Skatoties TV raidījumus, kuros redzama ielu satiksme Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā un daudzās citās Āzijas, Dienvidamerikas un Āfrikas pilsētās, rodas neizpratne – kā tur iztiek bez tūkstošiem satiksmē cietušiem braucējiem un gājējiem. Šur tur ir redzami luksofori, bet tiem, šķiet, ir tīri dekoratīva nozīme. Laikam gan tur ceļu satiksmes dalībniekiem izvairīties no sadursmēm ļauj kaut kāds sestais prāts. Mums, liekas, tāda nav, un, ja nebūtu tik efektīva satiksmes plūsmas regulētāja kā luksofors, haoss valdītu arī mūsu pilsētu lielajos krustojumos.
Pirmo dzelzceļa signālierīču speciālista, inženiera Džona Pīka Naita izgudroto luksoforu 1868. gada 10. decembrī uzstādīja Londonā līdzās Britu parlamenta ēkai. To darbināja ar roku, un tam bija divi semafora spārni, tā ka pēc izskata tas mazliet atgādināja cilvēku ar divām „rokām". „Rokas" nolaistas gar sāniem nozīmēja, ka ceļš ir brīvs, slīpi paceltas – „uzmanību" – tad pajūgi varēja pārvietoties, ievērojot gājēju drošību -, bet paceltas „plecu" augstumā horizontāli – „ceļš ir slēgts". Anglijas policija izdeva speciālus rīkojumus, lai satiksmes dalībniekiem izskaidrotu šīs ierīces darbību un signālu nozīmi. Dienas tumšajās stundās tika iedarbināts ar gāzi kurināms lukturis luksofora galā, ko grieza ap savu asi un raidīja signālus attiecīgi zaļā un sarkanā krāsā. Luksoforam blakus stāvēja policists un pacēla „rokas" vajadzīgajā līmenī vai arī pagrieza lukturi. Ierīces mūžs nebija ilgs: 1869. gadā gāzes lukturis uzsprāga un ievainoja blakus stāvošo policistu.
Palielinoties satiksmes intensitātei, nepieciešamība pēc ierīces, kas regulētu braucēju un gājēju pārvietošanos, kļuva arvien izteiktāka. No 1910. līdz 1923. gadam tikai ASV vien tika patentēti 72 dažādi luksofora varianti. Pasaulē pirmo elektrisko luksoforu uzstādīja 1912. gadā Soltleiksitijā, Jūtas štatā, ASV. Pirmais automātiskais luksofors ar trim krāsām uzstādīts Detroitā 1920. gadā. To izgudroja policists Viljams Pots, kas izmantoja vecu dzelzceļa gaismas signālu detaļas.
Sarkanā krāsa jau kopš seniem laikiem gan cilvēku, gan dzīvnieku pasaulē nozīmē briesmas, brīdinājumu. Turklāt sarkano krāsu vislabāk var saskatīt miglainā laikā. Šādā krāsā ir arī aizliedzošie uzraksti un norādes. Zaļā krāsa ir kā nomierinošs, veselīgs pretstats, simbolizē mieru, veselību, dabu. Turklāt arī tā ir pietiekami spilgta, lai to varētu saredzēt apgrūtinošos apstākļos. Dzeltenā (saules) krāsa, visticamāk, luksoforā ir izvēlēta sava spilgtuma dēļ, tā ir tik spoža, ka šoferis to labi saredz jau no liela attāluma un labi var laikus sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām luksoforā. Dzelteni ir arī mirgojošie signāli, kas brīdina par bīstamām ceļa vietām.
Sava nozīme ir arī krāsu izvietojumam – sarkanā luksoforā ir novietota visaugstāk, tā ka pat vissliktākās redzes apstākļos var pamanīt, ka spīd augstāk novietotais, aizliedzošais signāls.