Diezgan plašu rezonansi sabiedrībā ir guvis Ineses Apeles nodoms dāvināt Gaiziņkalna virsotni Latvijas valstij tās 100. dzimšanas dienā, neizslēdzot sadarbību arī ar Madonas novada pašvaldību. Viedokli, kam vajadzētu piederēt Latvijas augstākajai virsotnei, lūdzu izteikt Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku un Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāju Ilzi Dreimani.
Apsveicama iniciatīva
– Tā ir apsveicama iniciatīva, un, protams, būs ļoti labi, ja Latvijas augstākā virsotne tiks uzdāvināta un piederēs valstij, būs brīvi pieejama un interesenti to varēs bez maksas apmeklēt un apskatīt. Bet droši vien šī objekta apsaimniekošana tāpat tiks uzticēta pašvaldībai, līdzīgi, kā tas ir attiecībā uz valstij piederošām brīvajām zemēm pašvaldību teritorijās, – akcentē Tālis Salenieks. – Atklāts gan ir jautājums, vai pašvaldībām būtu jānodarbojas ar tādām lietām kā virsotņu uzturēšana, vai tā ir pašvaldības funkcija. Protams, skatu torni kā ieguldījumu jau var uzbūvēt, bet kādam – vietējai pašvaldībai vai pagasta pārvaldei – tas tomēr būs jāuztur un jāapsaimnieko. Domāju, ka Madonas novada pašvaldība, ja tai valsts pēc dāvinājuma saņemšanas uzticēs šī objekta apsaimniekošanu, tiks ar to galā. Madonas novads taču ir liels un spēcīgs, lai veiksmīgi veiktu arī šādus pienākumus.
Jāatrod kopsaucējs
– Droši vien šādiem nacionālas nozīmes objektiem būtu jāpieder valstij un tiem nevajadzētu atrasties privātīpašumā. Svarīgi, lai tie būtu publiski pieejami. Bet skaidrs ir arī kas cits – Gaiziņkalnam kā tūrisma objektam ir jābūt pievilcīgam ar sakārtotu infrastruktūru un skaistu ainavu, – uzsver Ilze Dreimane. – Sarkanbaltsarkanajam karogam tur būtu jāplīvo ne tikai tāpēc, ka tā ir Latvijas augstākā virsotne. Vajadzētu vēl kaut ko vairāk, un sakārtota vide ir viens no priekšnosacījumiem.
Grūti gan pateikt, vai valsts investēs līdzekļus un kādai institūcijai pēc dāvinājuma saņemšanas uzticēs Gaiziņkalna apsaimniekošanu. Man šķiet, ka pašvaldība būtu pat vairāk ieinteresēta šo objektu sakārtot pēc iespējas ātrāk. Tā ir tuvāk, labāk pārzina situāciju un iespējas. Neesmu tik ļoti iedziļinājusies, kāpēc noticis šāds pavērsiens, bet, manuprāt, sarunās ar pašvaldību pietrūcis abpusējas sapratnes. Spriežot pēc tā, kas izskanējis publiskajā telpā, kaut kāda nesaprašanās ir bijusi, taču jācer, ka visas ieinteresētās puses atradīs kopsaucēju un spēs sadarboties, lai Gaiziņu izveidotu par pievilcīgu tūrisma objektu, kas spētu piesaistīt gan pašu, gan Latvijas viesu uzmanību.