Bieži vien, lai radītu visiem derīgu un pat nepieciešamu priekšmetu vai ierīci, pietrūkst viena vienīga it kā maznozīmīga uzlabojuma, bet, lai to atrastu, cilvēcei dažreiz vajadzīgi pat simt gadu…
1780. gadā, preparējot vardi, itālis Luidži Galvani pamanīja, ka, pieskaroties vardes muskulim vienlaicīgi ar dzelzs skalpeli un vara stieplīti, tas saraujas kā no elektriska trieciena. Galvani uzskatīja, ka viņš ir atradis „dzīvnieku elektrību". Īstenībā viņam bija veicies atklāt vienu no vielu pamatīpašībām – dažādiem metāliem, reaģējot ar ķīmiski aktīvu vidi, to reakcijas ātrums ir dažāds, un rezultātā tie uzlādējas ar dažādiem lādiņiem. Lai arī Galvani uzskati bija nepareizi, viņš nav aizmirsts – ķīmiskos strāvas avotus nereti dēvē par galvaniskiem elementiem.
Galvani novērojumus pareizi izskaidroja viņa tautietis Alesandro Volta. 1800. gadā viņš konstruēja pirmo ierīci elektriskās strāvas iegūšanai no ķīmiskas reakcijas – „Voltas stabu", kas sastāvēja no 20 vara un cinka gredzenu pāriem, ko atdalīja sāļā ūdenī samērcēts audekls. Ierīces galos tika piestiprinātas vara stieples. Saslēdzot ķēdi, Volta ieguva līdzstrāvu – bija radīta pirmā elektriskā baterija. „Stabs" gan bija ļoti liels, ātri izstrādāja savus resursus un nebija praktiski pielietojams. Tomēr uz Napoleonu, kura jurisdikcijā toreiz atradās Itālija, zinātnieka demonstrējums atstāja tādu iespaidu, ka viņš Voltam piešķīra grāfa titulu.
Pagāja veseli 66 gadi, līdz francūzim Žoržam Leklanšē izdevās radīt ķīmisko strāvas avotu, ko jau varēja izmantot telegrāfā un signalizācijas sistēmās. Jaunajā elementā aktīvais metāls bija cinks, bet neaktīvo aizvietoja ogles stienītis. Par elektrolītu – aktīvo šķidrumu – zinātnieks lietoja ožamo spirtu. Elements deva pietiekami spēcīgu elektrisko strāvu, bet ķīmiskā reakcija neturpinājās ilgu laiku. Bez tam elektrolīts varēja izžūt vai arī izlīt.
Šoreiz bija jāgaida tikai gads, un vācietis Karls Gassners patentēja mūsdienu AA un AAA bateriju priekšteci – pirmo „sauso" elementu, kurā ar elektrolīta šķidrumu bija piesūcināta poraina viela (pirmajos elementos Gassners lietoja speciāli apstrādātu ģipsi). Projekts izrādījās komerciāli izdevīgs, pieprasījums pēc jaunajiem strāvas avotiem bija milzīgs. Gassnera jaunbūvētā rūpnīca strādāja „ar pilniem apgriezieniem", un pēc dažiem gadiem viņš jau bija nopelnījis divus miljonus zelta dālderu.
Uzskaitīt visu ķīmisko elementu pielietojumu būtu bezcerīgi – baterijas darbina ne tikai dažādas elektriskas ierīces, bet pat cilvēkus – elektriskos sirds un smadzeņu stimulatorus darbina zem ādas krūškurvī iešūti miniatūri akumulatori.
09.12.2016.