Pirmdien Madonā, Raiņa un Blaumaņa ielas krustojumā, ar rakstisku paziņojumu, ka Madonas domes darbinieki pārkāpj dzīvesvietas deklarēšanas likumu un sociālo pakalpojumu un palīdzības likumu, stāvēja un piketēja 1964. gadā dzimusī Laila Rudzīte.
Laikraksta uzrunāta, sieviete pastāstīja: – Esmu atbraukusi no Rīgas, kur mani izmeta no dzīvokļa, kas bija īrēts. Neesmu rīdziniece, vairāk esmu Madonas cilvēks, jo šai pusē esmu daudzus gadus nostrādājusi. Savulaik strādāju par skolotāju Cesvaines ģimnāzijā, kas tolaik atradās Cesvaines pilī. Pēc ugunsnelaimes pilī daudzi skolēni devās prom, skolotājiem slodzes samazinājās, es aizbraucu strādāt uz Rīgu. Par skolotāju strādāju Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, pēc četriem gadiem skolā darbu zaudēju, jo samazināja štatus. Tai gadā man nomira mamma, pie kuras dzīvoju, un visus ietaupījumus atdevu par bērēm. Bezdarbnieka pabalsts bija neliels, izlasīju likumā, ka varu pretendēt uz mammas īrēto dzīvokli, lūgt īres līguma pagarinājumu. Pēc sešiem gadiem (tikko) pienāca paziņojums, ka tiesu esmu zaudējusi un no dzīvokļa mani izliek, citu dzīvesvietu neierādot. Tad arī ar mantām atbraucu uz Madonu, gribu dzīvot vasaras mājiņā, kur pierakstu dabūju šā gada septembrī (Laila Rudzīte esot deklarēta Madonas novada Aronas pagasta „Helēnijās". – Aut.). Vēlos mājiņu siltināt un tur dzīvot pastāvīgi.
Laila Rudzīte pamatoja, ka Rīgā viņa darbu savā profesijā dabūt nevar, jo ir aizķeršanās ar veselību (nav finanšu, lai sakārtotu zobu problēmas). – Varu strādāt ne tikai par skolotāju, esmu griezusi kāpostus, ravējusi zemenes – darījusi dažādus darbus. Rudenī bija iespēja strādāt zemnieku saimniecībā „Dimdiņi", bet nebija naudas, par ko uz turieni aizbraukt. Uzrakstīju novada domei iesniegumu, tā piešķīra nelielu pabalstu, bet tas bija septembra beigās – krietni par vēlu, – vēstīja piketētāja.
Laila Rudzīte uzskata, ka situācijā, kādā nonākusi viņa, kad faktiski jādzīvo uz ielas, pašvaldībai būtu jāierāda mājvieta krīzes centrā, kur pāris dienu varētu uzturēties, līdz sakārtotu nepieciešamās lietas. „Esmu iesniegumu atdevusi pašvaldībā, atbildi neviens man nav devis. Pikets ir stihisks, bez pieteikuma. Stāvēšu, kamēr būs risinājums. Iepriekšējā naktī stāvēju pie autoostas. Šorīt biju arī sociālajā dienestā, bet tur visi kabineti bija ciet: kāds ir slims, citi šai dienā nepieņem."
Jautāta par radiniekiem, kas varētu palīdzēt, sieviete atklāja, ka viņai ir kauns, jo naudu jau aizņēmusies no daudziem, arī no meitas, kas dzīvo Rīgā.
Kamēr saltajā ziemas dienā uzklausījām uzņēmīgo piketētāju, viņas sunim kāds atnesa stepētu vesti, viņai pašai – pīrāgus no beķerejas. – Cilvēki ir atsaucīgi, Madonā cilvēki vienmēr bijuši labi, – vērtēja Laila Rudzīte.
Pēc mirkļa pie sievietes pienāca arī policijas darbinieks un lūdza viņu ar visām mantām un suni sēsties mašīnā, lai dotos uz sociālo dienestu. – Tur darbinieki ir uz vietas, – paziņoja policists un kopā ar piketētāju aizbrauca.
Sazinoties ar pašvaldības sociālā dienesta vadītāju Gundaru Riekstiņu, „Stars" saņēma šādu atbildi: – Pašreiz sieviete ir pie vietas siltumā, patvērumā, kā būs tālāk, nezinu. Faktiski šis cilvēks mūsu novadam ir svešs, viņa oficiāli ir piederīga Rīgai, viņai Rīgā ir dzīvoklis un pieraksts, Rīgā Lailai Rudzītei būtu jāatgriežas un jādzīvo.
Uz repliku, ka sieviete ir deklarēta Madonas novada Aronas pagastā, sociālā dienesta vadītājs atbildēja: – Kādas muļķības, viņa jums melo, acīs skatīdamās! Jaunākās ziņas gan pārbaudīsim, sazināsimies ar kolēģiem Rīgā. Iespējams, sava dzīvesveida dēļ viņa dzīvokli ir pazaudējusi, bet tas nenozīmē, ka Madonai jākļūst par visas pasaules cilvēku lāpītāju. Sieviete te ir atklīdusi, protams, mēģināsim viņai palīdzēt, jautājumu risināt. Šis cilvēks ir pazīstams visā Latvijā, Rīgas sociālajā dienestā ir viņas iesniegumi no desmitos mērāmu pašvaldību skaita, kur viņa ir klīdusi ar šo pašu problēmu. Rīgas dienests viņu raksturoja kā slimu cilvēku, kur daudz par pilnu no viņas sacītā nevar ņemt, bet cilvēks viņš ir tā vai tā. Mūsu valstī piespiedu rīcības veidi netiek paredzēti: ja cilvēks pats neapzinās, ka viņam vajadzīga mediķu palīdzība, neko nevar darīt. Šobrīd, kā teicu, Laila Rudzīte ir siltumā, ir paēdusi, ja ņems pretī to, ko viņai piedāvāsim, būs labi, bet tas nav zināms. Cik sapratu no Rīgas kolēģiem, problēma ir tajā, ka viņa ar sociālo dienestu nesadarbojas, nav pieņēmusi risinājumus, ko Rīgas sociālais dienests piedāvā. Problēma ar šo cilvēku Rīgā ir sena, vairāku gadu garumā (arī pikets Rīgā ir bijis). Var secināt, ka Laila Rudzīte ir cilvēks, kurš pats sev radījis problēmas un turpina tās radīt.
AGRA VECKALNIŅA foto
14.12.2016.