Cilvēks – dabas sastāvdaļa. Radies no dabas un vienmēr paliks dabā. Ir bijis un būs mūžīgā kustībā…
Mēs visi esam, neatkarīgi no mūsu gribas, nepārtraukti ceļotāji. Turklāt darām to milzīgā ātrumā. Diennaktī mēs, zemei griežoties ap savu asi, veicam tūkstošiem kilometru, paši to neapjauzdami… Un kāds ir gada laikā, kopā ar mums, zemes ceļš ap sauli? Cik tur kilometru sanāks?
Nekas no tā visa vēl nav izpētīts. Jā, mēs esam atkarīgi. Var teikt, arī debess ķermeņi, kas atrodas izplatījumā, ietekmē mūsu dzīvi. Taču kā? Tas nav zināms!
Ir saradušies neskaitāmi gudrinieki, patiesībā pilnīgi nejēgas – šarlatāni, kuri atļaujas izteikt ilglaicīgas prognozes mēnesim, pat gadam.
Gadu uz priekšu – un visiem vienādi?
Visam gadam tiek stingrā, iebildumus nepieļaujošā formā pareģots, kurās dienās zivis ķersies ļoti labi un kurās neķersies nemaz. Tiek noteikts, kurās dienās, pat stundās, lai iegūtu labu ražu, ir jāsēj… kurās dienās raža jānovāc. Astrologi "nekļūdīgi" visiem horoskopiem vienmēr pasaka, kas un kā ir jādara, kas nav jādara un kā veiksies.
Šos "pareģotājus" nepavisam nemulsina tas, ka, runājot par makšķerēšanu, ir tik dažādas ūdenstilpes, tik dažādas zivju sugas, ka katrai zivju sugai ir savas fizioloģiskās īpatnības. Bet, pats galvenais, kā lai gadu iepriekš paredz laikapstākļu īpatnības, kas, runājot par visu Latviju, ir tik dažādas, tik krasi mainīgas, būtiski (pat uz stundām) ietekmējot zivju dzīvi, izturēšanos un līdz ar to makšķernieka sekmes.
Tieši tas pats jāsaka par pareģiem, kas nosaka dārzā darāmo. Ak, vai! Vispirms jau – Latvija ir tik dažāda! Dažādas augsnes, dažādi klimatiskie apstākļi. Un atkal –
tāpat kā makšķerēšanā, daudz ko nosaka Latvijas tik dažādie, tik mainīgie laikapstākļi. Ja Kurzemes, Zemgales dienvidos, pieturoties siltam laikam, pavasarī smilšainās augsnēs var (un vajag) augsni sastrādāt un sēt, Vidzemes ziemeļos un Vidzemes centrālajā augstienē, īpaši ziemeļu nogāzēs mālainā augsne vēl ir auksta, pārmērīgi slapja, pat sasalusi. Tas pats vasarā. Citur ieildzis sausums, citur par daudz līst. Rudenī raža jāvāc tad, kad tā gatava novākšanai, pie tam sausā laikā.
Augkopim jālasa nevis šarlatānu sacerējumi, bet biežāk jābūt savā augu valstībā. Visu priekšā pasaka tikai augsne. Pavasarī tā jāsastrādā tajā brīdī, kad tā pietiekami iesilusi, pietiekami (vēl) mitra, pietiekami irdena un jāsēj. Vasarā jāvēro augsne un pēc vajadzības jāirdina, jālaista, jāmēslo, jāiznīcina nezāles. Pakāpeniski, laicīgi, izlases veidā jānovāc izaugušais.
Tas pats par astrologiem. Cilvēki nu kā dzīvnieki vai lietas ir sadalīti – sagrupēti: "lauvas", "vēži", "skorpioni"… Katrā šādā grupā ietilpināti visi – gan zīdaiņi, gan bērnudārznieki, gan skolēni, vīrieši, sievietes, cilvēki brieduma gados, veiksminieki, smagi slimie, arī ar vecuma plānprātību… Visiem tiek pareģots viens un tas pats, netiek ņemts vērā nekas. Grūti iedomāties lielākas muļķības un lielāku bezjēdzību.
Cienījamie lasītāji, ceru, ka jūs vismaz par makšķerēšanu un darāmo dārzā uztvērāt pašu galveno – nekur, nekad neviens pareģotājs nespēj un nekad nespēs pateikt ne šodienai, ne ilglaicīgās prognozēs, kas jādara un kā veiksies. To nav iespējams izdarīt vairāku iemeslu dēļ. Paliekošs nepārvarams šķērslis ir mūsu mazās Latvijas tik pārsteidzošā dažādība visās jomās. Otrs nepārvarams šķērslis ir pārsteidzoši dažādie un pat gandrīz pilnīgi neprognozējamie, būtiski visu ietekmējošie laikapstākļi. Jūs varat uz to visrūpīgāko izplānot Latvijā savu atvaļinājumu, āra darbus, ceļojumus, makšķerēšanu, sēņošanas sezonu, darbus dārzā, brīvā laika pavadīšanu ārā… Bet jūs nevarat kaut cik pilnīgi paredzēt, kādi būs laikapstākļi. Nu kaut vai tāds piemērs. Viss bija labi – normāli, bet sāka līt un līst… ilgi un daudz… Jūs būsit spiesti piekrist – jā, tāds lietus ietekmē, ietekmē visus un viss ir jāpamaina.
Vērosim dabā!
Kā piemēru apskatīsim, kas notika oktobrī mūsu apkārtnē. 1., 2., 3. oktobris. Nekā īpaša. Pārmaiņas sākās naktī uz 4. oktobri un ar apskaužamu noteiktību bez jebkādām izmaiņām stabili turpinājās līdz 24. oktobrim. Kas notika šajās trīs nedēļās? Kā austrumu (arī ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu) vēji šurp uz Latviju nepārtraukti plūda aukstas un sausas gaisa masas no Krievijas Eiropas daļas un Sibīrijas ziemeļu apgabaliem.
Kas notika Latvijā? Pirmajās dienās pēc 3. oktobra, ieplūstot aukstajam gaisam, bagātīgi lija. Visu vēlāko periodu nokrišņu nebija, pieturējās nemainīgi augsts atmosfēras spiediens. Zema temperatūra – naktīs salnas, dienās daži grādi virs nulles.
Dīvaini visā šajā periodā izturējās mūsu sinoptiķi. Ne perioda sākumā (4., 5. oktobrī), ne vēlāk viņi nespēja pateikt pašu būtiskāko – Latvijā ieplūst aukstais, sausais arktiskais gaiss. Nespēja pateikt arī, cik ilgi šis process turpināsies (23. okt.).
Nekad, nekur būtisku laikapstākļu maiņu dēļ nekas nepaliek bez sekām. Kādas sekas bija šoreiz, ieplūstot ar austrumu vējiem tik ilgi un tik daudz aukstajām gaisa masām? Visur stipri pazeminājās temperatūra – gan gaisam, gan ūdeņiem, gan zemei. Televīzijā skatījāties, radio klausījāties – sen neredzētas izmaiņas jūras krastā, ūdens nokrities par metru, atsegusies sen neredzēta pludmale. Kur palicis ūdens? To dzina prom austrumu vēji pa jūras šaurumiem uz Ziemeļjūru. Dabā nekādas izmaiņas nepaliek bez sekām. Vējš norims (vai mainīs virzienu), un pa šiem pašiem jūras šaurumiem no Ziemeļjūras atkal ieplūdīs ūdens. Tikai tas būs labāks – bagātāks ar skābekli un sāļāks – patīkamāka dzīve mencām.
Ja esmu sācis runāt par ūdeni un vējiem – daudzi makšķernieki to nemaz nenojauš – te vietā pieminēt mūsu pašu ezerus. Lielākos atklātākos īpaši garenas formas mūsu ezeros stiprāki vēji īsā laikā (dažās stundās) parasti rada vērā ņemamas straumes. Viļņi, straumes bagātina ūdeni ar skābekli. Zivis kļūst mundrākas, ķeras labāk. Šādās ezeru straumēs gūstami labāki lomi. Ir ezeri, kuros straumes ļoti izteiktas, ir ezeri, kuros to nav. Vējam nostājoties (vai mainot virzienu), ūdens plūst atpakaļ – atkal ir straume, tikai pretējā virzienā. Lai ezeros būtu straumes, būtu vēja sakulti viļņi, ezeru krastiem jābūt atklātiem. Tagad daudzu ezeru krasti ieauguši brikšņos, vēja iedarbība jūtama maz. Tāpēc šādi ezeri strauji aizaug, zivju kļūst arvien mazāk. Tā nedrīkstētu būt.