Ikdienā, tverot informācijas druskas no bezgalīgā televīzijas, radio, laikrakstu vai interneta resursu ziņu avotu klāsta, nereti rodas atsvešinātības izjūta. Nebeidzamajā ziņu plūdumā par kārtējo teroraktu, ekoloģisko katastrofu, tālā karadarbības skartā reģionā veiktajām zvērībām šo notikumu uztvere ar laiku notrulinās, un zūd līdzpārdzīvojums (ja tāds kādreiz maz ir bijis).
Šī iemesla dēļ ir vērtīgi ik pa laikam piedzīvot tiešāku saskari, konfrontāciju ar šo notikumu sekām, cilvēkiem, kuri tās izdzīvojuši. Man šāda iespēja radās pagājušajā nedēļā, kad, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika aicinājumu, kā preses pārstāvim 13. decembrī bija iespēja piedalīties ar ikgadējās Saharova balvas par domas brīvību piešķiršanas pasākumos Eiropas Parlamentā Strasbūrā.
Saharova balva
Kā jau tās nosaukums liecina, balva nosaukta slavenā krievu fiziķa un padomju ūdeņraža bumbas izgudrotāja Andreja Saharova (1921-1989) vārdā. Nobažījies par to, kā viņa izgudrojumi var ietekmēt cilvēces nākotni, Saharovs centās palielināt izpratni par kodolbruņojuma sacensības bīstamību, un viņa centieni daļēji vainagojās ar panākumiem. PSRS varas acīs Saharovs bija tās pamatus graujošs disidents un viens no režīma redzamākajiem kritiķiem. Jau kopš 1988. gada Eiropas Parlaments ik gadu piešķir Saharova balvu par vārda un domas brīvību indivīdiem un kolektīviem, kuri ievērojami sekmējuši cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību. Laureātam tiek piešķirta arī naudas balva 50 000 eiro apmērā.
Balvai nepastāv robežas, pat represīvo režīmu robežas tai nav šķērslis, un ar to tiek pausta atzinība cilvēktiesību aktīvistiem un disidentiem visā pasaulē.
Šogad Saharova balva tika piešķirta IS (Islāma valsts) vardarbību pārdzīvojušajām Irākas jezīdu aktīvistēm Nadiai Muradai (Nadia Murad) un Lamijai Adži Bašarai (Lamiya Aji Bashar).
Genocīds pret reliģisko kopienu
Nadia Murada un Lamija Adži Bašara ir pārcietušas IS seksuālu paverdzināšanu un pārstāv tās sievietes, kuras cietušas no IS īstenotās seksuālās vardarbības. Viņas ikdienā arī uzstājas, publiski aizstāvot jezīdu kopienu Irākā – reliģisko minoritāti, ko IS kaujinieki pakļāva genocīdam. Gan tiekoties ar ES valstu žurnālistiem, gan EP plenārsēdē, kurā abām sievietēm tika pasniegta Saharova balva, L. Adži Bašara un N. Murada atklāja IS veikto noziegumu šausminošo seju.
2014. gada 3. augustā IS nogalināja visus vīriešus L. Adži Bašaras un N. Muradas dzimtajā Kočo ciemā Irākā. Pēc slaktiņa sievietes un bērni tika sagūstīti. Visas gados jaunās sievietes, tostarp L. Adži Bašara, N. Murada un viņu māsas, tika nolaupītas, vairākas reizes pirktas un pārdotas, un izmantotas kā seksa verdzenes. Kočo slaktiņā N. Murada zaudēja sešus brāļus un māti, kuru nogalināja kopā ar vēl 80 pavecākām sievietēm, kuras atzina par nederīgām seksuālai izmantošanai. Arī L. Adži Bašara un viņas sešas māsas tika seksuāli paverdzinātas. Kaujinieki pārdeva viņu cits citam vairākas reizes, un Mosulā pēc tam, kad IS kaujinieki bija nogalinājuši viņas brāļus un tēvu, L. Adži Bašarai piespiedu kārtā bija jāgatavo spridzekļi un vestes pašnāvniekiem.
Sodam jābūt
2014. gada novembrī N. Muradai izdevās izbēgt. Viņai palīdzēja kaimiņu ģimene, kas viņu slepus izveda no IS kontrolētās teritorijas, dodot iespēju doties uz bēgļu nometni Ziemeļirākā un vēlāk nokļūt Vācijā. Gadu vēlāk, 2015. gada decembrī, N. Murada uzstājās ar saviļņojošu runu ANO Drošības padomes pirmajā cilvēku tirdzniecības jautājumam veltītajā sesijā, stāstot par pārciesto. 2016. gada septembrī viņa kļuva par pirmo ANO Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja labas gribas vēstnieci cilvēku tirdzniecību pārdzīvojušo personu cieņas jautājumos, un viņa ir piedalījusies pasaules līmeņa un vietēja mēroga atbalsta iniciatīvās, lai veicinātu informētību par neskaitāmu cilvēku tirdzniecības upuru ciešanām. 2016. gada oktobrī Eiropas Padome piešķīra viņai Vāclava Havela cilvēktiesību balvu.
– Daesh un ekstrēmisti 2014. gada 3. augustā ieradās, lai izdzēstu jezīdu pastāvēšanu. Viņi deva vienu iespēju: pāriet islāmā vai mirt. Nav šaubu, ka Daesh ir pastrādājis masu genocīdu. Šis genocīds nesastāvēja tikai no slepkavībām, bet arī no sieviešu sistemātiskas paverdzināšanas un bērnu atņemšanas. Šodien mana kopiena ir sagrauta. Pusmiljons jezīdu Irākā ir pēdējie šīs kopienas pārstāvji Tuvajos Austrumos, – uzrunā EP uzsvēra Nadia Murada, aicinot gan ES, gan starptautisko sabiedrību iestāties par to, lai Irākā tiktu izveidotas drošās zonas jezīdiem un citām minoritātēm, vai kā alternatīvu minēja Eiropas valstu pretimnākšanu, uzņemot no IS vardarbības cietušās sievietes un bērnus. Murada arī aicināja uz starptautisku vainīgo kriminālvajāšanu, lai pret jezīdiem un citām kopienām pastrādātais genocīds nepaliktu nesodīts.
To balss, kuri nespēj runāt
Ciešanu pilns ir bijis arī L. Adži Bašaras verdzības periods. Klausoties N. Muradas liecības par ieslodzījumā piedzīvoto, viņa vairākkārt izplūda asarās un zaudēja spēkus, taču no piedāvājuma apsēsties atteicās.
L. Adži Bašara atkārtoti bija mēģinājusi bēgt no gūsta, līdz beidzot aprīlī tas izdevās, kad viņas ģimene samaksāja vietējiem cilvēku kontrabandistiem. Ceļā pāri Kurdistānas robežai, cenšoties sasniegt Irākas valdības kontrolēto teritoriju un bēgot no IS kaujiniekiem, kājnieku mīnas eksplozijā gāja bojā divas viņas paziņas, bet viņa pati tika ievainota un kļuva gandrīz akla.
Laimīgā kārtā viņai izdevās izbēgt un vēlāk ārstēšanās nolūkos nokļūt Vācijā, kur beidzot viņa satika izdzīvojušos ģimenes locekļus. Pēc atveseļošanās L. Adži Bašara ir aktīvi darbojusies, informējot sabiedrību par jezīdu kopienas likteni un palīdzot sievietēm un bērniem, kuri cietuši no IS paverdzināšanas un zvērībām.
– Daesh mani pārdeva četras reizes. Kopā ar savu draudzeni un deviņgadīgu meiteni, kuras arī tika izvarotas, esot gūstā, mēs pamanījāmies izbēgt, bet, pirms nokļuvām drošībā, mana draudzene Katrina nejauši uzkāpa uz mīnas, kas eksplodēja, un pēdējais, ko dzirdēju, bija viņas nāves kliedzieni – ļaunākais, kas man jebkad bijis jādzird. Es ticu, ka varu būt upuru balss. Saharova balva dod man spēku, un tieši tāpēc esmu apņēmusies būt par balsi tiem, kam tā ir atņemta, – Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā EP deputātus un pasākuma dalībniekus uzrunāja Lamija Adži Bašara, uzsverot, ka vairāk nekā 3500 bērnu un sieviešu tiek turētas ISIS/Daesh gūstā – katru dienu viņi mirst tūkstošiem reižu.
Kaut gan pēdējos divos gados pozitīvu brīžu L. Adži Bašaras dzīvē nav bijis daudz, viens, un pat patīkamāks par Saharova balvas saņemšanu, norisinājās turpat Strasbūrā. Neilgi pirms balvas saņemšanas viņa uzzināja, ka dzīvs ir viņas jaunākais brālis, kurš pēc 18 mēnešu prombūtnes nometnē varēja atgriezties pie māsas.
EP – mute bez zobiem
Abas Saharova balvas laureātes nebija vienīgās, kas runāja par neaprakstāmām zvērībām, bailēm, sāpēm, tuvinieku zaudējumu, seksuālu paverdzināšanu utt., taču jāatzīst, ka tas viss skan viltoti, kad šos vārdus, kaut arī emocionāli uzspēlēti, izsaka tādi augsti stāvoši Vakareiropas politiķi/politiķes kā EP prezidents Martins Šulcs, EP Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks vai EP Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja Elena Valenciano. Bija daudz politiķiem raksturīgu runu, brīžiem pat emocionālu, taču bija ļoti jāsasprindzina gan dzirde, gan prāts, lai saklausītu kādu reālu piedāvājumu, kā atrisināt tās problēmas, par kurām runā Saharova balvas laureātes.
– Viņas ir pārcietušas un izdzīvojušas gūstā turēšanu, aizbēgušas un atradušas patvērumu. Viņas pārvarēja bailes un sāpes un visbeidzot atrada patvērumu pie mums šeit, Eiropā. Gan Nadia Murada, gan Lamija iestājās par tiem, kuri palika gūstā. Viņas cīnās pret nesodāmību un par taisnīgumu. Mēs, demokrātiskās kopienas, kas dzīvo labklājīgajā pasaules daļā, dažkārt atsakāmies sniegt šiem cilvēkiem aizsardzību. Tas ir kauns. Tas ir neizturami, – norādot uz to, ka Starptautiskajai krimināltiesai jāizmeklē IS nodarījumi, vienlaikus par Eiropas valstu pienākumu aizsargāt vajātos cilvēkus atgādināja Martins Šulcs.
Mēģinājumi kaunināt bēgļus neuzņemošas dalībvalstis bija sadzirdami arī citu EP politiķu tekstos, tādējādi pārbīdot atbildības bultiņas par bezdarbību no ES institūcijām uz dalībvalstu parlamentiem un valdībām. Manuprāt, reālu cilvēku reālas ciešanas nav piemērotākais fons, lai spēlētu politiskās spēles. Šajā kontekstā Saharova balvas un 50 000 eiro pasniegšana vairāk atgādina centienus atpirkties, attīrīt savu sirdsapziņu un slēpšanos aiz divu sieviešu mugurām, vienlaikus atzīstoties savā nevarībā un daļēji arī līdzatbildībā par tiem notikumiem, kas šobrīd pārņēmuši Tuvos Austrumus.
Neviennozīmīgā izvēle
Kaut arī grūti iedomāties piemērotākas balvas ieguvējas par abām IS zvērības pārcietušajām jezīdu kopienas sievietēm, diemžēl arī šīs balvas laureātu izvēlē izpaudās ES neizlēmība, vienota viedokļa trūkums un politiskā angažētība. Daudzu EP deputātu atbalstu bija guvuši arī abi pārējie balvas finālisti – Čans Dundars, bijušais Turcijas laikraksta „Cumhuriyet" galvenais redaktors, un Mustafa Džemiļevs – bijušais Krimas tatāru parlamenta priekšsēdētājs, padomju disidents un pašreizējais Ukrainas parlamenta deputāts, kurš lielāko daļu savas dzīves veltījis cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām, taču bailēs saasināt jau tā vārgās ekonomiskās un diplomātiskās attiecības (viena finālista gadījumā – ar Turciju, bet otra – ar Krieviju) tika pieņemts „politiski korektākais" un drošākais lēmums par atbalstu L. Adži Bašaras un N. Muradas kandidatūrām. Ar abiem pārējiem finālistiem plašāk iepazīstināšu kādā no nākamajiem laikraksta numuriem, jo viņu dzīves gājums un uzskati tik tiešām ir iepazīšanas vērti.
20.12.2016.