Ar nākamā gada 1. janvāri darba devējam neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā pilnu vai nepilnu slodzi, minimālās sociālās iemaksas būs jāveic trīs ceturtdaļas no valstī noteiktās minimālās algas, bet 2018. gadā – jau no visas minimālās algas, paredzot arī izņēmuma kategorijas. Viedokli, kā tas skars pašvaldības, lūdzu izteikt Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītāju Andreju Jankovski un Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu.
Vismaz minimāla aizsardzība
– Tam budžetā būs jāparedz papildu līdzekļi. Pēc tam pārmaksāto daļu jau atmaksās gadījumos, kad darbinieks strādā nepilnu slodzi vairākās vietās, – atzīst Andrejs Jankovskis. – Tas radīs zināmas neērtības darba devējam, bet šīs neērtības ir attaisnojamas, jo sociālo iemaksu veikšana no minimālās algas cilvēkiem tomēr nodrošina vismaz minimālu sociālo aizsardzību, tāpēc neko nevar čīkstēt. Turklāt tie nebūt nav tie bagātākie cilvēki. Viņi minimālo algu jau „salasa", strādājot nepilnu slodzi vairākās vietās, un, protams, viņiem katrs eiro ir no svara. Iemaksas pilnā apmērā būs jāmaksā pamatdarbavietai, kur tiek iesniegta nodokļu grāmatiņa, un tā būs šis „donors", kuram atgriezīs pārmaksāto daļu.
Vienmēr jāizvērtē ieguvumi
– Es jau saprotu, kas aiz tā visa slēpjas. Ne jau nu tik ļoti tiek domāts, lai cilvēki saņemtu lielāku pensiju, bet gan valstij ir vajadzīga nauda. Mūsu pašvaldībā gan nav tik daudz cilvēku, kuri strādātu nepilnu slodzi un saņemtu mazāk, nekā valstī noteiktā minimālā alga. Tādu pēc izvērtēšanas mums būs ap 10 amatu vietu, – akcentē Vilnis Špats. – Pašvaldībai varbūt šo papildu slogu būs vieglāk panest, bet ko lai dara uzņēmējs, kurš nevar atļauties algot darbiniekus ar pilnu slodzi? Ja jau viņš tagad nevar maksāt minimālo algu, kā lai veic sociālās iemaksas par to daļu, ko viņš darbiniekam nemaz nemaksā. Tad jau viņam gandrīz vai jāpāriet pelēkajā zonā vai jāpārtrauc uzņēmējdarbība. Bet, manuprāt, būtu jāatbalsta arī tie uzņēmēji, kas novados spēj nodrošināt kaut vai tikai nepilnu darba slodzi.
Pirms pieņem kādu lēmumu, tomēr vajadzētu vienmēr izvērtēt ieguvumus un zaudējumus, būtu jāsaliek abās pusēs un jāsecina, kam ir pārsvars. Labi, ja pozitīvu ieguvumu ir vairāk, bet es nezinu, vai tas ir izvērtēts.
Katrā ziņā es neesmu sajūsmā par šādiem jauninājumiem, taču ne jau tādam vien mūsu nestabilajā likumdošanā esam gājuši pāri. Gan jau to arī pārdzīvosim. Iespējams, ka tas dos arī kādu pozitīvu efektu un viss sakārtosies.
02.12.2016.