Pagājušajā piektdienā, 25. novembrī, Madonā darba vizītē viesojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis, pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šulcs un pašvaldību departamenta vecākā eksperte Līga Zvilna-Karlsone, kuri kopā ar bijušā Madonas rajona teritorijā izveidoto pašvaldību vadītājiem – Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku, Cesvaines novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Vilni Špatu, Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Guntaru Velci, Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru un Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Māri Justu – pārrunāja VARAM pēdējā laikā aktualizēto pašvaldību sadarbības teritoriju izveidi.
Kā zināms, pirms dažiem mēnešiem publiskajā telpā izplatījās informācija, ka tiek gatavota jauna teritoriālā reforma ar ieceri veidot apriņķus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards to nodēvēja par „preses pīli", uzsverot, ka pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošana nav stāsts par jaunu administratīvi teritoriālo reformu vai pašvaldību piespiedu apvienošanos – sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis un uzdevums ir apzināt un formulēt ieguvumus, kādus iedzīvotājiem un uzņēmējiem var sniegt pašvaldību mērķtiecīga sadarbība.
Novadu reforma radījusi problēmas
VARAM ierēdņu, kā arī ministra Kaspara Gerharda līdzšinējie izteikumi liecina, ka novadu reforma visus iecerētos mērķus tomēr nav sasniegusi. Nav noslēpums, ka 2009. gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidotas ļoti atšķirīgas novadu pašvaldības, kurās dzīvo no 1000 līdz 34 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar VARAM sniegto informāciju, 2015. gadā 38 novadi Latvijā neatbilda likumā noteiktajam novadu veidošanas kritērijam – vismaz 4000 iedzīvotāju novadā. Savukārt vairākos novados nav spēcīgu attīstības centru, un tas būtiski apgrūtina līdzsvarotas reģionālās attīstības politikas īstenošanu. Arī novadu pašvaldību sistēma iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti neviendabīga – 80% iedzīvotāju dzīvo 38 pašvaldībās, bet 81 pašvaldībā – 20% iedzīvotāju. Tas savukārt apgrūtina tālāko publiskās pārvaldes pilnveides procesu pēc vienotiem principiem, t. sk. kavē iespējas decentralizēt valsts pārvaldes uzdevumus un funkcijas.
Ņemot vērā minētās konstatētās problēmas, VARAM (atbilstoši valdības rīcības plānam un iepriekšējās valdības koalīcijas partneru pieņemtajam lēmumam) uzsāka darbu pie pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas. Tas darīts ar vēlmi radīt priekšnoteikumus, lai ilgtermiņā nodrošinātu efektīvāku teritoriju pārvaldību un ekonomisko attīstību.
Saskaņā ar VARAM skaidrojumu, pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanas mērķis ir vairot teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, vienlaikus veidojot labākus priekšnosacījumus valsts nacionālās drošības nodrošināšanai. Ministrijas redzējumā daudzas mazās pašvaldības šobrīd nespēj pildīt likumā noteiktās funkcijas, t. i., nodrošināt saviem iedzīvotājiem visus nepieciešamos pakalpojumus. Tāpēc sadarbības teritoriju izveidošanas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa ģeogrāfiskās dzīvesvietas Latvijā ir pieejami likumdošanā noteiktie publiskie pakalpojumi. Būtisks pašvaldības uzdevums ir radīt priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai, bet atsevišķas pašvaldības ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ to nav spējušas izdarīt. Tāpēc vienlaikus ar pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu sagaidāms, ka sadarbības teritoriju izveidošana radīs iespēju pašvaldībām koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus teritoriju sakārtošanai un attīstībai, kopumā padarot tās spēcīgākas un konkurētspējīgākas.
Šobrīd VARAM ir uzsākusi diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem par sadarbības teritoriju izveidošanas principiem, savukārt pēc tam, kad tiks panākta vienošanās par konkrētām funkcijām, kuru īstenošanā pašvaldības varētu sadarboties, plānots uzsākt plašākas diskusijas par iespējamo pašvaldību sadarbības teritoriju konkrētu skaitu un izvietojumu.
Sadarbība jau notiek
Viena no šādām diskusijām, kā jau raksta ievadā minēts, pagājušajā nedēļā norisinājās Madonā.
Andrejs Ceļapīters, atskatoties uz aizvadīto tikšanos, minēja, ka liela daļa no sarunas tika veltīta 2009. gadā īstenotajai novadu reformai, kā arī bažām par jaunas administratīvi teritoriālās reformas gatavošanu.
– Kolēģu vidū bija bažas par jaunām administratīvi teritoriālām pārmaiņām, taču VARAM pārstāvji norādīja, ka šāda jautājuma šobrīd ministrijas dienaskārtībā nav. Sarunā tika skarta arī 2009. gada novadu reforma un tas, cik neveiksmīga tā bijusi no valsts pārvaldes viedokļa, ko ministrija atzīst. Neviens nenoliedz, ka visas pašvaldības darbojas, taču ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams plašāks izvērtējums – kā pašvaldības tiek galā ar tām uzticētajām funkcijām, un bieži vien valsts pārvaldes funkciju deleģējumu nav iespējams veikt, jo pašvaldībās resursi ir nevienmērīgi sadalīti, – sarunu emocionālo ievaddaļu raksturoja Andrejs Ceļapīters.
Raksturojot tikšanos ar VARAM pārstāvjiem un tās rezultātu, domes priekšsēdētājs piekrita kolēģa Guntara Velča sarunas noslēgumā teiktajam, ka pašvaldības neiebilst sadarbības teritoriju izveidei, taču ir nepieciešama plašāka diskusija un lielāka konkrētība par VARAM piedāvājuma saturu.
– Ministrijas vēstījums bija sadarbības teritoriju izveide, tas, pirmkārt, saistīts ar valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumu sniegšanu, kas ir labi, jo līdzšinējam iestāžu pakalpojumu kopumam, kas jau ir pieejams Madonā, varētu pievienoties arī citi, kā, piemēram, uzņēmumu reģistrs un dažas inspekcijas. Otrkārt, mūsu pašvaldībām pašām jāspēj identificēt tos virzienus, kuros varam veikt daudzpusējās interesēs balstītus pasākumus. Tā kā plānotā sadarbības teritorija sakrīt ar bijušo Madonas rajona teritoriju, pašvaldību līdzšinējās sadarbības saites jau ir tradicionāli veidojušās un mūsu sadarbība ir loģiska. Jau šobrīd spēkā esošie likumi pašvaldībām uzliek par pienākumu dažādas sadarbības formas. Piemēram, Civilās aizsardzības likums nosaka, ka sadarbības teritorijā jāveido kopīga civilās aizsardzības komiteja. Pirms dažām dienām visu novadu vadītāji tikāmies arī biznesa inkubatorā „Ideju cehs", kas apkalpos visu bijušā rajona teritoriju, līdz ar to iezīmējot sadarbību uzņēmējdarbības jomā. Līdzīgi ir arī ar izglītību, sportu un kultūru, kur daudzi procesi joprojām tiek organizēti līdzīgi kā rajona padomes laikā, – skaidroja Andrejs Ceļapīters, minot, ka būs funkcijas, kuru kopīgu izpildi sadarbības teritorijas pašvaldībām uzliks par pienākumu veikt likums, taču būs arī brīvprātīgas sadarbības formas.
Domes priekšsēdētājs neslēpa, ka kopš novadu izveides, kārtojot ikdienas darbus, ar bijušā rajona pašvaldību vadītājiem kopīgi sanākt iznācis retāk, taču, izveidojoties sadarbības teritorijām, tikšanās būs biežākas.
Māris Justs pēc tikšanās ar VARAM pārstāvjiem atzina, ka lielu skaidrību saruna nav viesusi, jo, viņaprāt, pašiem ministrijas pārstāvjiem nav īsti skaidra tālākā rīcība.
– Patlaban ir izvirzīts piedāvājums veidot sadarbības teritorijas. Izklausās labi, taču nav īsti saprotams, kas tās būs par teritorijām, ar to domājot – kādas būs to funkcijas un darbības princips. Sarunās ar ministrijas pārstāvjiem izskanēja, ka teritoriju izveide nepieciešama, lai atbilstoši tām dažādas valsts pārvaldes iestādes varētu veidot savas struktūras. Taču šis pamatojums neietver pašvaldību problēmas (kuras tā īsti neviens nespēj identificēt) un to risinājumu. Manuprāt, mūsu novadi bijušā rajona teritorijā sadarbojas ne slikti, un, ja ir bijusi nepieciešamība, sadarbība ir veidota arī ar citu teritoriju novadiem, tādēļ, vadoties no pašvaldību viedokļa, sadarbības teritoriju noteikšanai lielu jēgu nesaskatu. Ja teritorija tiks izveidota bijušā rajona mērogā, mums pretenziju nav, taču, kā jau minēju, nav īsti skaidrs, kādēļ tas nepieciešams un kā tas ietekmēs pašvaldību darbību, – savu viedokli pauda Māris Justs.
02.12.2016.