Baiba Ladiga-Kobajaši (Kobayashi) ir modes dizainere, stiliste un profesionāla modes ilustratore. Viņa strādājusi Šanhajā par modes dizaina pasniedzēju prestižajā "Raffles" dizaina institūtā, kur nokļuva pēc uzaicinājuma.
Veidojusi stila lapas un ilustrācijas starptautiskiem modes žurnāliem, aktīvi turpina darbu modes pasaulē un piedalās Rīgas, Parīzes, Polijas modes nedēļās.
Viņu joprojām iedvesmo seši aizvadītie gadi Ķīnā, kur valda pavisam cits dzīves stils, ātrums, gaume un ģērbšanās stils.
Pirms nodarbības ar J. Simsona Madonas mākslas skolas audzēkņiem modes māksliniecei vaicāju par viņas šābrīža darbiem.
Baibas Ladigas-Kobajaši teiktais
– Mode gadalaikiem iet pusgadu pa priekšu, līdz ar to tikko Rīgā demonstrēju jauno pavasara kolekciju, – atklāja Baiba Ladiga-Kobajaši. – Japānā joprojām šī kolekcija tiek rādīta. Mans mērķis ir strādāt eksportam, mēģinu ieiet Āzijas tirgū, jo sešus gadus nodzīvoju Šanhajā, šis tirgus ir saprotams, un tur ir lielākas iespējas – Latvijā modes tirgus ir samērā neliels. Ceru, ka šodien ar savu stāstījumu iedvesmošu arī jauniešus Madonā, ka nevajag fokusēties tikai uz Latvijas tirgu, var dzīvot kaut laukos un strādāt visai pasaulei. Mums ir tādas iespējas: ir ļoti labi resursi, darbaspēks, galvenais ir strādāt pie idejām un pārsteigt, mēģināt no sevis izvilkt radošu domu, lai sanāk kas īpašs.
– Modē ir viss, kas indivīdam piestāv, tomēr – kādas ir akcentējamās tendences?
– Svarīga ir individualitāte. Tas ir pat noteicošāk, nekā svārku garums vai žaketes pogu skaits. Svarīgi arī, kādam klientam tu strādā, kas ir tava potenciālā mērķauditorija. Man tie ir radošo sfēru cilvēki, inteliģence, kam tērps nav dekoratīvs veidojums, bet funkcionāls un kā fons ikdienas darbībai. Manam stilam raksturīga ģeometrija, minimālisms. Neesmu dekorāciju un detaļu izmantošanas piekritēja tikai tāpēc, ka tā ir skaisti. Man šķiet, ka jebkurai idejai jābūt funkcionālai, ar pamatojumu, kāpēc tas vispār tiek pielietots. Uzlikt puķītes uz zīda var, bet kāda tam jēga? Mazāk jāskatās, kas notiek pasaulē, vairāk jādomā, kā būt godīgam un taisīt to, kas patīk pašam, ko pats vilktu un gribētu redzēt arī citiem.
– Kā atšķiras cilvēku domāšana Āzijā un Eiropā?
– Esmu precējusies ar japāņu arhitektu un teikšu, ka cilvēki visur ir ļoti līdzīgi un arī dažādi. Cik cilvēku, tik personību. Tā kā man Āzijā palika daudz draugu, lielas atšķirības neredzu. Protams, ir nianses audzināšanā, kas cilvēkus ietekmē: Japānā dominē pieklājība, Ķīnā citam no cita ir mazāka distance, bet lielos vilcienos –
mēs visi esam cilvēki, un, ja esi radošs, valstu robežām nav nozīmes. Mans vīrs Reidži Kobajaši Latvijā sadarbojas ar arhitektu biroju un kopā ar Austri Mailīti strādā pie Dziesmu svētku estrādes projekta. Komandā ir latvieši, francūži, ķīnieši, japānis, un dažādo kultūru mijiedarbība un pieredze ir ļoti vērtīga – var uz visu skatīties ar starptautisku skatu.
Latvijas modes dizaineriem tā nereti pietrūkst: ja visu mūžu esi strādājis tikai Latvijā un neesi kaut pāris reižu izbraucis paskatīties citu darbu, provinciālisms nāk ārā. Tāpēc jauniešus aicinu internetā rast iedvesmas avotus no pasaules modes dizaina piemēriem, skatīties tālāk ne tikai fiziski, bet arī garīgi.
– Modes pasaulē savu vietu esat ieguvusi, vai nav žēl laiku tērēt iesācēju skološanai?
– Tas ir mans pienākums – dalīties savā pieredzē. Ķīnā sešus gadus pasniedzu modes dizainu, izstrādāju programmu "Modes ilustrācijas", ko mācīju Rīgā, un šī joma man ļoti patīk. Ar savām zināšanām ir jādalās. Latvijā izglītība modes dizainā ir bēbīšu autiņos, jo skolās, kur to pasniedz, pasniedzēji paši tikko beiguši augstskolas, nav pietiekami jaunās vēsmas uzsūkuši. Tāpēc ir noderīgi dalīties, un man ir prieks to darīt.
Madonas jauniešu darbos redzu radošu potenciālu, Madonas mākslas skolā ir kvalitatīvi darbi, ar kuriem var konkurēt Latvijas mērogā, un nākotnē, iespējams, būs kāds, kas aizies arī tālāk. Šodien runāšu par principiem, kā veidot modes kolekciju, lai tajā jūtams katra individuālais darbs, bet kopā viss izskatās kā vienota kolekcija. Mode ir vizuāla komunikācija, informācijas nodošana ar apģērba palīdzību. Modes īpatnība un uzdevums ir runāt bez vārdiem, un bieži šādā veidā var pateikt ļoti daudz. Ne vienmēr ir jābūt uzmanību piesaistošai kliedzošai lietai, ar modi var runāt arī ļoti klusi, piesaistot uzmanību ar formu un ideju.
Mākslas skolas direktores komentārs
J. Simsona Madonas mākslas skolas direktore Kristīne Šulce uzsvēra, ka kopā ar Baibu Ladigu-Kobajaši darbosies skolas 7., 8. kursa audzēkņi. "Projekta ietvaros esam pētījuši Madonas uzņēmēju produkciju, mums radušās idejas trim modes kolekcijām. Strādājam pie lietusmēteļiem, ko pārveidosim no uzņēmuma "Simple+" ražotajiem aizsargmaisiem, strādājam pie kolekcijas, ko 1. februārī rādīsim modes skatē, – tie būs krekli skeiteriem, un trešā kolekcija ir sievišķīga – blūzes un svārki. Izstrādāsim zīmējumus, jo paši audumus arī apgleznosim un apdrukāsim. Audumi jau ir nopirkti, modeļi izdomāti, modes māksliniece ir kopā ar mums, lai iedvesmotu un pastāstītu, kāds ir modes dizainera ceļš. Paskatīsimies video ar Baibas Ladigas-Kobajaši jaunākajiem darbiem, pamācīsimies, kā ķerties pie modes ilustrācijas, nonākt līdz rezultātam, lai tērpu var atdot gatavošanai."
Mākslas skolas audzēkņu domas
Mākslas skolas 8. kursa audzēkne Tīna Kristiāna Vāciete atklāja, ka pagājušajā mācību gadā skolu pabeidza, bet vēlējās studijas turpināt, lai iesaistītos dizaina plenērā "Ieceres pār-vērtības". "Esmu bijusi uz visām projekta darbnīcām, patika tikšanās ar Mākslas akadēmijas profesori Aiju Freimani. Viņa pastāstīja par studentu maģistra darbiem, cik tie ir radoši. Varu teikt, ka mode man nav pats svarīgākais, kaut dažām tendencēm sekoju. Interesē, kā modi uzlikt uz papīra. Pagājušajā gadā piedalījos modes skatē, uz tērpa veidoju mikimauša tēlu. Iegūtās zināšanas vēlos izmantot vispārīgi, tās dzīvē noderēs."
8. kursa audzēkne Everita Vītola atklāja, ka no dzirdētajām nodarbībām vislabāk viņai patikusi saruna ar stilisti Ingu Zaharovu. "Viņa pavēra skatu uz dizainu. Līdz tam man dizains nepatika, stiliste to atklāja un lika iepatikties. Šodien vēlos paskatīties, kā dizaineri skicē tērpus. Mode man nav ļoti svarīga, ārējam tēlam uzmanību pievēršu pavisam nedaudz."