Ļoti iespējams, ka nedēļas laikā pie jauniem vadītājiem tiks divi Madonas novada kultūras nami – par Mētrienas tautas nama vadītāju Madonas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 16. novembrī deputāti jau iecēla Lauru Biķernieci, savukārt šodien, 23. novembrī, Madonas novada domes sēdē notiks balsojums par Madonas pilsētas kultūras nama vadītāja amatu, uz kuru kultūras un sporta komiteja, izvērtējot 14 kandidatūras, iecelšanai ir nolēmusi virzīt pašreizējo kultūras nama direktores pienākumu izpildītāju Ilzi Šulci.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks un kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Agris Lungevičs, kas kopā ar kolēģiem no kultūras komitejas izvērtēja pretendentus, minēja, ka kopumā uz Mētrienas tautas nama vadītāja vakanci bija pieteikušies deviņi cilvēki, no tiem administratīvo vērtēšanu izturējušas četras kandidatūras, kuras tika uzaicinātas uz darba pārrunām. Domes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka Laura Biķerniece pārrunās komiteju pārliecinājusi, ka būs laba Mētrienas tautas nama vadītāja. Arī Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājs Andris Dzenovskis domes sēdē minēja, ka ar jauno vadītāju viņam nebūs grūtību sastrādāties, jo abiem ir kopīgs mērķis – rūpes par pagasta bagātīgo kultūras dzīvi.
Laura Biķerniece Mētrienas tautas nama vadītājas pienākumus sāka pildīt ar 2016. gada 17. novembri. Iepazīstinot ar sevi, Laura Biķerniece atzina, ka līdz šim darba pieredze kultūras dzīvē viņai nav bijusi bagātīga, vairāk darbs bijis saistīts ar tūrisma nozari, taču šobrīd viņa turpina izglītoties šajā jomā. Plašāku sarunu ar jauno Mētrienas tautas nama vadītāju varēsit lasīt kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
Šogad meklēti vairāki vadītāji
Šogad jauna vadītāja meklējumos ir bijuši trīs Madonas novada kultūras/tautas nami (Madonas, Mētrienas un Kalsnavas). Laikrakstā jau esam informējuši, ka 2014. gadā pašvaldībā tika izstrādāta jauna novada kultūras namu vadītāju un kolektīvu atalgojuma sistēma. Agrāk kultūras namu direktori saņēma 50% no pārvaldes vadītāja atalgojuma. Šāda sistēma tika noteikta 2009. gadā, veidojot novadu, taču laika gaitā sevi neapliecināja, jo darba apjoms bija atšķirīgs, taču atalgojums neatkarīgi no darba apjoma – nemainīgs. Domes izveidotā darba grupa izstrādāja kritērijus, kas varēja ietekmēt vadītāja atalgojumu, un tie bija – kolektīvu skaits un organizēto pasākumu daudzums, kā arī kvalitāte. Balstoties uz šiem kritērijiem, arī tika veikts darba izvērtējums, un lielai daļai vadītāju atalgojums palielinājās, taču bija daži, kam tas samazinājās. Vaicāts, vai šis pat domes deputātu vidū neviennozīmīgi vērtētais vadītāju izvērtējums nav ietekmējis to, ka pašvaldībai pēdējā gada laikā bijis vairāk jānodarbojas ar kultūras iestāžu vadītāju meklējumiem, Agris Lungevičs šādu iespēju neizslēdza, taču piebilda, ka uz katru gadījumu jāraugās individuāli.
– Iespējams, tieši atalgojums ir bijis viens no dzinuļiem meklēt citu darbu. Pēc 2014. gada sistēmas izveides atalgojums vadītājiem vidēji pieauga par 22%, kas nav maz, taču, neraugoties uz to, vadītāju atalgojums joprojām nav konkurētspējīgs. Vadītāju darba izvērtēšana radīja zināmu nepatiku, un, kaut arī izvērtēta tika salīdzinoši neliela daļa no darba rezultātiem, kas varēja izmainīt mēnešalgu pārdesmit eiro robežās, uz kopējās algas fona, manuprāt, tam nevajadzētu kalpot par izšķirošu iemeslu meklēt citu darbu.
Jāatzīst, ka novadā arī esmu novērojis tendenci, ka mums kādā brīdī notiek stihiski darbinieku meklējumi kādā no jomām. 2012. gadā šāda situācija bija ar skolu direktoriem, šobrīd – ar tautas namu vadītājiem, – norādīja Agris Lungevičs.
Varētu izvērtēt arī pārvalžu vadītājus
Domes priekšsēdētāja vietnieks atzina, ka pirms gada notikušais kultūras iestāžu vadītāju darba kvalitātes izvērtējums ir bijis pozitīvs stimuls un vairākos pagastos kultūras dzīve kļuvusi ražīgāka.
– Varēja redzēt, ka daudziem vadītājiem tas bija kalpojis par motivāciju un viņi bija ļoti centušies. Kultūras un tautas nami ir vienīgās iestādes, kurās notiek šāds vadītāju darba izvērtējums, un apzinos, ka tas ir raisījis diskusijas, taču, manuprāt, šī pieeja ir pareiza, jo darbiniekam ir jābūt motivācijai un iespējai ar savu darbu nopelnīt vairāk. Vadītāja spējai piesaistīt papildu kolektīvus vai noorganizēt pasākumus ir jāatspoguļojas atalgojumā. Protams, pilnībā no subjektīvisma vadītāju darba izvērtējumā izvairīties nevar. Kolektīvu un pasākumu skaits ir viegli konstatējams, taču pasākumu kvalitātes vērtējums ir subjektīvs, jo ne visos ir iespēja pašiem piedalīties, līdz ar to jāpaļaujas uz citu cilvēku viedokli, – skaidroja domes priekšsēdētāja vietnieks.
Šobrīd ir atklāts jautājums, vai šāds vadītāju izvērtējums būtu nepieciešams arī citās jomās.
– Esam domājuši par pagastu pārvalžu vadītāju izvērtēšanas modeli. Likums nosaka, ka darbinieku izvērtējums ir jāveic katrā valsts iestādē, taču jautājums ir par metodēm, kā novērtēt darba kvalitāti. Neraugoties uz grūtībām, manuprāt, šis ir pareizais virziens, kurā iet, un uz to jāiet, – uzsvēra Agris Lungevičs.
DĀVJA VECKALNIŅA (Madonas novada pašvaldība) foto