Vietējās pašvaldības vairākkārt aicināts, 16. decembrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atsaucās Cesvaines novada domes priekšsēdētāja Viļņa Špata ielūgumam un viesojās Cesvainē.
Tikšanās notika Cesvaines vidusskolā, tās auditoriju veidoja skolotāji, audzēkņu vecāki, kā arī domes darbinieki. Tā kā skolai nav savas sporta zāles (skolēnu sporta nodarbībām tiek izmantota pilsētas sporta halle, kas atrodas aptuveni 2 km no mācību iestādes), pēc tikšanās ministrs kopā ar vietējiem kājām mēroja ceļu uz sporta halli. Tas bija kā taustāms ievads sarunai par cesvainiešu samilzušo problēmu – jaunas sporta zāles nepieciešamību.
Vispirms gan sarunā skolas zālē ministrs informēja par šobrīd aktuālām un plašākai diskusijai pieteiktām tēmām, kas saistītas ar jauno kompetencēs balstītā mācību satura reformu, kuru plānots pakāpeniski ieviest no 2018./2019. mācību gada.
– Lielais izaicinājums visai sistēmai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts izglītības satura centram ir jaunais izglītības standarts, jaunais satura koncepts, – uzsvēra Kārlis Šadurskis. – Tas, kas mani biedē, ir īsais laika rāmis – vai paspēsim aprobāciju, pirms to ieviešam visās skolās. Plānotais pedagogu skaits, kas iesaistīsies projektā, ir 6 tūkstoši. Reformai šoreiz ir finansējums, un tas ir 14 miljoni eiro projektam kopumā, ieskaitot satura izstrādi, ekspertu darbu, mācību līdzekļu izstrādi u. tml. Kopumā 80 skolās nākamajā mācību gadā tiks uzsākta projekta aprobācija.
Ceram, ka skolu vide būs atsaucīga un kooperatīva un uz ministriju nāks atgriezeniskā saite ar atsauk-smēm, kas jaunajā modelī ir labs un kas ne tik veiksmīgs.
Noskaidrojis, ka auditorijā vairāk ir pedagogu nekā vecāku, ministrs neslēpa, ka skolotājiem nākotnē strādāt būs trīsreiz grūtāk.
Kārlis Šadurskis piebilda, ka pedagogiem būs jābūt radošākiem, jaunais saturs prasīs jaunas mācību metodes, citu mācību vidi.
Tā kā publiskajā telpā jau labu laiku figurē ideja par mācību gada pagarinājumu, ministrs apstiprināja, ka tāda iecere pastāv un mācību gads būšot jāpagarina. Savukārt par sešgadīgo apmācību Kārlis Šadurskis teica, ka 2018./2019. gadā mācību uzsākšana paredzēta no sešu gadu vecuma, tāpēc standarts ir jāveido atbilstoši vecumam. „Vai tā sauksies 1. klase vai sešgadīgo izglītība, nav lielas nozīmes. Fiziski sešgadīgie var palikt arī pirmsskolā, kur viņiem ir piemērota vide. Ir vajadzīga plūstoša pāreja no pirmsskolas uz skolu. Turklāt mēs nevaram atļauties, un tas nav normāli, ka deviņpadsmit, divdesmit gadu vecumā jaunieši vēl sēž skolas solā. Normālais vidusskolas beigšanas laiks ir 18 gadi."
Gatavojoties ministra vizītei, audzēkņu vecāki bija sagatavojuši jautājumus. Viens no tiem – par izcilo bērnu papildu izglītošanas iespējām mazajās un lielajās skolās. – Varu atbildēt, ka pirmo reizi tam parādījušies reāli līdzekļi, – uzsvēra Kārlis Šadurskis. – Attiecībā uz mācību priekšmetu olimpiāžu rīkošanu un starptautiskajām olimpiādēm, kur vienmēr bijis jāmeklē sponsoru līdzekļi, tagad (līdz 2020. gadam) mums būs Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums. Daudz lielākas iespējas būs arī interešu izglītības jomai un dažādiem pulciņiem. Ļoti gribētu, ka Valsts ģimnāzijās, kur mācību rezultāti objektīvi ir daudz labāki, mēs varētu atteikties no principa „Nauda seko skolēnam", atteikties no bērnu skaita kā limitējoša ģimnāzijas statusa ieguvei un finansēt šo skolu programmas tādā apjomā, kā nepieciešams.
Uz vecāku jautājumu par skolotāju obligātā pensionēšanās vecuma noteikšanu, lai skolās varētu vairāk ienākt jaunie pedagogi, ministrs vēstīja, ka ar varu nevienu pensijā aizdzīt nevar un vislabākais skolas modelis ir tas, kur saprātīgās devās apvienota pieredze ar jaunību. „Paaudžu nomaiņas procesam skolās jānotiek dabiskā veidā. Jaunie, kas ienāk izglītības sistēmā, nereti nostrādā gadu vai divus un meklē ienesīgāku darbavietu. Viens, kur šai jautājumā esam uz pareizā ceļa, ir pedagogu atalgojuma modelis. Alga pedagogiem par likmi noteikti celsies, un tad arī jaunajiem būs lielāka motivācija būt skolā, izvēlēties skolotāja profesiju."
Vairāki jautājumi ministram tika uzdoti par speciālo pedagoģiju. Viens no tiem – cik ilgi speciālās pedagoģijas bērnus integrēs pamatskolu kolektīvos. Skolotāji atzina, ka mācību iestādes ir ieinteresētas iestāties par iespējami lielāku bērnu skaitu savās skolās, diemžēl rūpju bērni (tai skaitā bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, arī ar autismu slimie) nereti „novelk" uz leju par sevi spējīgākos vienaudžus. Kārlis Šadurskis atbildēja, ka šai jautājumā jābūt saprātīgai robežai. „Bērniem, kam ir smagas diagnozes, jāpaliek speciālajās skolās, taču nevajag krist otrā galējībā – šos bērnus stumt „prom no acīm". Bērniem ar vieglākām diagnozēm jāmācās vispārizglītojošajās skolās, jo tas veido veselīgāku, iejūtīgāku sabiedrību."
Tika uzdots jautājums arī par internātskolām. Šobrīd esot tā, ka internātskolas ir kā starpposms starp vispārizglītojošo skolu un speciālo skolu. Ministra nostāja ir ekonomisko finansējumu šīm skolām pārtraukt. Kārlis Šadurskis: – Patiesību sakot – nē. Nostāja ir šā gada laikā šo jautājumu risināt. Valstī ir 15 internātskolas, viena risinājuma visām skolām nav. Aritmētiski jārisina jautājums par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem (ja internātskolā mācās vairāku pašvaldību bērni). Neatbalstu, ka bērni uz skolu tiek vesti tālu no savas dzīvesvietas. Cesvaines gadījumā bērnu skaits (vietējie un braucēji) ir puse uz pusi, tāpēc te svarīgs ir jautājums par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem. Attiecībā uz internātskolām vēlos atrast finansiāli labu risinājumu starp valsti un pašvaldībām un pašvaldībām savā starpā. Tāpat jāmēģina saprast no bērnu viedokļa, kurās vietās šīm skolām ir jēga pastāvēt (un kādā apjomā) un kur tās vajag integrēt. Internātskolu bērnu kolektīvs lielā mērā nāk no ģimenēm ar daudz zemāku sociālekonomisko statusu, un tam ir vistiešākā ietekme arī uz izglītības kvalitāti.
Noslēgumā nelielu koncertu sniedza Cesvaines vidusskolas audzēkņi. Ministrs visiem novēlēja siltus, ģimeniskus un jaukus Ziemassvētkus, piebilstot: – Un nākamais gads nemaz nebūs slikts. Tas būs labs!
Tika apskatīta pašreizējā sporta zāle, kur notiek sporta nodarbības, pēc kā K. Šadurskis atzina, ka sporta zāle ir nokalpojusi savu laiku, atrodas tālu no vidusskolas un atjaunošanas izmaksas būtu līdzvērtīgas jaunas zāles būvniecībai. Ministrs solīja censties rast atbalstu no ministrijas līdzekļiem, lai finansiāli atbalstītu jaunas zāles celtniecību.
21.12.2016.