Nākamā gada valsts budžets nu ir pieņemts. Kā ierasti, ar pozīcijas deputātu Saeimā atbalstu un asu opozicionāru kritiku.
Gadi iet, bet galvenā valsts dokumenta pieņemšanas process nemainās. Tas notiek diezgan ātros tempos un neņemot vērā opozīcijas iebildumus. Un kas interesanti – pietiek opozicionāriem nokļūt valdībā, kā mainās arī retorika un iepriekšējos gados peltais budžeta tapšanas process un prioritātes jau tiek slavētas un pausts atbalsts, kaut gan tā veidošanas principi nav mainījušies. Tā savulaik bija arī ar zemniekiem un zaļajiem, kad spēku samērs Saeimā viņiem liedza iespēju būt valdībā un atrasties starp Saeimas pozīcijas partijām.
Būdami pozīcijā, deputāti nav gatavi atteikties arī no deputātu kvotām, kas ikreiz izraisa lielu rezonansi sabiedrībā, bet šogad jo īpaši – gan atvēlētā nesamērīgi lielā finansējuma (ap 20 miljonu eiro), gan izvēlēto aktivitāšu dēļ. Visspilgtāk tas izpaudās iecerē piešķirt 30 tūkstošu eiro leģendārās rokgrupas „Līvi" jubilejas albuma izdošanai, pašiem mūziķiem par to nemaz nezinot.
Patiešām var tikai pabrīnīties, cik viegli dažādiem kultūras un izklaides pasākumiem jeb „savējo" projektiem tiek piešķirta valsts nauda, bet tad, kad jāglābj smagi slimās Baibas Barones dzīvība un nepieciešami 50 000 eiro aknu transplantācijas operācijai, jādzird ciniskais, ka budžetā tādu līdzekļu nav, un kārtējo reizi nepieciešamais finansējums jāsaziedo tautai. Ziņa no Tartu klīnikas par veiksmīgi veikto aknu transplantācijas operāciju spārno un ļauj cerēt, ka šis būs stāsts ar laimīgām beigām un ka pratīsies arī Veselības ministrija, kas sola līdzekļus šādām operācijām, sākot ar 2018. gadu, paredzēt valsts budžetā.
Tomēr jāatzīst, ka iepriekš paustie solījumi par līdzekļu palielināšanu vairākās jomās budžetā ir raduši atspoguļojumu konkrētos skaitļos. Nākamgad finansējums veselības jomā pieaugs nepilnu 64 miljonu eiro apmērā. Plānots, ka speciālisti par valsts budžeta naudu varēs nodrošināt par 400 tūkstošiem pacientu vizīšu vairāk, savukārt endoprotezēšanu iecerēts papildus nodrošināt gandrīz 1400 pacientiem.
Finansējums valsts aizsardzībai būs par 98 miljoniem lielāks, un tas sasniegs 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet 2018. gadā to palielinās līdz 2 procentiem. Nozīmīgs finansējuma pieaugums paredzēts arī pedagogu darba algas reformas tālākai īstenošanai. Papildu finansējums tiks novirzīts arī vairākām citām jomām.
Atliek vien cerēt, ka finansējuma palielinājums kārtējo reizi nepazudīs kā „melnajā caurumā", bet saņemto pakalpojumu veidā to reāli izjutīsim arī mēs ikdienā.