu iedzīvotājus šķirot atkritumus un palielinātu šīs iespējas, – akcentēja Osvalds Lucāns.
Kā vēsta ziņu aģentūra BNS, „Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar SKDS ir veicis pētījumu par atkritumu šķirošanas paradumiem. Dati skaidri parāda, ka situācija būtiski uzlabojas un arvien vairāk iedzīvotāju šķiro atkritumus vai vismaz ir gatavi to darīt. Tomēr, kā atzīst AS „Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis, atbildīgajām institūcijām vēl daudz jāstrādā, lai atkritumu šķirošana gan būtu pieejama, gan kļūtu par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu.
Eiropas Savienības regulas paredz, ka nākamo desmit gadu laikā ap 90% atkritumu jābūt sašķirotiem. Pašlaik Latvijā tiek sašķiroti tikai ap 18% atkritumu, tāpēc DRN likmes celšana no valsts puses, pēc K. Zakuļa domām, ir ne tikai resursu pārdomātas izmantošanas veicināšana un attiecīgo rādītāju sasniegšana, bet arī kārtīgs pamudinājums mūsu sabiedrībai kļūt zaļākai un pievērst uzmanību apkārtējai videi. Turklāt – sašķirotie atkritumi ar nodokli netiks aplikti, tātad atkritumu šķirošana ir arī veids, kā ietaupīt ikmēneša izdevumus.
30.12.2016.