Skrides fonds, organizējot eseju konkursu „Gleznoju Latvijas simtgadi", Madonas un Cesvaines novada bērnus un jauniešus aicināja: „2018. gada 18. novembrī svinēsim Latvijas simtgadi. Latviju veido ikkatrs no mums. Katram mums ir savas domas, kā valsti padarīt stiprāku, bagātāku, varenāku, taisnīgāku un skaistāku."
Konkurss ir noslēdzies, vietas un balvas – sadalītas, bet ikdienā būtu svētīgi neaizmirst esejās izteiktās atziņas.
Anete Tropa (Praulienas pamatskola, 1. vieta 5.-6. klašu grupā) Latviju ir ietvērusi krāšņā dziesmu svētku gleznā, un ir skaidrs, ka viņa būs starp tiem, kuri šo gleznu zīmēs tālāk – kuri kops, sargās Latviju un tās tradīcijas un leposies ar tām. Savukārt Rihards Pēčs (Dzelzavas pamatskola, 2. vieta 5.-6. kl. gr.) domā, ka Latviju veido ikkatrs cilvēks ar savu gaišo un tumšo enerģiju, bet Rūdolfs Briedis (Bērzaunes pamatskola, 3. vieta 5.-6. kl. gr.) mūsu valsti salīdzina ar bērzu – kuplu, krāsainu, mainīgu.
Tēlaini, spilgti, ļoti emocionāli savu Latviju ir uzgleznojis Oskars Goters (Cesvaines vidusskola, 1. vieta 7.-9. kl. gr.): te ievijas gan gadalaiku atnestās krāsas, gan dažādu paaudžu pieredze, ko Oskars ir pratis izzināt savā ģimenē – no vecvecākiem un vecākiem. „Es novēlu, lai mums kopā izdodas ierakstīt vēstures grāmatā daudz jaunu, skaistu, darbīgu lapaspušu," viņš raksta, un aiz rindiņām lasām, ka puisis pats būs jaunā, skaistā un darbīgā veidotājs. Ļoti personīga ir Agneses Pipcānes (Dzelzavas pamatskola, 2. vieta 7.-9. kl. gr.) Latvija, kura krāsas gūst no zemnieku darba, ģimenes mīlestības, cilvēku enerģijas un gara attīstības, dejām, dziesmām, senajām zināšanām un dabas. Viņa ir pratusi skatīties ar sirdi – tā, kā meiteni ir mācījusi vecmāmiņa.
Aktīvākus un enerģiskākus triepienus Latvijas gleznā ievelk Agnija Pēča (Dzelzavas pamatskola, 3. vieta 7.-9. kl. gr.): viņa tik ļoti mīl savu vecvecāku Īdeņu, savu bērnības zemi, ka grib tur atgriezties, lai strādātu, attīstītu šo seno vietu un tradīcijas. Agnija raksta: „Manuprāt, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, tradīciju godāšana un katra mazākā nostūrīša atjaunošana un celšana saulītē būtu pamatlietas, par kurām jāpadomā, lai Latvija uz simtgadi saplauktu visā krāsu krāšņumā." Apgalvojot, ka „viens cilvēks jau ir tauta", savu aktīvo pozīciju izsaka arī Kitija Lazdupe (Madonas pilsētas 2. vidusskola, 2. vieta 10.-12. kl. gr.). Jauniete analizē ekonomiskās un politiskās problēmas, kas valstij būtu jāatrisina ceļā uz simtgadi. Par latviešu valodas un skolotāja profesijas nozīmīgumu raksta Iluta Bistrova (Cesvaines vidusskola, 3. vieta 10.-12. kl. gr.), kas savu gleznu veido, skatoties no Cesvaines pils torņa.
Žūrijas pārstāvis mākslas kritiķis Vilnis Vējš atzīst: „Ir saviļņojoši apzināties, ka Latvijā aug jauna paaudze, kura mīl savu zemi. Skolēnu teksti pārliecināja ar jūtu patiesumu un bagātu, labskanīgu latviešu valodu. Īpaši interesanti bija lasīt esejas, kurās autori saista tēmu ar savu personisko pieredzi, pauž oriģinālas domas un atjautīgi virza stāstījumu."
Konkursam iesūtīto eseju skaits nebija liels, taču darbi bija kvalitatīvi. Lai uzturētu augstu latiņu un veidotu apziņu, ka esejā ir jāiegulda enerģija, vidusskolas klašu grupā 1. vietu žūrija (mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ārsts kardiologs Andris Skride, žurnāla „Kapitāls" literārā redaktore Sanita Dāboliņa, zemnieku saimniecības vadītājs Madonas novada domes deputāts Artūrs Čačka) šoreiz nolēma nepiešķirt. Konkursā tika pārstāvēta Bērzaunes, Praulienas, Liezēres, Dzelzavas pamatskola, Madonas pilsētas 2. vidusskola un Cesvaines vidusskola. Paldies visiem konkursa dalībniekiem, paldies skolotājiem, kuri palīdzēja skolēniem izprast tēmu!
„Mūsu Latvija ir tikai mūsu, tā pieder katram no mums, kas dzīvo šajā zemē un to no sirds mīl. Vai kāds mums uzdrošināsies to atņemt? Vai mēs paši spēsim to nemainīt pret spožiem dārgakmeņiem? Es ticu, ka spēsim," apgalvo Katrīna Baltā (Praulienas pamatskola, 3. vieta 7.-9. kl. gr.).
Turpināsim gleznot nākamgad!
30.11.2016.