Meža konsultāciju pakalpojumu centrs turpina rīkot apmācības par meža uzlabošanas un ieaudzēšanas jautājumiem. Apmācībās gūtā informācija ir svarīga un izmantojama, lai pieteiktos uz ES atbalstu meža ieaudzēšanai un meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai.
Semināros 1. un 2. decembrī meža īpašniekiem bija iespēja iegūt informāciju un praktiskas iemaņas mežaudžu novērtēšanā, kas nepieciešamas, lai pieteiktos uz atbalstu ES atbalsta pasākumā „Ieguldījumi meža ekosistēmu noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai". Pieteikumi atbalstam tiks pieņemti no 15.12.2016. līdz 16.01.2017.
Semināra pirmajā dienā bija teorētiskās mācības, kurās Meža konsultāciju pakalpojumu centra Madonas nodaļas vecākā konsultante Mairita Bondare un viņas Sēlijas kolēģe Jekaterina Blaua iepazīstināja mācību dalībniekus ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un skaidroja dažādas nianses. Tika sniegti arī piemēri un dažādu situāciju un gadījumu skaidrojumi.
Mācību dalībnieki varēja izteikt savas vēlmes par nākamo apmācību tematiem.
Semināra otrā diena bija atvēlēta mācībām mežā. Mācību dalībniekiem bija iespēja pašiem novērtēt dažāda vecuma, dažādos augšanas un kopšanas apstākļos izveidojušās mežaudzes. Lai mežs izaugtu kvalitatīvs, ir svarīgs koku sastāvs un skaits uz platības vienību. Mežaudzes pirmajos augšanas gados to mēra, saskaitot vērtīgo sugu kokus vairākās mežaudzes vietās 25 kvadrātmetru lielos parauglaukumos un izrēķinot koku sastāvu un daudzumu vidēji uz hektāra. Vecākās audzēs ir cits koku biezības noteikšanas veids – šķērslaukuma noteikšana. Mācību dalībnieki gan vingrinājās izrēķināt meža sastāva formulu nesen atjaunotai audzei, gan noteica šķērslaukumu briestaudzei, gan arī mērīja koku augstumu ar divu veidu instrumentiem. Pārbaudīja arī nekoptu egļu audzi, par kuru bija aizdomas, ka tā jau ir kļuvusi neproduktīva – ka tās koku pēdējo piecu gadu stumbra rādiusa pieaugums ir mazāks par 10 mm. Pēc pārbaudes apmācību grupa konstatēja, ka audzi vēl nevar uzskatīt par neproduktīvu, bet tuvākajos gados koksnes pieaugums var krasi samazināties.
Ir meža audzes, kurās nepieciešams kokus ne tikai retināt, bet arī atzarot stumbru apakšējās daļas. Tika apmeklēta iepriekš atzaroto koku audze. Jāpiezīmē, ka šajā audzē praktiski nebija meža dzīvnieku nodarīto postījumu, kas ir nopietns drauds jaunaudzēm. Dalībnieki iemēģināja divu veidu atzarošanas instrumentus – rūpnieciski ražotu rokas zaru zāģi un pašdarinātu rokas zāģi ar garu kātu. Secinājums – var strādāt ar abiem.
Mācību procesā iegūtās zināšanas tiks apstiprinātas ar diplomu.
13.12.2016.