Francis Kemps (1876-1952) ir dzimis Ziemassvētku laikā, un viņa vārdu bieži saista ar gaismu – sabiedriskās dzīves rosinātājs, apgaismotājs, pirmās avīzes latgaliešu valodā „Gaisma" veidotājs.
Viņa 140 gadu jubilejas atcerei bija veltīta 9. latgalistikas konference.
Franča Kempa gaisma
Francis Kemps – publicists, kultūras un sabiedriskais darbinieks, pirmās latgaliešu atmodas darbinieks, viens no Pēterpils Latviešu muzikāliskās biedrības (1903) dibinātājiem, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma" (1905-1906), žurnāla „Austra", kalendāra „Daugava" izdevējs un redaktors, vēsturisku, publicistisku, reliģisku, literāru darbu autors. 1917. gadā piedalījās I Latgales kongresā. Ir bijis pirmais Rēzeknes pilsētas galva, Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, satiksmes ministra biedrs. 1949. gadā deportēts uz Sibīriju, miris Tomskas apgabalā, 1991. gadā pārbedīts dzimtenē. Latgalistikas konferences ietvaros Andrejdienas pasākumā Lūznavas muižā tika atvērta Francim Kempam veltītā Sandras Ūdres un Juoņa Ryučāna grāmata „Aizlauztais spaits".
No Barkavas – I Latgales kongresā
I Latgales kongresa simtgade nākamajā gadā ir nozīmīgākais solis pretī Latvijas simtgadei. Kongresā piedalījās un Latgales Pagaidu Zemes padomē tika ievēlēts arī barkavietis Eduards Krustāns (1971-1953) – Franča Kempa laikabiedrs un līdzgaitnieks. Kā vēsta avoti, iepazinušies Pēterburgā ap 1895. gadu. Eduards Krustāns nodibināja biedrības „Gaisma" nodaļu Barkavā. Viņš bijis aktīvs Franča Kempa, kā arī citu autoru izdevumu izplatītājs. E. Krustāns dzejoļus sācis rakstīt jau ap 1890. gadu, bet pirmās publikācijas ir latgaliešu laikrakstos „Gaisma" un „Dryva". Eduarda Krustāna dzejoļi ievietoti dzejas antoloģijās „Kūkle" (1914), „Latgales dziesminieki" (1936) un „Latviešu dzejas antoloģija" (1973). Kādā dzejolī E. Krustāns ir rakstījis jeb varbūt jautājis mums: „Vai kādreiz dzīvē vēl atnāks laiks,/ Kas vērtēs darbus padarītos,/ Priekš savas tautas likteņa kas krāti." Konferencē par viņu tika prezentēts priekšlasījums „Eduarda Krustāna pēdas Barkavā". Jāpiebilst, ka virknē laikrakstu publicēti arī Eduarda Krustāna un citu autoru raksti, kuros varam izsekot 20. gadsimta pirmo desmitgažu notikumiem Barkavas pagasta dzīvē: 1905. gads, biedrību dibināšana, teātra spēlēšana, koru veidošana, biedrības (tautas) nama celtniecība 1914. gadā un citi jaunumi.
Iepazīsim personības un datorspēli
Konference norisinājās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā 30. novembrī-1. decembrī, un dalību tajā bija pieteikuši ap pussimt dalībnieku no astoņām valstīm. Konferences referātu tematika aptvēra plašu Latgales kultūrvēstures, literatūras un valodas jautājumu loku – nemateriālais mantojums, folklora, vietvārdi, latgaliešu mūzikas grupu teksti, balva „Boņuks", dažādi valodas un literatūras aspekti, novada mācību stundas un nacionālās pašapziņas stiprināšana. Kā uzsvēra Snorre Karkonens-Svensons no Norvēģijas (latviešu valodā): „Latgaliešu valoda ir visas Latvijas bagātība. Tas nenozīmē, ka visiem jāmāk lasīt un rakstīt, bet visiem jāzina par to." Konferences organizatore, profesore Ilga Šuplinska prezentēja Latvijas valsts simtgades projektā „Latgales kongresam 100" izveidoto izglītojošo datorspēli „Iepazīsim" par 33 personībām, sākot no 19. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam. Francis Kemps, Nikodems Rancāns, Francis Trasuns, Konstantins Raudive, Roberts Mūks, Rainis, Marks Rotko… To varat uzspēlēt arī jūs: http://iepazisimies.rta.lv.
20.12.2016.