Sarkaņu pagasta kultūrmantojuma biedrība, sākot ar 24. septembri, īsteno Madonas novada NVO projektu konkursā atbalstīto projektu "Lai top jauns!".
Projekta laikā ik sestdienu paredzētas desmit nodarbības, speciālistu vadībā mācoties, kā otrreizēji izmantojot garderobē esošu nevalkājamu apģērbu, kas vairs nav aktuāls. Tiek apgūtas arī iemaņas, kā pielietot audumu atgriezumus, tekstilmateriālus, lentītes u. c. To, kā radīt jaukas, praktiskas lietas gan sev, gan mājokļa interjeram, daudzas Sarkaņu pagasta kultūrmantojuma biedrības dalībnieces jau prot, bet nodarbībā par šujmašīnām piedalījās pirmoreiz.
Biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Pliska pastāstīja, ka, īstenojot šo projektu, jau ir iegādāta šujmašīna "LIJIA". 8. oktobrī pastāstīt par šujmašīnām bija uzaicināts meistars un retro šujmašīnu kolekcionārs Gunārs Ančs. Bija iespēja uzzināt daudz "sīkumu" par šujmašīnu apkopi un iegādātās šujmašīnas ekspluatācijas iespējām. Gunārs Ančs uzsvēra, ka nepieciešamas ne tikai šūšanas iemaņas, bet, strādājot ar šujmašīnu, ir svarīgi zināt arī galvenos nosacījumus par tās uzturēšanu kārtībā. Tika iemēģināta arī rūpnieciskā šujmašīna "LIJIA", kas būs pieejama rokdarbnieču radošajām nodarbībām.
Gunārs Ančs ir dzimis Sibīrijā, bērnību pavadījis un pirmo izglītību guvis Lubānā, vēlāk mācījies neklātienē, tagad dzīvo Sarkaņu pagastā, mājās ar nosaukumu "Abora". Jaunībā, būdams mehāniķis, interesējies arī par šujmašīnām, bet visintensīvākais darbs bija laikā, kad viņš strādāja Ogres trikotāžas kombinātā. Tolaik kombinātā jau bija Rietumu valstīs un Amerikā ražotās rūpnieciskās šujmašīnas. Tur vajadzējis ne tikai regulēt un labot tās, bet arī pašam šūt, kad maiņā parādījies kāds "robs". Viņš ir strādājis arī kādreizējā 43. arodskolā, kur mācījis puišus un meitenes, kas apkalpoja šūšanas iekārtas.
– Jaunībā esmu bijis mehāniķis, pēc tam – visa dzīve armijā. Kad atvaļināja no militārā dienesta Latvijas armijā, atnācu dzīvot uz laukiem Sarkaņu pagastā. Šujmašīnas mani interesē, un, tā kā pensionāriem vajag kādu aizraušanos, ar ko nodarboties, sāku kolekcionēt retro šujmašīnas, kādam paziņam šujmašīnas arī saremontēju. Tā ir mana vecā profesija, vecais apgūtais amats, kas mani pamudināja atkal ķerties pie šujmašīnām. Nekur nereklamējos, jo laukos pietiek arī daudz citu darbu. Šujmašīnas ir specifiska lieta, tās nav kā televizors, ko ieslēdz un, ja bilde ir, viss kārtībā. Labu šujmašīnu ir arī diezgan problemātiski nopirkt, un, ja man vajadzētu pirkt, meklētu "Veritas", "Husqvarna", "Janome", "PFAFF", "Bernina" u. c. firmu ražojumus (bez plastmasas detaļām). Taču katra šujmašīna ir laba, kamēr tā nevainojami darbojas, taču, ja intensīvi šuj, ir jāzina, kas šujmašīnai var izregulēties, iziet no ierindas, ko tīrīt, eļļot. Ir rūpnieciskās un mājas šujmašīnas. Daudziem mājās joprojām ir "Singer" šujmašīnas, un tās savulaik bija lielisks izgudrojums, – zināšanās dalījās meistars.
Gunārs Ančs atzina, ka latviski par šujmašīnām ir ļoti maz literatūras, viņam savulaik pat bijusi iecere izdot rokasgrāmatu latviešu valodā. Meistars nodarbības laikā daudz uzmanības veltīja tehniskajām lietām un detaļām – "kuģītim" jeb atspoles mehānismam, kas mēdz būt gan horizontālais, gan vertikālais, adatu un diega izvēlei, eļļošanai, eļļas izvēlei, arī šūšanas tehnoloģijai.
– Diegu spolītes ir dažādi marķētas, un jāzina, kādu diegu ņemt smalkiem audumiem, kādu – rupjiem. Adatām universālais izmērs ir 90., ar 100. numuru varēs šūt maisa drēbi, džinsus, ar 120. – brezentu. Ja adatu gadījies kaut nedaudz saliekt, tā ir jānomaina. 70. un 80. numura adatas pielieto ļoti smalkām drānām. Kokvilnas un polistirola diegiem ir dažāds marķējums. Bet audumu veikalos jau jums pateiks, kādam audumam kāds diegs būs piemērotākais.
Tām dalībniecēm, kas uz nodarbību bija paņēmušas līdzi savas šujmašīnas, Gunārs Ančs sniedza konsultācijas, atbildēja uz jautājumiem, kā arī palīdzēja pielabot neatbilstības. Viņš parādīja arī darbības un iemaņas, kas katrai šuvējai būtu jāprot pašai, jo meistars jāmeklē tad, ja ir nopietnākas problēmas. – Šuvējai jāprot noskrūvēt vāciņu un iztīrīt ar otiņu sakrājušos putekļus. Būtu arī jāprot eļļot, bet es ieteiktu izvēlēties profesionālo eļļu, – rekomendēja Gunārs Ančs.
22. oktobrī pulksten 10 izglītošanās turpināsies Laimas Lupiķes vadībā, bet 29. oktobrī, 5., 12. un 19. novembrī nodarbības vadīs Vanda Podiņa. Projekta "Lai top jauns!" noslēgumā darinātos darbus plānots izvietot izstādē, kas būs apskatāma Sarkaņu pagasta bibliotēkā.