1. decembrī Ošupes pagasta Degumnieku tautas nams viesmīlīgi uzņēma Madonas novada audžuģimenes un Madonas novada bāriņtiesas un audžuģimeņu atbalsta grupas pārstāvjus, lai ļautos kopābūšanas priekam un gūtu pozitīvas emocijas ikdienas ritumā.
Audžuģimeņu pēcpusdiena jau tradicionāli kļuvusi par svētkiem gan šādām ģimenēm, gan bāriņtiesas institūcijai, kā arī audžuģimeņu atbalsta grupai. Pasākums tika rīkots nu jau ceturto gadu ar mērķi atbalstīt audžuģimenes, dot iespēju ģimenēm tikties savā starpā, atpūsties, baudīt skaistus svētkus pateicībā par viņu sirdsdarbu. Tāpat arī bāriņtiesas darbiniekiem tā ir lieliska iespēja tikties ar ģimenēm, redzēt, kā katram no viņiem klājas.
Kā atklāja nesen amatā apstiprinātā Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Lediņa, šobrīd Madonas novadā ir 18 audžuģimenes, no tām 15 bija radušas iespēju piedalīties pasākumā. Ik gadu tiek izvēlēts cits pagasts, kurā rīkot audžuģimeņu pēcpusdienu – šogad pasākums rīkots Ošupes pagastā. – Ošupes pagasta pārvalde patiešām bija pacentusies un par visu parūpējusies, lai viesmīlīgi uzņemtu audžuģimenes un pasākuma dalībniekus. Ar priekšnesumiem mūs priecēja Ošupes pagasta pašdarbības kolektīvi. Bāriņtiesas locekle Ošupes novadā bija darinājusi ļoti skaistus ielūgumus un eņģelīšus. Pats pasākums un tā scenārijs tika plānots vēl iepriekšējās Madonas novada bāriņtiesas priekšsēdētājas Inetas Stasjules laikā, un, kā ierasts, tajā iesaistījās viss bāriņtiesas kolektīvs – man atlika pasākumu tikai novadīt. Prieks par gūtajām pozitīvajām emocijām, tā bija iespēja audžuģimenēm atpūsties un izrauties no ikdienas. Paldies „Madonas maizniekam", „Lazdonas piensaimniekam", Ļaudonas pagasta uzņēmējiem un Ošupes pagasta pārvaldes vadītāja ZS „Miglas" par sarūpētajām dāvanām, ko pasniedzām audžuģimenēm Ziemassvētku gaidās, – pauda Inga Lediņa.
Šoreiz pasākumu apmeklēja arī Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas uzrunāja klātesošos: – Milzīgs paldies par to, ko jūs darāt. Gribētos, lai šī saime ietu plašumā. Tā ir mana pārliecība, ka bērniem ir jādzīvo ģimenē, un jūs šo ģimenes izjūtu, miera ostu radāt. Domāju, ka gan valsts institūcijām, gan pašvaldībām ir jāstiprina darbs šajā jomā, lai audžuģimenes justos komfortabli gan no organizatoriskās puses, gan morālajiem jautājumiem. Tāpat ir jādomā par finansiālo sadaļu. Vēlētos aicināt, lai domei, plānojot nākamā gada budžetu, jūs palīdzētu apzināt problēmas, kas sakrājušās, ko nepieciešams identificēt, lai tās palīdzētu atrisināt.
Audžuģimenes arī izmantoja mirkli pēc svinīgā pasākuma, lai aprunātos ar novada domes priekšsēdētāju un izteiktu dažādas ierosmes. Bāriņtiesas priekšsēdētāja Inga Lediņa informēja, ka audžuģimenēm plānota plašāka tikšanās ar Madonas novada domes pārstāvjiem 14. decembrī.
Tas gan ticis uzsvērts jau vairākkārt, ka ne jau finansiālu apsvērumu dēļ ģimenes izvēlas uzņemt audžubērnus, palīdzēt viņiem adaptēties ģimenes dzīvē, uzlabot viņu attīstību. Tā ir vēlme palīdzēt un prieks par katru bērniņu.
Pieredzes bagātā audžumamma Daina Ziļeva atklāja: – Vienu brīdi bija tāda doma, ka jāmet miers un jāņem atpūta. Pati tā nodomāju – pieci pašas bērni un 16 audžubērni ir izaudzināti, nu atpūtīšos. Vienu gadu tā arī bija, līdz sapratu, ka traka palikšu. Visu mūžu tomēr ir pierasts pie dzīvības mājā. 2012. gadā atkal ģimenē uzņēmām audžubērniņus. No sākuma bija deviņi, viens aizgāja savā dzīvē, pienāca pilngadība. Viena meitene sakarā ar alkoholismu tika nosūtīta atpakaļ uz bērnunamu. Divas māsiņas nonāca atpakaļ savā ģimenē. Pa vidu bija arī citi bērniņi, gandrīz gadu mūsu ģimenē nodzīvoja patvēruma meklētājs Abduls no Āfrikas. Nupat oktobra beigās viņam atradās ģimene, kas gribēja viņu adoptēt – Martina Zemīša, kas pats savulaik ticis adoptēts, māsas ģimene. Regulāri ar Abdulu uzturam kontaktus, viņš zvana un interesējas, mums ir kopīgi pasākumi. Futbolā iekļūt viņam tomēr neizdevās, jo nav personas koda – līdz ar to nevar piedalīties nevienās sacensībās. Viņš ir ļoti mērķtiecīgs, domāju, ka pie šiem atteikumiem neapstāsies un turpinās cīnīties par saviem mērķiem. Viņš arī vienmēr uzsver to, ka mūžam būs mums pateicīgs par to, ka brīdī, kad viņam nebija neviena, mēs devām viņam iespēju. Šobrīd ģimenē ir pieci audžubērni, viņi mājā ienes prieku un laimi.
Savukārt Jāņa un Marijas Broku ģimenē patlaban ir sešas audžumeitiņas – pa diviem pārīšiem no trim dažādām ģimenēm – pati mazākā Līga, Marija, Reičela, Elizabete, Darja un Viktorija. Ģimenei no Liezēres mazulīte ir jau divdesmit pirmais bērniņš, par ko viņi rūpējas, kamēr īstie vecāki to dažādu iemeslu dēļ nespēj, un šis ir jau vienpadsmitais gads, kopš Broki iesaistījušies audžuģimeņu kustībā. – Bērni – tā ir svētība, –
piekrita Marija Broka.
Audžuģimeņu svētīgo darbu ar apbrīnu novērtēja Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs-namatēvs Aigars Šķēls: – Jebkura bērniņa ienākšana ģimenē ir liels un gaidīts notikums. Vēl lielāks un patīkamāks šis notikums ir, kad mazo dvēselīti uz šīs zemes sagaida viņa tuvākie sargeņģeļi. Ne visiem bērniņiem tomēr ir tā laimējies. Tādēļ audžuģimeņu darbs ir svētīts un godāts, jo savu mīlestību dodat tiem mazulīšiem, kuriem dzīvē līdz šim brīdim nav tik ļoti veicies. Ne katrs cilvēks ir spējīgs ar savu mīlestību dalīties, kā to darāt jūs. Es jūs apbrīnoju. Jāvēl, lai šādu cilvēku būtu arvien vairāk. Jo katram mazulītim ir nepieciešama mamma un tētis, un tas siltums, ko iedod ģimenes ligzdiņa.
06.12.2016.