Paša gatavotas lietas ir stilīgas, jo liecina par to darinātāja personību, izdomas oriģinalitāti, un kur tad nu vēl gatavošanas prieks! Vēl jo vairāk, ja produkta darināšanā izmantotas dabiskas sastāvdaļas. JANA KĀJIŅA aizraujas ar dabisku lūpu balzamiņu gatavošanu – it kā mazs nieciņš, bet tas iepriecina gan pašu, gan draudzenes un tuvinieces, it sevišķi aukstajos ziemas mēnešos.
Lūpu balzamiņus ar dažādām smaržām Jana sākusi izgatavot oktobrī: – Man tieši bija dzimšanas diena, un sapratu, ka gribu kādas pārmaiņas, uzdrošināties paspert soli uz priekšu un kaut ko uztaisīt. Ja jau reiz esmu izgājusi dabiskās kosmētikas un aromterapijas kursus, māja ir pilna eļļiņām. Recepšu uzmeklēšanas, sastāvdaļu kopā jaukšanas un eksperimentēšanas process man ļoti patīk. Lūpu balzamiņos izmantoju bišu vasku, ko dabūju no vectēva, jo viņam ir bišu strops, šī un kakao sviestu, kokosriekstu un mandeļu eļļu, E vitamīnu, karnaubas vasku. Ja nepievieno klāt smaržu, lūpu balzams mazliet smaržo pēc medus, tas no bišu vaska. Atkarībā no gaumes un noskaņojuma var tikt pievienota kāda ēteriskā eļļiņa, mandeļu, vaniļas, citrusaugļu u. c. aromāti, – pastāsta Jana Kājiņa.
Jauniete atklāj, ka kursus izgājusi pavasarī, kad sapratusi, ka gribas kaut ko pamācīties, bet ne atkal iet uz skolu, pildīt mājasdarbus un dzīvot kopmītnēs, – tīri sevis bagātināšanai. Viņa teic: – Tagad pati māku sajaukt krēmus, šampūnus, dezodorantus, esmu gatavojusi arī sāls-cukura skrubīšus. Kā nekā māja ir pilna ar sakaltētiem ziediem un augiem. Tos vācu pati, un tas ir lielisks dabā būšanas process. Līdz ar to šī ķermeņa kopjošā kosmētika ir dabiska, ne tā kā veikalu piedāvājums. To ķīmiju mums apkārt mēs pat neredzam. Protams, visu apkārt valdošo mums neizskaust, tomēr ir jāmēģina dzīvot līdzsvarā, uz „tu" arī ar dabisko.
Jana vēl piebilst, ka apguvusi arī masāžas kursus: – Kā horoskopa zīmei Svari, šķiet, man tas ir raksturīgi – kaut ko izmēģināt, saprast, ka zini, kā tas notiek, un viss – meklēt nākamo aizraušanos. Tomēr lūpu balzamiņi ir tas, pie kā izgatavošanas esmu atgriezusies un to turpinu.
Dabiskās kosmētikas izgatavošanā ir savi knifiņi, piemēram, tās derīguma termiņš ir vien trīs mēneši, tādēļ šo kosmētiku labāk izgatavot mazākos trauciņos, lai var paspēt to izlietot. Tāpat arī ēteriskās eļļas var likt noteiktu daudzumu, jo, lietojot tās uz ādas un ieelpojot, eļļiņas darbojas ārstnieciski. – Būtu ieteicams cilvēkiem izsmaržot ēteriskās eļļas un noteikt, kura patīk – tā organisms pateiks priekšā, kas tam tobrīd ir nepieciešams. Ikdienā relaksācijai mājās kūpinu eļļas lampiņu; aromātiskās eļļiņas var lieliski iedarboties uz cilvēku. Piemēram, draudzenēm pārsvarā vislabāk patīk lūpu balzami ar mandeļu vai vaniļas smaržu. Tie ir dabiski aromāti, kas arī ir labi, tomēr to pamatā nav ēteriskās eļļas. Savukārt man, piemēram, patīk tējaskoks. To lietoju arī uz sejas, neko citu, ar dekoratīvo kosmētiku vispār neaizraujos. Ja produktu gatavoju nevis sev, bet gan kādam dāvināšanai, vienmēr paprasu, vai viss ir kārtībā, man ir svarīgi, lai cilvēkam patiktu gan smarža, gan iepakojums. Citi pat teic, ka smaržu var veidot uzkrītošāku. Ar lūpu balzamiņiem, dabisko kosmētiku un aromātiem, kā jau it visā – tā ir gaumes lieta.
Lai tuviniekiem dāvaniņā pasniegtu pašas izgatavoto dabisko kosmētiku, par ko īpaši tiek domāts, tuvojoties Ziemassvētkiem, Jana iepakojumam izmanto otrreiz pārstrādātu papīru, ko pati apglezno. Svētku tematikai par godu uz papīra tiek uzspiestas eglītes, dāvaniņa iesaiņota kā bombonga un sasieta ar dziju. – Tas ir vienkārši, bet šādā veidā lietām var dot otro dzīvi. Kā jau ekotūrisma speciāliste, atbalstu kustību par mantu atkārtotu izmantošanu, – viņa akcentē.
Ja nu kādu arī akurāt interesē sagādāt sev mīļajiem šādu dāvaniņu, ar Janu Kājiņu var sazināties portālā facebook.com.
Šobrīd Jana strādā apmācību centrā „Pakalnieši", bet plāno savā profesionālajā dzīvē ieviest izmaiņas: – Pašreizējā darbavietā jau esmu uzrakstījusi atlūgumu, jo gribas pamēģināt Rīgas dzīvi. Esmu lielu pārmaiņu priekšā, bet ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Cik ilgi izturēšu, gan nezinu, jo man vajag dabu, pastaigas, nezinu, kā ar to būs Rīgā. Varu doties uz piecām stundām mežā sēņot, man patīk, ka ej, nezini, kur īsti, izstaigā mežu krustu šķērsu, esi noguris, citreiz pat salijis, bet man par to prieks – tā man ir kā meditācija, atelpa no ikdienas stresa.
Tādēļ par pārmaiņām reizē ir gan bail, gan tas šķiet kā jauns piedzīvojums. Gan jau būs labi, un, ja jau kas – nav man galvaspilsētā jāpaliek visu mūžu.
16.12.2016.