Varakļānu novada muzejā 12. novembrī pulksten 14 atklās Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidotu ceļojošo izstādi „Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresam – 25".
Par gaidāmo izstādes atklāšanu saistībā ar Pilsoņu Kongresa jubileju valsts svētku priekšvakarā informē Varakļānu novada muzeja vadītāja Terese Korsaka: – Pasākumu rīko Varakļānu novada muzejs sadarbībā ar Pilsoņu Kongresa fondu. Programmā paredzēta tikšanās ar Pilsoņu Kongresa darbiniekiem. Tiks sniegts atskats uz Pilsoņu Kongresa veidošanos un darbību, viesi dalīsies atmiņās par Latvijas trešās Atmodas vēsturi, runās par mūsu šodienu un Latvijas valsts nākotni.
No Pilsoņu Kongresa fonda ieradīsies pieci pārstāvji, viņu vidū – Krišs Kapenieks un Aksels Kaimiņš. Uz pasākumu tiek aicināti visi, kas 1990. gadā organizēja Pilsoņu Kongresa vēlēšanas. Varakļānu aktīvisti bija: Anna Strode, Jānis Bārbals, Genovefa Kokare, Viktors Briška, Valentīna Garjāne. Organizēšanā ar savu līdzdalību piedalījās: Jānis Salenieks, Leonora Stabulniece, Rasma Segale. Iespējams, ka mēs visus organizatorus arī vēl nezinām, tāpēc aicinām pieteikties pašiem ar savām atmiņām un liecībām. Uz pasākumu tiek aicināti Pilsoņu Kongresa vēlēšanu organizatori arī no kaimiņu pagastiem.
Noskaņu radīs „Daugavas Vanagu" sieviešu kora un Varakļānu sieviešu kora „Dzelvērte" dziesmas, kas izskanēs koncertā. Aicināts ikviens interesents, jo ieeja brīva.
Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvības iestāde, kuru PSRS okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar trešās Atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti. Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās ap 63% no balsstiesīgajiem. Madonas rajonā par kongresa delegātiem ievēlēja Māri Grīnblatu, Pēteri Krūgaļaužu, Visvaldi Lāci, Jāni Tēbergu, Ingrīdu Zāli, bet ar padomdevēja tiesībām – Natāliju Krūzi. 1990. gada 18. martā ievēlētā LPSR Augstākā Padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tā ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress izdeva laikrakstu „Pilsonis" (vēlāk „Pavalstnieks"), ko ik nedēļu izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības – Latvijas valsts pases priekštečus – personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij.
Ar ceļojošo izstādi Varakļānu novada muzejā varēs iepazīties līdz decembrim.
Plašāka informācija par pasākumu – www.varaklani.lv/kultura/varaklanu-novada-muzejs.