Džons Montegjū ceturtais grāfs Sendvičs bija cilvēks, kurš pārāk daudz nerēķinājās ar tā laika valdošajiem sabiedrības uzskatiem. Viņš pilnīgi atklāti dzīvoja ar savu mīļāko Martu Reiju (18. gs. kaut kas pilnīgi neiedomājams), viņa māja atgādināja kaut ko vidēju starp suņu stalli (tie pa pili klejoja vairāki desmiti) un džungļiem – pa telpām lidinājās no Indijas atvestie papagaiļi.
Trīs reizes Anglijas karalis viņu iecēla par Admiralitātes Pirmo lordu (mūsdienu valodā – Kara flotes ministru), trīs reizes parlaments viņu no šī ienesīgā amata ar troksni patrieca. Likumdevējiem likās, ka ekstravagantais aristokrāts neko nesaprot jūras lietās. Īstenībā Džons Montegjū, kā daudzi talantīgi cilvēki, vienkārši bija apsteidzis savu laikmetu. Pēdējo reizi viņu atvaļināja par to, ka viņš tērēja Admiralitātes naudu bezjēdzīgiem (pēc parlamentāriešu domām) eksperimentiem dzelzs kuģu būvei un absolūti bezmērķīgai Džeimsa Kuka ekspedīcijas finansēšanai (kad Kuks atklāja Austrāliju, visus nopelnus sev, protams, piesavinājās Sendviča pēctecis).
Taču cilvēku atmiņā Sendviča vārds saglabājies pavisam cita iemesla, viņa izteiktākās kaislības – kāršu spēles – dēļ. Reiz 1762. gadā Londonas Bifšteka klubā, jau kuro stundu spēlējot (runāja, ka viņš spējot spēlēt pat vairākas diennaktis bez pusdienošanas un gulēšanas), Džons Montegjū sulainim lūdzis pasniegt starp divām maizes šķēlēm ieliktu aukstas teļa gaļas gabalu. Tagad viņš varēja, vienā rokā turot uzkodu, otrā – kārtis, ēst, turpinot spēli. Viņa spēles partneriem šāds pusdienošanas veids – bez naža un dakšiņas, ar rokām tieši mutē – iepatikās, un viņi pasūtīja „to pašu, ko Sendvičam". Ja ticam leģendai – tā dzima britu populārākā uzkoda.
Šodien briti gadā apēd 11,5 miljardus sendviču, no kuriem 3 miljardus pērk, bet pārējos gatavo mājās. Sendvičus ražojošā un patērējošā nozare gadā apgroza 6 miljardus sterliņu mārciņu (vairāk kā 8 miljardus eiro) lielu kapitālu. Britu Sendviču asociācija, kas apvieno gan īpašās sviestmaizes (tās pildījums gan ir kļuvis dažādāks un bagātīgāks) ražotājus, gan pārdevējus, regulāri rīko nacionālos sendviču festivālus. Galvenās svinības notiek Sendvičas pilsētā Kentas grāfistē Anglijas dienvidaustrumos, festivāla goda priekšsēdētājs ir jau vienpadsmitais grāfs Sendvičs.
Starp citu, Džeimss Kuks neaizmirsa, kam jāpateicas par iespēju doties slavenajā ekspedīcijā; viņa doto Sendviča salu vārdu ģeogrāfi gan vēlāk pārmainīja par Havaju salām, taču Atlantijas okeāna dienvidu daļā vēl joprojām ir Dienvidsendviču arhipelāgs, bet salas Austrālijas dienvidos un Aļaskas līcī nes Montegjū vārdu.