Svētdien klāt pirmā advente, ar ko aizsākas četru nedēļu ilgais Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Svecītes aizdegšana adventa vainagā liek uz mirkli piestāt, sajust sevī mieru un ienest to arī mājās. Svētku tuvošanos skaistāku padara arī pats adventa vainags, ko gadu no gada var gatavot, liekot lietā savu fantāziju.
Veikalos un tirdziņos var iegādāties jau gatavus veidojumus, tomēr madonietei EGIJAI ROMANČUKAI vislabāk patīk pašas darinātais. Adventa vainagus viņa aizsākusi veidot pirms aptuveni septiņiem gadiem – sākumā tikai sev, bet ar laiku aizdomājusies – kāpēc gan ne arī citiem? Egija teic, ka nu jau trīs gadus pēc paziņu un draugu vēlmēm veido adventa vainagus. Tas, protams, ir laikietilpīgs darbs un prasa arī izdomu, bet radošais process viņai sagādā prieku.
– Pārsvarā vainadziņos izmantoju dabas veltes, bet patīk arī krāšņi akcenti, ko var iegādāties veikalos. Vainaga pamatni vislabprātāk veidoju no egļu zariem, jo tie, manuprāt, izskatās visskaistāk, rodas arī patīkams aromāts, kas mājās ienes svētku izjūtu. Protams, ir jāpieliek nedaudz vairāk pūļu, nekā veidojot vainagu, teiksim, no priežu zariem, jo eglei patīk durstīties. Bet tā ir gaumes lieta. Ja vien vainadziņu darina ar prieku, viss jau sanāk skaisti, – secina Egija Romančuka. Lai vainadziņš sanāktu interesantāks, dabas materiālus var papildināt arī ar otrreizējiem materiāliem, piemēram, apnikušiem eglīšu rotājumiem, virtenēm, dzijas kamoliņiem, no kuriem neko prātīgu vairs nevar noadīt, u. c. Pēc gaumes var variēt ne tikai ar svecīšu formu un krāsu, bet arī daudzumu, piemēram, praktisks ir risinājums ar vienu lielu sveci adventa vainaga centrā, ko iedegt katru nedēļu.
Tā kā Ziemassvētki Egijai ir vieni no mīļākajiem svētkiem gadā, advents ir īpašs gaidīšanas un prieka laiks. Domu lidojums par kompozīciju un krāsu salikumu pie viņas parasti atnāk pats un visbiežāk – negaidīti. Citreiz ar vainadziņu veidošanu sanāk apstāties vien tad, kad izbeigušies materiāli.
Egija pauž: – Katrā ziņā es tā īpaši neprātoju – ko nu tagad izveidot? Visbiežāk, ķeroties pie darbiņa, idejas pašas atnāk. Parasti kaut ko darinu vakarā, kad mājās no bērnudārza ir arī mans mazais palīgs.
Jaunieti vienmēr, jau kopš bērnības, ir aizrāvuši dažādi rokdarbi, radošas nodarbes, tomēr nekas nav apgūts speciāli – visas prasmes nākušas pašmācības ceļā, izņemot obligātās mājturības pamatus, kas ielikti skolas laikā. – Patīk šūt, adīt, tamborēt, pērļot, pieprotu arī floristiku, lieku gela nadziņus. Kopumā varētu teikt, ka esmu radošs cilvēks jeb, kā joko ģimene un draugi, plaša profila speciālists, – teic Egija.
Iepriekš Egija Romančuka strādājusi par šuvēju uzņēmumā „Krontex", diemžēl sakarā ar tā slēgšanu viņa šobrīd ir darba meklējumos. Līdz ar to pašas rokām darinātais Egijai reizē ir gan kā hobijs, relaksēšanās un ļaušanās fantāzijas lidojumam, gan arī iespēja nopelnīt kādu lieku kapeiku. Turklāt šādām lietiņām ir ne tikai praktisks pielietojums, bet arī pievienotā vērtība, ko veikalā ne par kādu naudu nenopirkt.