2009. gadā bez lielas sajūsmas ar vasarā notikušajām pašvaldību vēlēšanām „uz papīra" noslēdzās mokoši radītā administratīvi teritoriālā reforma, pēc kuras izveidojās 109 novadi (daži no tiem, piemēram, Ērgļu un Lubānas, tika izveidoti vēl pirms vēlēšanām).
Tiesa, smags darba cēliens pašvaldībām vēl bija priekšā, jo bija jāizveido administrācija, jāizstrādā ne mazums saistošo noteikumu, jāapstiprina darbā jauni darbinieki utt.
Iepriekšējie piedāvājumi negūst atsaucību
Nav pat aizvadīti divi pilni jaunveidoto novadu domju sasaukumi, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau sagatavojusi projektu, kas paredz Latvijā izveidot 16 apriņķu, kuru centrs būs kāda no nozīmīgākajām pilsētām vai novadiem. Gan premjers Māris Kučinskis, gan vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards ir norādījuši, ka līdzšinējās administratīvo teritoriju reformas nav devušas gaidīto rezultātu, tādēļ jādomā, kā citādi līdzsvarot novadu attīstību. Pēc iepriekšējās reformas tika izveidoti izmēru ziņā ļoti dažādi novadi, kuros iedzīvotāju skaits atšķiras pat 30 reižu. Divas trešdaļas pašvaldību savas funkcijas nemaz nespēj izpildīt bez dotācijām.
Jau pērn VARAM izstrādāja un piedāvāja vērtēšanai divus administratīvi teritoriālo reformu variantus: pašvaldību apvienošana, izveidojot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli, vai 29 sadarbības teritoriju izveidošana ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kas gan plašu pašvaldību atsaucību neguva. Šogad jau tiek piedāvāts modelis ar 16 apriņķiem.
Madonai mazākais apriņķis
Šonedēļ, 24. oktobrī, notika pirmā VARAM diskusija par apriņķu veidošanu, kurā piedalījās Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Pierīgas pašvaldību pārstāvji, taču ne plašsaziņas līdzekļi, līdz ar to plašākai sabiedrībai jāiztiek ar informācijas drumslām, jo sīkākas piedāvātās reformas detaļas vēl nav publiski zināmas. Tas, kas ir zināms – tā ir provizoriskā apriņķu karte ar 16 centriem un ap tiem izvietotajiem novadiem. No tās var secināt, ka sadalījums un ģeogrāfiskais apriņķu lielums joprojām būs ļoti dažāds. Piemēram, Ventspils apriņķi veidotu pieci novadi, bet Valmieras – 13 novadu. Laikraksts „Diena" pagājušajā nedēļā publicēja tā rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka tiek piedāvāts dalījums šādos apriņķos: Rīgas apriņķis – 829 000 iedzīvotāju, Daugavpils apriņķis – 158 000 iedzīvotāju, Jelgavas apriņķis – 120 000 iedzīvotāju, Valmieras apriņķis – 108 000 iedzīvotāju, Liepājas apriņķis – 106 000 iedzīvotāju, Jēkabpils apriņķis –
86 000 iedzīvotāju, Rēzeknes apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Ventspils apriņķis – 86 000 iedzīvotāju, Saldus apriņķis – 59 000 iedzīvotāju, Ogres apriņķis – 59 000 iedzīvotāju, Gulbenes apriņķis – 58 000 iedzīvotāju, Tukuma apriņķis – 47 000 iedzīvotāju, Siguldas apriņķis – 46 000 iedzīvotāju, Bauskas apriņķis – 44 000 iedzīvotāju, Cēsu apriņķis – 43 000 iedzīvotāju, Madonas apriņķis – 35 000 iedzīvotāju. No šī apraksta redzam, ka Madona (kaut gan nav starp lielākajām Latvijas pilsētām) tiek pie sava apriņķa, taču iedzīvotāju skaita ziņā tas ir pats mazākais, un, kaut arī rajona laikos bijām pieraduši, ka esam starp teritoriāli lielākajiem rajoniem valstī, provizorisko apriņķu karte par to vairs neliecina.
„Ērgļiem jāskatās Rīgas virzienā"
Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Guntars Velcis, lūgts komentēt VARAM piedāvājumu pāriet uz 16 apriņķiem, atzina, ka kopš 1997. gada, kad sācis pildīt Ērgļu novada (tolaik pagasta) priekšsēdētāja pienākumus, ir bijuši nepārtraukti centieni kaut ko reformēt.
– Neatkarīgi no visām reformām – būs vietas, kas dzīvos, un būs vietas, kas nomirs. Var censties ar reformas palīdzību kaut ko mākslīgi radīt, taču ir vietas, kurām ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kur iedzīvotāji paši saprot, ko dara, un – pats svarīgākais – vēlas kaut ko darīt, un ir tādas pašvaldības (neatkarīgi no tā, cik lielas vai mazas), kurām vienmēr ir klājies slikti. Pieļauju, ka kādam ir izdevīga tieši šāda reforma, kuras aprises gan vēl ir miglainas, taču mēs pēc tās noteikti neilgojamies, – norādīja Guntars Velcis.
Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz faktu, ka jau pērn publiskajā telpā bija informācija, ka VARAM līdz šā gada 1. oktobrim jāiesniedz Ministru kabinetā priekšlikumi administratīvi teritoriālās reformas koncepcijai. Visi tagad par kaut ko esot izbrīnīti, taču tāds bija VARAM uzdevums. Pēc Guntara Velča domām, vienmēr būs puses, kas izdarīs spiedienu, un pieļāva, ka tā ir noticis arī reformas gadījumā, jo Latvijā ir pašvaldības ar plašu teritoriju – bijušie rajonu centri, kas vēlas būt tikpat spēcīgi, kā lielākās pilsētas, taču laika gaitā iedzīvotāju kļuvis mazāk, tādēļ vienīgā iespēja ir palikusi to „nosūkšana" no lauku teritorijām.
– Katrai rīcībai ir sava loģika. To, cik pareiza vai nepareiza tā ir bijusi, varēsim redzēt pēc 100 gadiem. Piedāvātā reforma ir vien tāda klucīšu stumdīšana pa galdu haotiskā veidā, kas, manuprāt, neko būtiski nemainīs, taču varbūt citi domā savādāk, – sacīja Guntars Velcis, piebilstot, ka reformas iznākumā Ērgļi nepaliks nedz bagātāki, nedz nabadzīgāki.
Saskaņā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju Ērgļi jaunveidotajos apriņķos varētu atrasties atpakaļ vecajā Madonas rajona teritorijā. Guntars Velcis gan neslēpa, ka novada skats vairāk ir vērsts Rīgas virzienā.
– Ērgļu novadam reālāk ir skatīties uz Rīgu. Lai neviens neapvainojas, taču vietējiem uz Madonu sanāk braukt visai reti. Vienlaikus gan jāatzīst, ka arī Rīgai mēs „100 gadu esam vajadzīgi". Ērgļi vienmēr ir bijuši „uz stūra", taču līdzīgi kā citviet Latvijā arī šeit ir izteikta centrtiece. To var redzēt arī pēc jaunā ceļa izbūves. Motobraucēji atbrauc līdz Ērgļiem, lai paēstu, un dodas atpakaļ uz Rīgu. Līdzīgi ir ar citiem atpūtniekiem. Šis ir tālākais punkts, līdz kuram viņi vēlas šajā virzienā braukt. Attīstība notiek ap lielajiem centriem, un tas arī ir loģiski, diemžēl mazajā Latvijā šobrīd visi vēlas būt lieli, – situāciju raksturoja Ērgļu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
„Reforma nav nepieciešama"
Līdzīgu vērtējumu par pagaidām vēl miglā tīto apriņķu reformu pauda Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs.
– Mūsu viedokli piedāvātās reformas jautājumā neviens nevaicā, un līdzīgi kā žurnālistiem arī mums par to neviens plašāku informāciju pagaidām nav sniedzis. Protams, varam plānot un raudzīties, kā uzlabot esošo situāciju, taču, manuprāt, Varakļānu novads jau šobrīd darbojas pietiekami optimāli, un nepieciešamību pēc pārmaiņām nesaskatām. Iespējams, kāds spēj pierādīt un pārliecināt par pretējo. Raugoties uz piedāvāto modeli – tā ir pāreja uz iepriekšējo Madonas rajona formātu, kurā jau esam darbojušies, nekas jauns tas nebūtu, – skaidroja Māris Justs.
To, ka Varakļānu novads apriņķu kartē atrodas Madonas apriņķī, domes priekšsēdētājs uztver kā loģisku piedāvājumu, jo Varakļāni sevi nedz šajā, nedz iepriekš piedāvātajos reformu modeļos nevēlas redzēt pievienotus Rēzeknei vai Daugavpilij.
Māris Justs atkārtoti uzsvēra, ka nesaskata nepieciešamību pēc jaunas administratīvi teritoriālās reformas, jo tā sev līdzi nesīs gan apjukumu, gan liekus izdevumus.
– Pat tāds šķietams sīkums kā izmaiņas adresācijā rada nevajadzīgas problēmas, un šādu pārkārtojamu „sīkumu", veicot reformu, būtu ne mazums. Reformas ekonomisko pamatojumu es pagaidām tik tiešām neredzu, – piebilda Varakļānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.
Aicina līdz vēlēšanām lēmumu nepieņemt
Līdzīgi kā Ērgļu un Varakļānu, arī citu Latvijas pašvaldību vadītāji savos jaunās reformas vērtējumos ir piesardzīgi, jo informācijas par to ir visai maz. Arī premjera un nozares ministra izteikumus, ka reforma (kas drīzāk jāuztver kā pašvaldību sadarbības organizēšana, nevis jauna administratīvi teritoriālā reforma) palīdzēšot labāk īstenot valsts pārvaldes funkcijas un atvieglošot dzīvi iedzīvotājiem, pagaidām vēl daudzus nepārliecina.
Viens no lielākajiem apriņķu reformas klupšanas akmeņiem varētu būt fakts, ka patlaban Latvijā ir 30 reģionālie attīstības centri – 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Izveidojot apriņķus, teju puse paliek bez apriņķa centra statusa, un var prognozēt, ka statusu zaudējušo pašvaldību vadītāji ar šādu situāciju nevēlēsies samierināties. Visieinteresētākās apriņķu reformas tālākā virzībā gan pagaidām šķiet Pierīgas pašvaldības.
Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis ir nogaidošs – jautājumu par reformu daudz, atbilžu gan pamaz. Latvijas Pašvaldību savienība gan aicina valdību lēmumu par reformu nesasteigt, jo diezgan tuvu ir pašvaldību vēlēšanas un ilgtermiņa lēmumu vajadzētu pieņemt jaunajam mandātam.
Līdz gada beigām VARAM plāno rīkot seminārus visā Latvijā, lai ar pašvaldībām pārrunātu iespējamos variantus, un tiek pieļauts, ka reformas galīgais variants būs skaidrs jau pavasarī.