1752. gadā laikrakstā „Rigaische Anzeigen" parādījās sludinājums: „Visiem un pirmām kārtām tiem, kas dzīvo laukos un vēl nezina par Kunces dziedniecisko balzamu, kurš godam izturējis simtiem pārbaužu. Ar to var ārstēt vēdergraizes, šautas un durtas brūces, noņemt galvas un zobu sāpes. Visbīstamākās brūces tas sadziedē piecu dienu laikā, sliktākajā gadījumā nepieciešamas sešas dienas. Šo balzamu var nopirkt pie laboranta Abrahama Kunces, kas dzīvo Rīgā līdzās Kārļa vārtiem."
„Rīgas Melnā balzama" popularitātei daudz deva Krievijas imperatores Katrīnas II saslimšana tieši viņas vizītes laikā Rīgā. Leģenda vēsta, ka, nesekmīgi izmēģinājusi sava galma mediķu zāles, majestāte izdziedinājusies ar Rīgas aptiekāra Kunces balzamu (ir versija, ka viņš pierunājis Rīgas rātskungus ar kurjeru sūtīt balzamu pakaļ jau aizbraukušajai carienei). Leģendai nav dokumentāla apstiprinājuma, bet pēc 15 gadiem Katrīna II piešķīra Kuncem privilēģiju balzama ražošanai.
Pēc Kunces nāves tiesības izgatavot un pārdot balzamu ieguva viņa sieva Eva Sofija, bet 1789. gadā monopoltiesības nopirka tirgotājs Semjons Ļeļuhins, kas šai lietai pievērsās ar īstu tirgotāja vērienu, Klīversalā uzbūvējot fabriku un noliktavas. Viņa ražotais „Kunces balzams" (tāds toreiz bija dzēriena nosaukums) kļuva populārs gan Maskavā, gan Pēterburgā, pat Ņižņijnovgorodā pie Volgas. Vēlāk uzņēmums pārgāja vācbaltiešu rokās, un, tiem 1939. gadā izceļojot uz Vāciju, lielā slepenībā glabātā dzēriena recepte gāja zudumā…
Pēc kara Pārtikas tehnologu fakultātes studente Maiga Podračniece ķērās pie zudušās receptes atjaunošanas. Tajā laikā „Latvijas balzamā" vēl strādāja vairāki pirmskara darbinieki; viņa apkopoja to nostāstus, arhīvos pieejamās piezīmes. Darbs (tas bija Maigas diplomdarbs), vainagojās panākumiem, un 1951. gadā nāca klajā pirmās atjaunotā balzama partijas.
Mūsu dienās zināt balzama recepti nozīmē būt ļoti ekskluzīvā triju cilvēku klubā. Var jau zināt visas 24 dzēriena gatavošanai nepieciešamās sastāvdaļas, kuras ir pat no dienvidu puslodes vestas, kā Peru balzamkoka eļļa, bet galvenā gudrība slēpjas ingredientu proporcijās, kvalitātē (visām iegādātajām izejvielu partijām tai ir jābūt identiskai) un apstrādē. Tā bērzu pumpurus iegūst tikai no Ķemeru purvos augušiem bērziem; tiem uzlej graudu spirtu ar ūdeni, 30 dienas iztur ozolkoka mucās, tad esenci sajauc ar brendiju, sulām, pievieno medu un grauzdētu cukuru, kas dzērienam piešķir raksturīgo melnumu. Procesā nav sīkumu – svarīga ir pat Mēness fāze, kad vāktas izejvielas.