Gada ritējumā šobrīd esam laikā, kad priecājamies par ražu, kas nobriedusi mūsu tīrumos. Rudens Madonas pusē ir atnācis ar vēl kāda svarīga notikuma aktivizēšanu – turpinās jau vairāku gadu garumā uzsāktā projekta „Dzīvībai – JĀ!" realizācija.
Varam būt priecīgi, ka Madonas novada pašvaldība no Krīzes grūtniecības centra vadītājas Judītes Briedes-Jurevičas puses Latvijas mērogā tiek minēta kā dzīvībai atbalstoša un atvērta pašvaldība. Par to liecina paveiktais šai jomā. Laika posmā no 2012. gada Madonā ir atvērta glābējsilīte, Krīzes grūtniecības centra apmācības pirmsaborta un pēcaborta konsultēšanā ir beiguši vairāk nekā 30 brīvprātīgo konsultantu, 2013. gada 1. jūnijā Madona kļuva par pilsētu, kurā tika atklāta kampaņas „Par dzīvību" instalācija, kas rosināja sabiedrību domāt par apstākļiem, kuri piespiež sievietes veikt abortu.
Lai iesākto darbu dzīvības aizstāvībai turpinātu, jau divas reizes šoruden darba sanāksmēs sociālajā dienestā ir pulcējusies cilvēku grupa, kas iestājas par bērna dzīvības saglabāšanu, apzinoties, ka katra iniciatīva dzīvības aizstāvības nodomā ir ļoti svarīga. Kopīgi tiek meklēti mērķtiecīgi risinājumi, kā labāk un efektīvāk sasniegt sievietes, kuras kādu apsvērumu dēļ ir nonākušas jautājuma priekšā – saglabāt savu bērniņu vai pārtraukt grūtniecību. Tas ir visas sabiedrības sirdsapziņas jautājums, jo bieži sievietes izvēle par labu abortam tiek izdarīta apkārtesošo sabiedrības locekļu spiediena vai vienaldzības dēļ. Ir krīzes situācija sievietes dzīvē, kura varētu būt atrisināma, ja vien sieviete zinātu, ka ir iespēja saņemt emocionālu un arī praktisku atbalstu.
Otrs svarīgs jautājums darba grupā tiek skatīts saistībā ar Dzīvības mājas izveidi Praulienas pagasta Gustavskolā, kas būtu kā pagaidu patvēruma vieta krīzes situācijā nonākušajām sievietēm – māmiņām gaidībās un pēc dzemdībām.
Jau gandrīz gadu Madonā, pateicoties sociālā dienesta atbalstam (Parka ielā 6), dzīvo Antoniāņu kongregācijas klostermāsas – māsa Gabriēla un māsa Emanuēla – no Polijas, kuras ir ieradušās misijā Latvijā, lai kalpotu krīzes situācijā nonākušajām māmiņām ar bērniem. Arī viņu centrālā misijas kalpošanas vieta ir plānota Dzīvības mājā Gustavskolā. Lai iegūtu pieredzi, kā šis darbs ar sievietēm tiek veikts Polijā, un labāk iepazītu vidi, no kurienes pie mums ir ieradušās abas māsas, septembra beigās uz Lodzu Polijā devās darba grupas pārstāvji pašvaldības vadītāja Andreja Ceļapītera, sociālā dienesta vadītāja Gundara Riekstiņa un Romas katoļu draudzes prāvesta priestera Pāvila Kamolas vadībā. Pieredzes apmaiņas braucienā redzētais patīkami pārsteidza: tik daudz ir paveikts 30 gadu laikā un tik vienota sistēma izveidota darbam ar sievietēm. Ir izveidots ēku komplekss „Palīdzības ģimenei centrs", kurā atrodas māja mātēm, aprūpes-adopcijas centrs, grūtniecības aizstāvības centrs. Kā priekšnoteikums labam darbam ir tas, ka valsts un Baznīca šajās rūpēs par cilvēku ir vienotas. Uz to ceram arī mūsu darbā Madonas novadā pie centra izveides Gustavskolā un ne tikai.
Kad esam kādu lielu un svarīgu uzdevumu priekšā, mums ļoti vajag ticību, drosmi, uzņēmību, gudrību, pacietību un to visu ietērpt mīlestībā. Arī to varējām paņemt kā dāvanu no Polijas, jo viss, ko varējām redzēt un piedzīvot, bija iesācies kādas sievietes – invalīdes ratiņkrēslā – mīlestības un dedzības pilnajā sirdī. Šo sievieti sauca Marija Savicka. Sākumā viņa izveidoja uzticības tālruni, lai runātu un atbalstītu sievietes krīzes situācijās. Vēlāk sievietes, kuras meklēja emocionālu atbalstu grūtniecības laikā, nāca pie viņas uz sarunām mazā istabiņā, kur Marija dzīvoja. Un tā soli pa solim no dedzīgas sirds mazā istabiņā izveidojās liels „Palīdzības ģimenei centrs".
Arī mums katram, kuru sirdīs Dievs ir sējis dzīvības sēklu, jāpaliek Viņam uzticīgiem, jo Tas, kas pie tevis labo darbu iesācis, to pabeigs arī līdz galam.