Aizvadītajā trešdienā bēbīšu skoliņā „Asniņš" viesojās mandalu terapeite, sertificēta dziedniece Sarmīte Makarova, lai iepazīstinātu klātesošos nodarbības apmeklētājus ar mandalām. Hinduismā un budismā mandala ir garīgs, rituālistisks simbols un reizēm mākslas darbs, kas apzīmē Visumu.
Kā mandalu savā dzīvē var ieviest latvietis, kas ikdienā nav saistīts ar Austrumu reliģiju? Sarmīte Makarova skaidro, ka mandalas ir spēcīgs instruments, ko cilvēks var izmantot savā labā dažādiem nolūkiem – sevis izzināšanai, garīgai un fiziskai dziedināšanai, pašattīstībai un izaugsmei, meditācijai. Vai gluži vienkāršoti – mandalas var kalpot kā radoša izpausme, laika atrašana sev un iedziļināšanās savās domās.
– Ar mandalām nodarbojos piecus gadus, pie manis mandalas atnāca grūtniecības laikā (un tas vispār sievietēm ir tāds kā atplaukšanas laiks, lai saprastu, ko dzīvē vēlas darīt). Principā aizgāju no ļoti labi apmaksāta darba, lai gan zinu, ka mūsdienu cilvēks labāk būs nelaimīgs drošā vidē, nekā laimīgs mazliet nedrošākos apstākļos. Mans lauciņš vairāk ir dziedniecība, tāpēc mandalu izmantoju kā terapeitisku instrumentu, darbam ar savām emocijām, lai padarītu gan sevi, gan savu dzīvi skaistāku un gaišāku, jo vienmēr jau var būt labāk. Lai zīmētu mandalas, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze vai māksliniecisks talants, vienīgais – spēja ļauties radīšanas procesam. Kāpēc tieši aplis? To savā laikā izpētījis jau Jungs, ka cilvēkam svarīgākā ir drošības izjūta. Viss, kas ir dabisks, tam ir apļveida forma. Arī praktiski var salīdzināt izjūtas, kādas ir, zīmējot uz apļveida vai kvadrāta formas papīra, – teic mandalupasaule.lv izveidotāja Sarmīte Makarova.
Jau mūsu senči apzinājās, ka apļiem un spirālēm ir dziļāka nozīme. Tos zīmēja uz akmeņiem un alu sienām, tādā veidā attēlojot, piemēram, Sauli un Mēnesi. Senās ciltis apļveida formu saskatīja arī cilvēka ķermenī un uzskatīja, ka šie apļi ir īpaši cieši saistīti ar jaunas dzīvības nākšanu pasaulē. Veidojot mandalas apli, ir svarīgi apzināties tās centru, jo tādējādi tiek simbolizēts katra cilvēka centrs, savs „es". Mandalu var veidot, tā sacīt – zīmēt, gan no centra, gan no malām – kāda ir atšķirība? Sarmīte atbild: – Kad strādā no centra, cilvēks iet uz ārpusi, un arī enerģija tādā veidā nāk ārā – varam vai nu no kaut kā atbrīvoties, vai atraisīt savu iekšējo spēku. Savukārt, ja ir kāds jautājums, uz ko nav atbildes, vai gribas sevi savākt kopā, jo cilvēks jūtas sadalījies uz visām pusēm, mandalu zīmē no ārējās malas un sevi „savāc kopā" centrā.
Mandalas var veidot, izmantojot visdažādākos materiālus – gan krāsas, gan krītiņus, gan plastilīnu, pat dabas materiālus vai kolāžas u. c. Mandalu terapeite piebilst, ka plastilīns ir labākais materiāls, ja no sevis gribas dabūt ārā besi – ar plastilīna bumbiņu veidošanu un izsmērēšanu uz papīra ir iespējams izcelt dziļi paslēptas, pat neapzinātas emocijas.
– Galvenais šajā radošajā procesā ir būt kā bērnam, ļaut sev būt, kaut vai uz tām divām minūtēm, veidojot mandalas. Ir jāļauj sev spēlēties – varbūt es gribu švīkāties, varbūt veidot apļus vai zīmēt puķītes. Lai roka dara, ko vēlas. Ja kādā brīdī šķiet, ka jums patīk tas, ko darāt, tas jau būs ārkārtīgi daudz, – uzsver Sarmīte.
Iesācējiem ieteic strādāt ar 4-6 krāsām, jo arī katrai krāsai ir sava enerģija un nozīme. Izvēloties krāsas no plašās krāsu gammas, jāpievērš uzmanība gan tām krāsām, kuras uzrunā uzreiz, gan tām, kuras nez kāpēc nepatīk: – Tā var pateikt, kuru emociju ir sakrājies par daudz. Mājās var paņemt krāsu, kura nepatika, un izšvīkāt to ārā. Tam var izmantot tapešu ruļļus – tā būs tāda krāsu terapija! Savukārt ar tām krāsām, kuras patīk, sevi it kā vēlamies piesātināt. Ja sirdī gribas vairāk miera, var strādāt ar gaiši zilo, ja vēlas mīlestības izjūtu – rozā, apaukstēšanās gadījumā – zaļš, hronisks enerģijas trūkums – oranžs, dzeltens un tamlīdzīgi.
Tomēr galvenais – ir jāizbauda process, tik ļoti neieciklējoties uz to, kas tur ir redzams – tur esi redzams tu! Dienā, kad nejūties labi, arī fotoattēlā varbūt izskatīsies izspūris, kad esi laimīgs – bilde sanāk laba. Tieši tā ir arī ar mandalām. Ir jāieklausās, kas ar tevi notiek, mandalu veidošanas procesā. Ne vienmēr izjūtas ir labas. Katram otas vilcienam, katrai krāsai ir sava nozīme. Vai vajag sevi analizēt? Teikšu – nē. To darot, cilvēks sevi ieliek rāmjos. „Man ir daudz izmantota sarkana krāsa, tātad esmu agresīvs." Nesen strādāju ar bērnudārza bērniem, un vienam puisītim viss bija melnās un sarkanās krāsās, vienos švīkājienos. Mamma prasīja: „Ko man darīt?" Puisītis pats pēc dabas bija ļoti maigs, tomēr izrādās – vecāki šķīrušies. Nekā citādāk viņš savu sāpi nemācēja izlikt, kā izzīmēt. Nevajag šīs emocijas apslāpēt, tas ir labākais, ko šis puisītis varēja izdarīt – tās izzīmēt ārā. Ja vecāki bērnā šīs „nepareizās krāsas" apspiež, tas ar laiku rada ļoti daudz manu klientu. Ja gribas melno krāsu, tā ir jāņem. Mandalās nav „pareizi" vai „nepareizi".
Tie, kas kaut ko dzirdējuši par mandalām, varbūt arī ir ievērojuši gatavas grāmatiņas ar mandalu šabloniem, ko pats skaistā veidā var izkrāsot, tādējādi ļaujoties krāsu terapijai. – Tas ir tāpat kā – nopirkt gatavas pankūkas veikalā vai tomēr tās izcept pašam. Protams, var arī to pirmo, bet tas nekad nebūs tik pilnvērtīgs kā tas otrais, – pauž Sarmīte.
Tā kā mandalas ir krietni plašāks temats, ko vienas nodarbības laikā apgūt nav iespējams, Sarmīte Makarova aicināja intereses gadījumā informāciju uzmeklēt internetā, www.mandalupasaule.lv vai sazinoties ar viņu.