Nereti teic, ka vīrieši ir labāki pavāri. Lai gan profesionāli ēdiena gatavošanu nav apguvis, arī Jānis no Saikavas ir apliecinājums šim apgalvojumam. Viņš nebaidās eksperimentēt, iedvesmoties no izlasītām vai ieteiktām receptēm un beigu beigās tomēr pagatavot savu versiju katrai no tām.
Laikraksta „Stars" žurnālistus sagaida bagātīgi klāts galds, turklāt viss gatavots no pašu audzētiem, vāktiem un pagatavotiem dārzeņiem, augļiem, kas ir ēdienu pievienotā vērtība. Viss, kas dārzā izaug, tiek likts lietā, turklāt ļoti radošā veidā. – Piemēram, biju salicis jau vairākas burciņas ar lečo, kad apnika laistīties. Izdomāju, kāpēc gan to nesablenderēt? Lečo gatavoju no labi daudz paprikas, burkāniem, sīpoliem – dārzeņus un to proporcijas var ņemt pēc izvēles. Visu notīra, liek lielajā katlā vārīties. Klāt sāls, cukurs, etiķis – pavisam minimāli, kādas 2-3 ēdamkarotes. Kad dārzeņi izvārījušies, tos sablenderē, pilda burciņās. Sablenderētu lečo pagatavoju tikai pāris burciņas, domāju, nākamajam gadam jātaisa vairāk, – eksperimentu kā izdevušos novērtē Jānis. Šādā veidā no lečo ir sanākusi pikanta, oriģināla mērcīte, ko kā piedevu lietot pie dažādiem ēdieniem.
Tāpat no tomātiem viņš gatavo kečupu, tomātu sulu vai tomātus marinē burkānu lakstos – visu ko varot izdomāt. Viņš atzīst: – Pašgatavotā kečupa recepti nošpikoju no Mārtiņa Rītiņa. Gan jau man īsti nesanāca tā, kā paredzēts, bet, kā burciņa tika uzlikta uz galda, ātri vien iztukšojās. Ar to špikošanu gan ir tā, ka reizēm sanāk, reizēm ne. Citreiz atkal sanāk pašam sava versija, kas arī tomēr ēdama. Zinu, ka kāpostu kādreiz cepa pannā. To novāra, sagriež, apviļā sakultā olā, miltos un izcep. Mēģināju, bet man sanāca galīgi tālu no tā, kādai tai receptei vajadzēja sanākt, jo esmu to agrāk garšojis.
Tagad, kad visa rudens raža novākta, kā reiz bijis vairāk pie plīts jāpastāv, lai burciņas ziemai sagatavotu. Toties, ieejot pagrabā, ciemiņi parasti vaicājot – vai saimnieks gatavojoties apokalipsei? Jānis smejas: – Kādu laiku mēs noteikti izturētu ar esošajiem krājumiem. Bet es labprāt arī padalos, ja kāds atbrauc ciemos vai pats pie kāda dodos.
Jānis degustācijai atnes vairākas krāsainas burciņas, un, kā izrādās, nezinātājiem grūti uzminēt, kas tikai viss un kādās variācijās ir ievārījumos savārīts! Bet garšo labi. Par pamatu visiem ievārījumiem ņemts ābolu biezenis, lai arī džems labāk kopā turētos. Turklāt katru vārījumu Jānis izberž caur smalku sietiņu: – Man pašam nepatīk, ka sēkliņas zobos ķeras. Ievārījumos izmantoti smiltsērkšķi, apelsīni, paprika, avenes u. c.
– Man patīk eksperimentēt ar čili piparu, ko arī pats audzēju, un to pievienot gan zupās, gan dārzeņu salātos ziemai, gan ievārījumā. Bet ir rūpīgi jāskatās, jo, ja piešauj par daudz, tad ir stiprs un neēdams. Savukārt, ja čili tikai ieliek jau gatavā burciņā, tas stiprums tā neiekožas – ir tomēr čili pipars mazliet jāievāra.
Saimnieks pacienā arī ar Ziemassvētku un pavasara liķieri. Tas, izrādās, gatavots no ievziediem. Tādu tiešām nekur nenopirksi!
Tomēr daudz laika jāatvēl, lai pats varētu dārzā rušināties, pēc tam ražu ievākt un tik dažādos veidos pagatavot. – Ja pats negrib čakarēties, lai pērk veikalā. Tikko žurnālā „Praktiskais Latvietis" bija trāpīgi pateikts: „Zirņi E vielu mērcītē". Vai arī, ja saldējumā var atrast 18 E vielas. Visi grib, lai ir viegli. Nē, man tas nav saprotams. Paši izaudzējam, paši pagatavojam. Darbs nav viegls, bet tas atmaksājas. Varētu pat teikt, ka esam veģetārieši, cik daudz ko ikdienā gatavojam no dārzeņiem, bet tā gluži nav. Audzējam trušus, vistas, līdz ar to ir arī pašiem sava gaļa. Trušu gaļai arī ir mēģināti visādi varianti un receptes. Pēc nokaušanas truša gaļa trīs dienas ir jāgatavina, kā jau jebkura gaļa. Pēc tam ir mēģināts marinēt apelsīna sulā un majonēzē. Ļoti labi garšo truša gaļa, kas vārīta kopā ar skābiem kāpostiem. No truša gaļas ir taisītas desas, bet pārsvarā – konservi.
Esmu bijis kāzās par saimnieku, draugam kāzas uztaisīju, alu sabrūvēju. Gatavošanu neesmu profesionāli apguvis, vienkārši tā lieta interesē. Bet interesē jau arī daudz kas cits – tehnika, datori. Pēdējā darbavietā biju datorgrafiķis Rīgā. Es pat neatceros, bet kādi 10 gadi ir, kopš pārvācos uz Madonas pusi. Tā kā „Dauguļi" ir tēva īpašums, negribējās tēva mājas laist postā, tad nu pārnācu šurp. Mazliet pastrādāju „Heta Būve", kad jau pienāca gadi, kad varu vairs nestrādāt, aizgāju priekšlaicīgā pensijā. Tā nu te pamazām kaut ko rušinu. Ne no viena neesmu atkarīgs, bija jau vienu brīdi doma par zemnieku saimniecību, bet tās jau ierēdņi ātri vien nogremdē. Tā nu viss tiek audzēts un darīts tīri pašiem sev.
Cepts ķirbis
Ķirbis, garšvielas.
Ķirbi var pagatavot pavisam vienkārši, bet sanāk ļoti garšīgi. Ķirbim nogriež mizu, iztīra sēklas un ķirbi sagriež plānās šķēlēs, ap centimetru biezās. Liek uz plāts, pārkaisa ar dārzeņu garšvielām, sāli, liek krāsnī cepties.
Kāpostu pankūkas
Kāpostgalva, 1-2 olas, milti, eļļa vai taukvielas.
Kāpostu smalki, smalki sagriež vai sarīvē uz rīves. Sajauc kopā ar olu, miltiem, konsistence jāskatās uz aci. Ja patīk pikantums, klāt var likt arī ķiploku. Pannā lej eļļu vai taukvielas (to vajag gana daudz, lai pankūkas labāk izceptos), liek pankūku piciņas un cep, kamēr pankūkas brūnas.
Kabaču rullīši burciņās
4 kg kabaču, pusglāze sāls, glāze cukura, glāze eļļas, 1 glāze 9% etiķa, 2 ķiploka galviņas,
2 tējkarotes malto piparu.
Kabačus sagriež ripiņās, atsevišķi sajauc marinādi un pārlej kabačiem, atstāj 2-2,5 stundas ievilkties. Apmaisa. Šķēlītes sarullē un kārto burciņās, pāri pārlejot marinādi. Karsē 20 minūtes, aizvāko. Sanāk pikanti un garšīgi.
Tomāti ar burkānu lakstiem
Trīslitru burkai nepieciešams: tomāti, 3-4 burkānu laksti.
Marinādei: uz 5 litriem ūdens (sanāk 4 trīslitru burkas) ņem 20 ēdamkarotes cukura, 5 ēdamkarotes sāls, 350 g etiķa.
Burkas apakšā liek noskalotus burkānu lakstus, virsū kārto tomātus un uzlej verdošu ūdeni. Tad ūdeni nolej un vāra tajā marinādi. Tomātiem pārlej gatavo marinādi un aizvāko. Sanāk fantastiski garšīgi – garšo visiem un vienmēr brīnās, ka tas no burkānu lakstiem sanācis.
Plūmju pastilas
Plūmes, pūdercukurs.
Tvaicējamajā aparātā plūmēm novelk sulu, izņem ārā kauliņus. Atlikušo masu vēl pavāra, kamēr šķidrums iztvaiko. Tad plūmes izklāj uz cepampapīra, ļauj, lai sacietē. No abām pusēm apkaisa ar pūdercukuru, griež gabaliņos.
AGRA VECKALNIŅA foto