Elektroniskā uzraudzība ir jauns soda izciešanas veids, kas Latvijā darbojas kopš 2015. gada 1. jūlija un ir kā alternatīva brīvības atņemšanai. Elektroniskā uzraudzība sniedz iespēju ātrāk atgriezties brīvībā tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši atbrīvošanai paredzēto soda laiku, apguvuši resocializācijas procesu un ir gatavi turpināt dzīvi sabiedrībā bez noziedzīgu nodarījumu veikšanas.
Pirmstermiņa atbrīvošana ar elektronisko uzraudzību netiek piemērota katram gribētājam. Par elektroniskās uzraudzības noteikšanu lemj tiesa, ņemot vērā cietuma administrācijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) vērtējumu, vai pretendents, iegūstot lielāku brīvību, neradīs problēmas apkārtējiem un neizdarīs jaunus noziegumus. Dienesta darbinieki noskaidro, vai pretendents ir tiesīgs dzīvot norādītajā adresē un vai tam piekrīt mājinieki, ar kuriem kopā atradīsies bijušais ieslodzītais, kā arī novērtē dzīvesvietā esošo elektrotīkla un mobilo sakaru pārklājuma kvalitāti. Liela nozīme ir arī pašas notiesātās personas attieksmei pret gaidāmo uzraudzību – cilvēkam iepriekš kritiski jāizvērtē, vai viņš spēs pildīt stingros nosacījumus, piemēram: nelietot alkoholu, narkotiskās un psihotropās vielas; nemainīt dzīvesvietu bez dienesta piekrišanas; ievērot dienesta sagatavoto elektroniskās uzraudzības grafiku.
Elektroniskās uzraudzības laikā pirmstermiņa atbrīvotajam, atrodoties dzīvesvietā, jāuzturas noteiktās robežās, noteiktajā laikā jāapmeklē probācijas speciālists, jāpilda dienesta uzliktie un likumā noteiktie pienākumi. Pieredzē par atbrīvošanās nosacījumiem dalās pirmais PVD Madonas teritoriālās struktūrvienības uzraudzībā esošais klients, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, Dainis (klienta vārds mainīts). „Ierobežojumi ir stingri, nevari aiziet piecus liekus soļus," stāsta Dainis, kas no ieslodzījuma atbrīvojies šā gada 9. septembrī. „Elektroniskās uzraudzības dēļ tu sāc rēķināties ar daudzām lietām. No sākuma to izjutu kā neērtību. Bet iepriekš apzinājos, uz ko eju, un prioritāte bija – būt kopā ar ģimeni. Nosacījumi bija ļoti skaidri, ar tiem iepazinos un apzinājos, ka varēšu tos izturēt. Brīvībā iespējams laiku pavadīt lietderīgi, lai gan arī ieslodzījumā laiku pavadīju lietderīgi, piemēram, strādāju un apguvu profesiju. Bet ir jāgrib kaut ko darīt, jādomā pozitīvi. Izmetu no savas dzīves visu, kas man var traucēt dzīvot. Alkoholu lietoju pirms 20 gadiem, tagad tās ir liekas galvassāpes. Alkoholu nelietoju."
Probācijas klientam, kuram noteikta elektroniskā uzraudzība, triju darba dienu laikā pēc iznākšanas no ieslodzījuma vietas ir jāierodas probācijas dienestā un jāiepazīstas ar uzraudzības noteikumiem. Nākamajā dienā klienta dzīvesvietā tiek uzstādīta bāzes iekārta un viņam pie potītes piestiprina elektroniskās uzraudzības kājsprādzi. Kopā ar probācijas darbinieku tiek iestatīts un iziets perimetrs, pa kuru pirmstermiņa atbrīvotais drīkstēs brīvi pārvietoties. Elektroniskās uzraudzības ierīces darbojas līdzīgi kā radiotelefons, raidot signālu no kājsprādzes uz bāzes iekārtu, kas nodrošina nepārtrauktu saikni ar monitoringa centru Rīgā. Kājsprādzi elektroniskās uzraudzības laikā noņemt nedrīkst, bet par mēģinājumu to noņemt vai sabojāt monitoringa centram pienāks signāls. „Ja godīgi, ir visādas nianses," komentē Dainis. „Neteiktu, ka mani apmierina viss. Ir sistēmā visādas papīru lietas, bet cenšos par to „necepties". Ar monitoringa centru ir bijis visādi, piemēram, atgriežos mājās 15 minūtes ātrāk, zvanu, bet viņi jau redz, ka esmu atgriezies mājās. No sākuma par visu baidījos, tagad, ja kas gadās, tad zvanu. Reizēm gadās nesaskaņas arī probācijā, jo vienmēr saku, ko es domāju. Pati sprādze fiziski netraucē, to var tikai aizķert vai nosmērēt; vasarā tā būtu redzama, bet man līdz vasarai uzraudzība būs cauri."
Elektroniskā uzraudzība var ilgt no viena mēneša līdz vienam gadam. Valstij šīs sistēmas izmaksas ir mazākas nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. „Protams, ka tas ir izdevīgāk arī valstij," saprot Dainis. „Pie elektroniskās uzraudzības ir iespēja strādāt. Ieslodzījumā ne visi grib strādāt. Ja man nebūtu elektroniskā uzraudzība, būtu brīvāks režīms, bet tad tik daudz nepadarītu mājās, tagad esmu paveicis remontu."
Elektroniski uzraugāmais var ātrāk atgriezties dzīvot ģimenes lokā un var realizēt sevi, strādājot algotu darbu vai mācoties izglītības iestādē. Darba atrašanas gadījumā klientam tiek sastādīts atbilstošs grafiks, kurā precīzi noteikts, cikos jāiziet no dzīvesvietas un cikos tajā jāatgriežas. Ja grafiks netiek ievērots, to fiksē elektroniskās uzraudzības monitoringa centrs, kas atrodas Rīgā. Pēc uzraudzības noteikumu atkārtota pārkāpuma klientam ir jāatgriežas cietumā. „Man galvenais ir ģimene," uzsver Dainis. „Purvā stigu, jo visi mani uzskatīja par sliktu, bet sieva man ticēja, viņa sakārtoja man galvu. Protams, ka es pozitīvi vērtēju iespēju ātrāk atbrīvoties no cietuma. Arī mana ģimene to vērtē pozitīvi. Ja esi tur pavadījis ilgāku brīdi, tad arvien vairāk gribas ārā. Tagad es cenšos. Esmu drošs, ka sava stulbuma pēc tur atpakaļ neatgriezīšos. Dzīve ieslodzījumā – tā ir pagātne. Elektroniskā uzraudzība – atrašanās mājās, pie ģimenes, tuviem cilvēkiem, draugiem – pēc ieslodzījumā pavadītajiem vairāk nekā 10 gadiem tas man ir atbalsts. Dzīvi sev nevajadzīgi samaitāju pats. Dzīvi nevajag maitāt. Ne jau sev pāri darīju, bet cilvēkiem, par kuriem esmu atbildīgs – mātei, sievai, tantei. Ja neatbrīvotu, tie ieslodzījumā pavadītie atlikušie mēneši sodītu nevis mani, bet manu ģimeni. Es ļoti pārdzīvoju par viņiem."
Līdz šā gada 15. decembrim VPD ir saņēmis 311 pieprasījumu veikt izvērtēšanu personām, kas vēlas nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību. Nepilna pusotra gada laikā Latvijā pirms termiņa ar elektronisko uzraudzību ir atbrīvotas 86 personas. VPD Madonas teritoriālajai struktūrvienībai šajā laika periodā ir bijuši pavisam 5 pieprasījumi veikt izvērtēšanu pretendentiem uz elektronisko uzraudzību, no kuriem atbrīvots ticis 1 notiesātais. „Pēc iziešanas viss sagāžas virsū, domā, ka pats tiksi ar visu galā, bet ne vienmēr sanāk. Elektroniskā uzraudzība palīdz atgriezties vieglāk. Elektroniskā uzraudzība ir iespēja, bet palīdzēt sev vari tikai pats, pašam ir jāgrib," secina Dainis.
21.12.2016.