Saeima vakar atbalstīja lēmuma projektu, kas paredz aicināt Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Veiko Spolītim, kā arī komisijas sekretāram Guntim Kalniņam rast iespēju atmaksāt valstij komisijas darbības nodrošināšanai izmantotos līdzekļus, aptuveni 14 500 eiro apmērā. Viedokli par šādu Latvijas politikā reti izplatītu praksi vaicājām Bērzaunes pagasta pārvaldes vadītājam Ivaram Miķelsonam un Mārcienas pagasta pārvaldes vadītājai Inārai Mālniecei.
Jābūt materiāli atbildīgam
– Saeimas deputātu balsojumu šajā jautājumā vērtēju pozitīvi, protams, ja paši deputāti pratīsies un saņemto atalgojumu atmaksās. Par nekvalitatīvu darbu būtu nevis jāsaņem atalgojums, bet – tieši otrādi – saņemtais atalgojums jāatgriež atpakaļ. Tā būtu normāla prakse. Piemēram, uzņēmējs cieš no tā, ka saražojis nekvalitatīvu preci vai sniedzis šādu pakalpojumu. Viņš ir iztērējis līdzekļus, taču ir iegūts produkts, kuru nevar pārdot, un līdz ar to arī algas nav. Savukārt politiskajā vidē vienmēr ir bijis tā – vienalga, ir vai nav darbs padarīts, atalgojums tiek saņemts, – norādīja Ivars Miķelsons. – Manuprāt, prakse, ka par nekvalitatīvu darbu atbildība ir ne tikai politiska, bet arī materiāla, būtu jāievieš ne tikai Saeimā, bet valsts pārvaldē kopumā. Darba kvalitāte krietni vien uzlabotos un būtu mazāk neizdarību.
Jāierobežo „tukšo salmu kulšana"
– Būtu jāatsakās, jo īpaši ierobežotu līdzekļu apstākļos, kādos pašlaik valsts atrodas, no naudas šķērdēšanas un jāizvairās tik bieži dibināt šādas „tukšu salmu kulšanas" komisijas. Es pretkorupcijas komisijai jēgu nesaskatīju, par ko liecina arī tās darbības rezultāti, – uzsvēra Ināra Mālniece. – Precedents ar iztērēto līdzekļu atgriešanu budžetā ir labs. Katram par savu darbu, kas pie tam tiek ļoti dāsni apmaksāts no nodokļu maksātāju naudas, ir jāatbild. Ne vienmēr esmu vienisprātis ar Artusa Kaimiņa aktivitātēm Saeimā, taču šoreiz viņa darbības ir vainagojušās ar panākumu. Māc bažas, ka konkrētie deputāti patiešām atmaksās nepamatoti saņemto atalgojumu. Vai šo praksi vajadzētu vispārināt uz visu valsts pārvaldi – grūti pateikt. Zinot to, ka mūsu sabiedrībā cilvēkiem piemīt tendence no viena grāvja iebraukt otrā, būtu bīstami to attiecināt uz visiem valsts pārvaldes līmeņiem. Tam ir nepieciešama nobriedušāka demokrātija, nekā šobrīd ir Latvijā.