Tvaika nosūcēji daudzdzīvokļu mājās, kuri ir uzstādīti virtuvēs virs gāzes plītīm un pievienoti ventilācijas lūkām, visticamāk, pēc diviem gadiem būs jānojauc vai arī jāiegādājas elektriskā plīts.
Jaunie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka Latvijā līdz 2019. gada 1. janvārim dzīvokļu īpašniekiem ir jālikvidē ventilācijas šahtās ievadītie virtuves gaisa nosūcēji. Izmaiņas tajos paredz, ka daudzdzīvokļu objektā dabiskās ventilācijas kanālam ir aizliegts pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves.
Šajā gadījumā runa ir par virtuves nosūcējiem tikai virs gāzes plītīm. Uzstādot virs tām gaisa nosūcēju, tā izejošā caurule parasti ir ievadīta virtuves sienā tuvākajā pieejamajā caurumā, kas bieži ir mājas kopējā ventilācijas sistēma. Padomju laikā būvēto namu dzīvokļos paredzēts dabiskais ventilācijas kanāls, taču tam bez jebkāda saskaņojuma pieslēgtas mehāniskās ierīces, tostarp tvaika nosūcēji.
Drošības apsvērumu dēļ
Jaunās likuma normas, kā skaidro speciālisti, ir pieņemtas iedzīvotāju drošības apsvērumu dēļ, jo pie ventilācijas lūkām pievienotie tvaika nosūcēji reāli apdraudot dzīvību. Pēdējā laikā Latvijā ir bijuši gadījumi, kad gāzes noplūde izraisījusi sprādzienu. Tieši dabiskās ventilācijas kanāla aiztaisīšana ciet var būt par iemeslu tam, ka gāze dabiskā veidā neizplūst ārā. Rīgas Tehniskās universitātes profesors Andris Krēsliņš TV ziņu raidījumos vairākkārt ir skaidrojis, ka, ja dabiskās ventilācijas nav, tad izplūdusī gāze telpā var sakrāties arī līdz tādai koncentrācijai, kad tā jau kļūst sprādzienbīstama. Un, ja kāds, ieejot dzīvoklī, ieslēdz gaismu vai uzrauj sērkociņu, var arī notikt sprādziens.
Uz ko noteikumi neattiecas
Jaunie noteikumi neattiecas uz tiem, kuriem pie tvaika nosūcēja ir atsevišķs dabiskās ventilācijas kanāls vai arī elektriskā plīts. Tomēr tūkstošos dzīvokļu tieši virs gāzes plītīm ir nosūcēji, pievienoti vēdināšanas lūkai.
Pagaidām gan nav skaidrs, kas kontrolēs to, lai padomju laika māju dzīvokļos virs gāzes plītīm pie ventilācijas lūkām pievienotie tvaika nosūcēji tiktu nojaukti. Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējis, ka cilvēkiem pašiem būtu jāsaprot, ka par savu drošību ir jārūpējas, un tikai tad, kad būs sūdzības, VUGD izlases veidā veiks pārbaudes un, konstatējot nelikumīgu tvaika nosūcēja pievienošanu mājas kopējai ventilācijas sistēmai, pieņems mērus.
Prasības pamatotas
To, ka izvirzītās prasības jaunajos Ugunsdrošības noteikumos attiecībā uz nelegāli uzstādītajiem tvaika nosūcējiem virs gāzes plītīm daudzdzīvokļu mājās ir pamatotas, sarunā atzina arī SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns.
– Tas rada zināmu apdraudējumu cilvēku drošībai. Arī Madonā ir bijuši satraucoši atgadījumi, kad, piemēram, kādā dzīvoklī nesaprotamu apstākļu dēļ uzsprāga restītes, bet tas notika, ieslēdzot pie kopējās ventilācijas lūkas pievienoto tvaika nosūcēju. Secinājām, ka acīmredzot tur bija nogulsnējusies gāze. Ieslēdzot tvaika nosūcēju, radās elektriskā dzirksts, kas arī izraisīja eksploziju. Madonā šādi bīstami atgadījumi ir beigušies ar salīdzinoši nelieliem bojājumiem, bet citās pilsētās Latvijā tiem ir bijušas daudz nopietnākas sekas. Tāpēc es arī uzskatu, ka jaunajos Ugunsdrošības noteikumos noteiktās prasības par to, ka tvaika nosūcējus virs gāzes plītīm nedrīkst pievienot pie kopējās ventilācijas sistēmas, ir pareizas, jo ir jānodrošina pastāvīga gaisa apmaiņa telpā, – akcentēja Osvalds Lucāns.
Jautāts, vai tas nozīmē, ka padomju laikā būvētajās daudzdzīvokļu mājās no tvaika nosūcējiem virs gāzes plītīm būs jāatsakās, viņš atzina, ka tos saglabāt, neko nemainot, būs diezgan problemātiski. Taču pavisam šādu iespēju izslēgt nevarot, jo tas ir atkarīgs no katras konkrētās mājas un iespējas gaisa nosūcēju virs gāzes plīts pievienot atsevišķam, nevis dabiskās ventilācijas kanālam.
– Ir mājas, kur ir izbūvētas vairākas ventilācijas šahtas, tāpat dūmvadi, līdz ar to, kā turpmāk rīkoties – vai kādu no tiem atvēlēt tvaika nosūcēju virs gāzes plītīm pievienošanai, ir iedzīvotāju pašu ziņā. Bet tādā gadījumā ir jārēķinās, ka ir iespējama ēdienu smaržas izplatīšanās no kaimiņu dzīvokļiem. Arī ventilācijas šahtas būtu jātīra regulāri, bet daudzviet to pēc tā saucamā eiroremonta ir grūti izdarīt, tām vienkārši netiek klāt. Ne jau velti pie tām bija vai daļā joprojām ir restītes, kuras ventilācijas šahtas tīrīšanas laikā tiek aiztaisītas, lai putekļi, eļļas tvaiku nogulsnes, netīrumi neiekļūtu dzīvoklī, bet sakristu apakšā un tos varētu savākt. Dažās mājās šai ziņā, tās būvējot, ir nogrēkojušies arī celtnieki, tāpēc risinājums katrā mājā var būt atšķirīgs. Katrā ziņā dzīvokļu īpašniekiem daļa mājas naudas uzkrājumu ir jāatvēl arī šādām lietām. Dabiskās ventilācijas kanāls arī tad, ja tur nav pievienoti tvaika nosūcēji, būtu jātīra regulāri, – iespējamos risinājumus ieskicēja pašvaldības uzņēmuma vadītājs.
Kas kontrolēs un apsekos
Uz jautājumu, kā praktiski notiks jauno Ugunsdrošības noteikumu prasību izpilde un kas to darīs, viņš atzina, ka viss būs atkarīgs no tā, kā, ņemot vērā, ka tas skar kopīpašumu, tiks traktēts likums un vai šajā procesā būs tiesības iejaukties mājas apsaimniekotājam vai kādai citai institūcijai un iestādei. Piemēram, tiesības apsekot kopīpašuma sastāvdaļas, proti, dzīvokļus, līdzīgi kā mājas apsaimniekotājam, ir arī būvvaldei. Tādā gadījumā, konstatējot nelikumīgu tvaika nosūcēja pievienošanu kopējai ventilācijas sistēmai, varēs uzdot dzīvokļa īpašniekam, sastādot aktu, to noteiktajā termiņā nojaukt. Bet turpmākais jau būs atkarīgs no tā, vai būs iespējams piemērot arī kādas soda sankcijas. Citiem vārdiem – jāizveido likumiskā bāze, lai varētu izpildīt jaunajos Ugunsdrošības noteikumos paredzētās prasības.
– Droši vien par to, kā turpmāk rīkoties, būs jālemj māju iedzīvotāju kopsapulcēs un jāpieņem kārtības noteikumi, ka, ja kaut kas notiek, par sekām atbild konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Risinājumi var būt ļoti dažādi, bet skaidrs, ka būs pie šī jautājuma jāpiestrādā juridiski, jo jauno Ugunsdrošības noteikumu neievērošana var izraisīt bīstamas situācijas un lielas nepatikšanas. Bet attiecībā uz dzīvokļu apsekošanu – nepieciešamības gadījumā to jau tagad veic SIA „Madonas namsaimnieks" speciālisti, bet sarežģītākās situācijās piedalos arī pats. Kā, piemēram, šoruden Raiņa ielā 21, kur vienā dzīvoklī nesildīja radiatori. Apsekojot blakus esošo dzīvokli, konstatējām, ka, nomainot radiatorus, ir uzliktas nepareiza diametra caurules, līdz ar to sašaurinājuma dēļ samazinājusies siltuma caurplūde un kaimiņiem dzīvoklī ir par vēsu. Diemžēl šādu un citu remontu veikšana ar apsaimniekotāju bieži vien netiek saskaņota. Tas, ka obligāti nepieciešams šāds saskaņojums, nekur likumā nav teikts. Labi, ka ir diezgan daudz dzīvokļu īpašnieku, kuri veicamo remontu tomēr saskaņo ar mājas apsaimniekotāju, un tad arī parasti nav problēmu, – atzīmēja Osvalds Lucāns.