Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi jaunu teritoriālās reformas projektu, kas paredz Latvijā ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 apriņķu – Rīgas, Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Madonas, Ogres, Siguldas, Bauskas, Jelgavas, Tukuma, Saldus, Liepājas un Ventspils apriņķi.
Ministrija uzsver, ka reformas ieceres vēl tiks apspriestas, jo šis ir sākotnējais piedāvājums. Patlaban Latvijā ir 30 nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, un puse no tiem kļūtu par apriņķu centriem. Kāda ir attieksme pret iecerētajām pārmaiņām – piesardzīga, atbalstoša vai noraidoša, to jautāju Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram.
Diskusijas vēl nebeigsies
– Vispirms paldies ministrijai par to, ka Madonu novērtējusi kā perspektīvu reģionālu attīstības centru. Ministrija ir saskatījusi mūsu novadā potenciālu vilkmes spēju, un ar to tad arī ir skaidrojama Madonas atrašanās iecerētajā apriņķu sarakstā. Te gan jāņem vērā, ka vismaz pirmsākumos tā nav domāta kā jauna administratīvā reforma, bet gan pašvaldību sadarbības veicināšana, – atzīmē Andrejs Ceļapīters. – Ja visi novadi pēc 2009. gadā veiktās administratīvi teritoriālās reformas būtu samērojami pēc lieluma, kapacitātes un finansiālajām spējām, tad par neko tādu nevajadzētu domāt. Katrā ziņā iedzīvotāju skaits novados ir ļoti atšķirīgs, dažos, kā Baltinavā, nav pat divu tūkstošu, bet citur, kā Rīgā, to ir pat 700 000. Ne visi novadi vieni paši pilnā mērā spēj izpildīt visas funkcijas, un savā starpā tie jau tagad sadarbojas. Šī sadarbība iecerētajās apriņķu teritorijās varētu veidoties vēl plašāka, organizējot kopēju funkciju izpildi.
Un – kas svarīgi – tas būtu saistoši arī valsts pārvaldei, kam šo teritoriālo dalījumu vajadzēs ievērot un tur organizēt pakalpojumus vienas pieturas aģentūras formātā vai kā citādi. Kā to labāk darīt, tas vēl ir atklāts jautājums, bet labais stāsts ir tāds, ka pakalpojumi būs pieejami iedzīvotājiem, nevis katra ministrija pēc sava ieskata reģionalizēsies. Līdz šim tādas vienotas pieejas jau nebija. Ja paskatās valsts iestāžu izvietojuma karti, tā ir sataisīta krustu šķērsu. Taču droši vien diskusija par pašvaldību teritoriālo reformu ar šādu sadarbības apriņķu izveidošanu nākotnē vēl nebeigsies, bet tad to skaitam vajadzētu būt lielākam. Pirmā līmeņa pašvaldībām 16 apriņķu tomēr būtu par maz, it sevišķi attiecībā uz Rīgu un Pierīgu, kur, izveidojot tikai vienu apriņķi, tas būtu par lielu.